Nacionālā apvienība (NA) atbalstīs Saeimas deputāta Daniela Pavļuta iecelšanu veselības ministra amatā, aģentūrai LETA apliecināja NA līderis Raivis Dzintars.
Politiķis aģentūrai LETA atzina, ka Pavļuts jau līdz šim kā partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs sekojis norisēm veselības nozarē, un pēc ievēlēšanas amatā viņam "ļoti strauji būs jāiepazīstas ar nozari vēl ciešā".
"Par Pavļuta personību un kolēģi kā frakcijas vadītāju varu teikt tikai labus vārdus," pauda Dzintars, piebilstot, ka, ņemot vērā, ka veselības ministra amats atbilstoši koalīcijas vienošanās dokumentam ir AP atbildība, viņš neredz iemeslus nepiekrist Pavļuta ievēlēšanai ministra amatā.
Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra, Arta Pabrika (AP) iecelšanu par veselības ministra pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr Saeimā tiks apstiprināts jauns veselības ministrs.
AP Saeimas frakcija šodien pieņēma lēmumu par tās priekšsēdētāja Pavļuta virzīšanu veselības ministra amatam.
Pavļuta būtiskākā prioritāte veselības ministra darbā būšot panākt visas valdības atbalstu un visas sabiedrības līdzdalību vakcinācijas īstenošanā. Pavļuts tuvākajā laikā tiksies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, sociālajiem partneriem un mediķu organizācijām, lai apstiprinātu nemainīgu veselības politikas kursu un turpinātu kopīgu darbu.
Pavļuts savulaik jau ir strādājis Ministru kabinetā - 2011.gadā viņš ieņēma ekonomikas ministra amatu Valda Dombrovska (JV) valdībā, bet 2013.gadā kļuvis arī par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju. Ministra amatu Pavļuts zaudēja 2013.gada decembrī, Dombrovskim pēc Zolitūdes traģēdijas atkāpjoties no premjera amata.
2014.gadā Pavļuts kļuva par Reformu partija biedru, bet vēlāk - par tās valdes locekli. Savukārt 2017.gadā bijis viens no politiskās partijas "Kustība "Par"" dibinātājiem, kļūstot arī par šī politiskā spēka priekšsēdētāju. 2018.gadā politiķis kandidējis 13.Saeimas vēlēšanās no AP saraksta un tika ievēlēts parlamentā.
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Pavļuts 2007.gadā absolvējis Hārvarda universitātes Kenedija Valdības skolu, saņemot sabiedrības vadības maģistra grādu ar specializāciju vadībā. No 2003. līdz 2006.gadam Pavļuts ir bijis Kultūras ministrijas Valsts sekretārs, bet 2008.-2010.gadā bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors.
JKP
Arī Jaunā konservatīvā partija (JKP) piekrīt veselības ministra amatā iecelt Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP), aģentūrai LETA pastāstīja JKP valdes loceklis Krišjānis Feldmans.
Atbalstu viņam jau pauduši arī koalīcijas partneri "Jaunā vienotība" un Nacionālā apvienība.
Feldmans uzsvēra, ka pašlaik ir ļoti svarīga ātra un izšķirīga rīcība, tāpēc JKP gatava jau tuvākajā laikā balsot jau jauno veselības ministra amata kandidātu.
Feldmana ieskatā uzticību Pavļutam kā iespējamajam nākamajam ministram rada tas, kas viņš jau ir bijis ministrs, turklāt strādājis vienā valdībā ar JKP līderi Jāni Bordānu. Deputāts uzskata, ka ir apsveicami, ka atbildību šajā situācijā uzņēmās un piekrita kļūt par ministru tieši partijas līderis.
"Par Pavļutu mūsu viedoklis ir pozitīvs. Nozari šajā situācijā nevar atstāt bez ministra," sacīja deputāts.
Pirmais, kas Pavļutam būtu jādara, ir nodrošināt, ka netiek turpināta "atpalikšana vakcinācijas procesā", jo patlaban Latvijā ir būtiski mazāks jau vakcinēto personu skaits nekā kaimiņvalstīs, uzskata Feldmans.
"Mums būtu ļoti svarīgi ne tikai iedzīt, bet arī pārspēt vakcinācijas progresā kaimiņvalstis, jo tā zināmā mērā ir sacensība, tā kā tā valsts, kas pirmā atgūsies no krīzes, iegūs zināmu priekšrocību un valsts konkurētspēju," teica politiķis.
Deputāta ieskatā vakcinācijas jautājums ir visas tautsaimniecības jautājums. Tāpat JKP cer sagaidīt caurspīdību, kā arī skaidrību par to, kā īsti Imunizācijas valsts padome nonāca līdz situācijai, ka Latvijas portfelis vakcīnu piegādē "dramatiski atšķiras no Lietuvas un Igaunijas izvēlēm, analizējot vienus un tos pašus datus".