Pētījumā Latvijas sabiedrībā pazīstamu cilvēku organismā atrastas vairāk nekā 20 kaitīgas, ar pārtikas iepakojumu saistītas vielas

Plastmasas pārtikas trauks. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Shutterstock

Desmit Latvijā pazīstamu cilvēku - žurnālistu, politiķu un vides aktīvistu - organismā atrastas kaitīgas, ar pārtikas iepakojumu saistītas vielas. Kopumā konstatētas 24 no 28 vielām, kas pētījumā tika pārbadītas, vēstīja LTV raidījums "4. studija". 

Pētījuma ideja radusies Spānijā. Pēc tam to pārņēmusi organizācija "Zero Waste Europe" un nolēma to atkārtot vairākās Eiropas valstīs, raidījumam pastāstīja organizācijas "Zero Waste Latvija" pārstāve Mairita Lūse.

"Latvijā pētījumā piedalījās arī vairāki ļoti zaļi domājoši cilvēki, bet tik un tā rezultāti bija pārsteidzoši baisi. Visu dalībnieku urīnā tika atrasti 13 no 17 mērītajiem ftalātiem un 4 no 11 mērītajiem bisfenoliem," stāstīja Lūse.

Viens no pētījuma dalībniekiem, biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga, pastāstīja, ka cenšas pievērst uzmanību šādām lietām, taču acīmredzami tas nepalīdz pilnībā izvairīties.

"Man personīgi viena no vielām bija paaugstinātā koncentrācijā, kas bija bisfenols S (BPS), kas tiek lietots kā tāds alternatīvs aizstājējs bisfenolam A (BPA). Tas tiek izmantots dažādos konservos un citās vietās, lai pasargātu saturu no tā iepakojuma. Mēs ģimenē visu laiku mēģinām pievērst šīm lietām uzmanību, bet, kā var redzēt, tas nepalīdz pilnībā izvairīties no šādu vielu nonākšanas mūsu ķermeņos," sacīja Brizga.

Ir ļoti grūti noteikt, vai tas ir bijis ēdiens, kas pasūtīts uz mājām, vai tā ir bijusi pārlieka kosmētikas lietošana, no kurienes šīs vielas cilvēka ķermenī ir nonākušas, sacīja Lūse.

Uzturzinātniece un blogu autore Ksenija Andrijanova, kura arī piedalījās pētījumā, par rezultātu nebija pārsteigta.

"Ņemot vērā mūsdienu dzīvesveidu un patēriņa kultūru, un to plastmasas daudzumu, ko mēs ikdienā ap sevi uzņemam, man tas, teiksim tā, nelikās pārsteidzoši, es jau biju gatava tādam rezultātam," viņa atzina.

Lūse pastāstīja, ka pētījuma rezultātus "Zero Waste Europe" un citas organizācijas izmantos, lai aicinātu Eiropas Savienību pārskatīt drošības normas pārtikas iepakojumam. Un mēs vēlamies, lai šīs vielas tiktu stingrāk kontrolētas un ierobežotas.

"Pat paši ražotāji nevar izskaidrot un nezina, kas no viņu iepakojuma reāli nonāk pārtikā," sacīja Lūse.

Raidījuma uz ielas uzrunātie cilvēki atzina, ka zināšanas par to, cik daudz ķīmisku vielu - ftalātu un bisfenolu - viņi uzņem caur pārtiku, viņiem ir skopas.

Rodas jautājums arī par šobrīd tik ļoti aktuālo ēdienu līdzņemšanai un piegādi uz mājām - vai, ēdot no plastmasas traukiem, ēdiens ir arī veselīgs?

Šefpavārs Mārtiņš Sirmais raidījumā pastāstīja, ka no pārtikas trauku piegādātājiem tiek pieprasīti sertifikāti, un viņiem visiem šie sertifikāti ir.

Viņš gan pauda, ka pats ir pret ēdiena piegādi.

"Ēdienu gatavo un viņš ir jāpasniedz uzreiz. Jebkurš ēdiens, kas tiek vests, ir nekvalitatīvs vai mazāk kvalitatīvs. Man nav ne jausmas, cik mēs apēdam iepakojuma kopā ar ēdienu. Es tikai zinu to, ka papīrā ēdiens negaršo tik labi kā porcelānā - tas jau nu gan ir fakts," sacīja Sirmais.

Ar ftalātiem un bisfenoliem saskaramies ne tikai caur ēdiena iepakojumu, bet arī daudzos citos veidos. Grīdas segumi, kosmētika un pat čeki var paaugstināt ftalātu un bisfenolu līmeni organismā.

Citos gadījumos palīdz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas, piemēram, regulāri izņem no apgrozījuma rotaļlietas.

"Normatīvie akti nosaka, ka ftalāti nedrīkst atrasties bērnu precēs un rotaļlietās, tādēļ mēs arī tās testējam un skatāmies, vai tiešām tur nav," skaidroja PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Uzturzinātniece Andrijanova uzskata, ka "atbildība bišķiņ ir jāpārceļ uz korporācijām un uz ražotājiem". Tieši tas esot ļoti svarīgi, nevis prasīt atbildību no katra cilvēka.

"Protams, mēs katrs esam atbildīgs, bet nedrīkst visu atbildību uzgāzt tikai mums.

Šis ir vienkārši aicinājums aizdomāties gan par savu personisko rīcību, gan arī par to, kā mēs spējam ietekmēt augšupejošā līknē kaut kādus ražošanas vai likumdošanas procesus.

Šis ir tas jautājums, kas arī veicina taupību un beigu beigās arī ietaupa naudu," viņa teica.

Organizācijas "Zero Waste Latvija" pārstāve Mairita Lūse norāda, lai izvairītos no kaitīgajām vielām, iesaka:

• Neizmantot vienreizlietojamos plastmasas traukus vairākas reizes;

• Neizmantot vairākkārt lietojamo plastmasas iepakojumu, kurš ir saskrāpēts vai ir sācis ielocīties;

• Neuzglabāt plastmasas traukos eļļainus vai karstus ēdienus;

• Arī ne viss papīra iepakojums ir drošs. Piemēram, papīra iepakojums, kas ir glancēts un tiek izmantots hamburgeru vai cita ātrā ēdiena pasniegšanai, arī satur ftalātus;

• Nekarsēt plastmasas iepakojumu, pat to, kas ir paredzēts izmantošanai mikroviļņu krāsnīs;

• Mēģināt iegādāties produktus bez iepakojuma vai arī izvēlies stikla vai papīra iepakojumu.

Un pats galvenais padoms – pārlieku neuztraukties un nestresot. Pagaidām ar šīm vielām pārtikas iepakojumos mēs saskarsimies tik un tā, taču pārlieku liels stress var radīt vēl lielākas problēmas mūsu veselībai.