Pētījuma ideja radusies Spānijā. Pēc tam to pārņēmusi organizācija "Zero Waste Europe" un nolēma to atkārtot vairākās Eiropas valstīs, raidījumam pastāstīja organizācijas "Zero Waste Latvija" pārstāve Mairita Lūse.
"Latvijā pētījumā piedalījās arī vairāki ļoti zaļi domājoši cilvēki, bet tik un tā rezultāti bija pārsteidzoši baisi. Visu dalībnieku urīnā tika atrasti 13 no 17 mērītajiem ftalātiem un 4 no 11 mērītajiem bisfenoliem," stāstīja Lūse.
Viens no pētījuma dalībniekiem, biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga, pastāstīja, ka cenšas pievērst uzmanību šādām lietām, taču acīmredzami tas nepalīdz pilnībā izvairīties.
"Man personīgi viena no vielām bija paaugstinātā koncentrācijā, kas bija bisfenols S (BPS), kas tiek lietots kā tāds alternatīvs aizstājējs bisfenolam A (BPA). Tas tiek izmantots dažādos konservos un citās vietās, lai pasargātu saturu no tā iepakojuma. Mēs ģimenē visu laiku mēģinām pievērst šīm lietām uzmanību, bet, kā var redzēt, tas nepalīdz pilnībā izvairīties no šādu vielu nonākšanas mūsu ķermeņos," sacīja Brizga.
Ir ļoti grūti noteikt, vai tas ir bijis ēdiens, kas pasūtīts uz mājām, vai tā ir bijusi pārlieka kosmētikas lietošana, no kurienes šīs vielas cilvēka ķermenī ir nonākušas, sacīja Lūse.
Uzturzinātniece un blogu autore Ksenija Andrijanova, kura arī piedalījās pētījumā, par rezultātu nebija pārsteigta.
"Ņemot vērā mūsdienu dzīvesveidu un patēriņa kultūru, un to plastmasas daudzumu, ko mēs ikdienā ap sevi uzņemam, man tas, teiksim tā, nelikās pārsteidzoši, es jau biju gatava tādam rezultātam," viņa atzina.
Lūse pastāstīja, ka pētījuma rezultātus "Zero Waste Europe" un citas organizācijas izmantos, lai aicinātu Eiropas Savienību pārskatīt drošības normas pārtikas iepakojumam. Un mēs vēlamies, lai šīs vielas tiktu stingrāk kontrolētas un ierobežotas.
"Pat paši ražotāji nevar izskaidrot un nezina, kas no viņu iepakojuma reāli nonāk pārtikā," sacīja Lūse.
Raidījuma uz ielas uzrunātie cilvēki atzina, ka zināšanas par to, cik daudz ķīmisku vielu - ftalātu un bisfenolu - viņi uzņem caur pārtiku, viņiem ir skopas.
Rodas jautājums arī par šobrīd tik ļoti aktuālo ēdienu līdzņemšanai un piegādi uz mājām - vai, ēdot no plastmasas traukiem, ēdiens ir arī veselīgs?
Šefpavārs Mārtiņš Sirmais raidījumā pastāstīja, ka no pārtikas trauku piegādātājiem tiek pieprasīti sertifikāti, un viņiem visiem šie sertifikāti ir.
Viņš gan pauda, ka pats ir pret ēdiena piegādi.
"Ēdienu gatavo un viņš ir jāpasniedz uzreiz. Jebkurš ēdiens, kas tiek vests, ir nekvalitatīvs vai mazāk kvalitatīvs. Man nav ne jausmas, cik mēs apēdam iepakojuma kopā ar ēdienu. Es tikai zinu to, ka papīrā ēdiens negaršo tik labi kā porcelānā - tas jau nu gan ir fakts," sacīja Sirmais.
Ar ftalātiem un bisfenoliem saskaramies ne tikai caur ēdiena iepakojumu, bet arī daudzos citos veidos. Grīdas segumi, kosmētika un pat čeki var paaugstināt ftalātu un bisfenolu līmeni organismā.