Lai gan pašlaik dienā pret Covid-19 tiek vakcinēti mazāk nekā 1000 cilvēki un vakcinācijas temps ir tik lēns, ka nav izlietotas pat šobrīd pieejamās vakcīnas, "Covid-19: Vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plāns" prognozē, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmai ir iespējas nedēļas laikā vakcinēt līdz pat 75 tūkstošiem cilvēku, šovakar, 10. janvārī, vēstīja LTV raidījums "de facto".
Nedēļas vidū Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) gaitenī pie vakcinācijas kabinetiem redzams daudz medicīnas darbinieku. Daži, kas tikko vakcinēti, nogaida noteikto laiku, lai pārliecinātos, ka nav alerģisku reakciju. Citi vēl gaida savu vakcinācijas kārtu. Kustība notiek ātri.
"Mums ir piesaistītas katru dienu vienlaicīgi sešas māsas un divi ārsti, kas veic apskati pirms injekcijas, un aptuveni trīs darbinieki, kas ievada datus e-veselībā, formē ambulatoros pacientu talonus, tādas tehniskās lietas," par darba organizāciju vakcinēšanas procesam "de facto" pastāstīja RAKUS Ambulatorās daļas vadītāja Sarmīte Dzene.
Šādi organizēts process ļauj viena cilvēka vakcināciju paveikt vidēji piecu līdz astoņu minūšu laikā. Sešas piesaistītās medmāsas kopumā dienā veikušas pat vairāk nekā trīssimt vakcināciju. Mediķu atrašana jaunajiem pienākumiem gan bijis kārtējais izaicinājums slimnīcai.
"Daļa māsu tika izsauktas no ikgadējā atvaļinājuma, jo darbinieku trūkst, un papildus saorganizēt darbiniekus vakcinācijas veikšanai nebija viegls darbs.
Jo, paņemot kādu darbinieku vakcinēt, kaut kur netiek padarīts darbiņš, vai uz laiku tiek atlikts. Jo, protams, ka mums tukšas vietas šobrīd nav nevienas, kur nestrādātu cilvēki," stāstīja Dzene.
Slimnīcai šonedēļ uzdots nodrošināt maiņas arī brīvdienās, lai vakcinētu citu ārstniecības iestāžu darbiniekus un ģimenes ārstus. Līdz 4. janvārim Latvijā vakcināciju veica desmit slimnīcās, šonedēļ - sešās. RAKUS un Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vakcinēts vairāk nekā trīssimt cilvēku dienā, pārējās - no pāris desmitiem, līdz aptuveni simtam.
Tomēr daudz kritizētajā vakcinācijas plānā ierakstīts, ka valstī kopumā iespējamā jauda ir ievērojami lielāka. Ja šobrīd notiek no 700-800 vakcināciju dienā, plānā kā iespējamā kapacitāte minēti 76 tūkstoši nedēļā - ja vien būs pieejamas pašas vakcīnas.
"Šie aprēķini balstīti uz dažādiem datiem: piemēram, ģimenes ārstu kapacitāte ir skatīta saistībā ar iepriekš viņu veiktajām vakcinācijām un to, cik viņi aktīvi bijuši vakcinācijas periodā.
Privātie pakalpojumu sniedzēji ir aptaujāti par viņu jaudām un viņu iespējām," raidījumam "de facto" stāstīja Veselības ministrijas (VM) Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala.
Vakcinācijas plānā kā iespējamā vakcinācijas kapacitāte valsts un pašvaldību slimnīcās ir ierakstīta divdesmit tūkstoši vakcināciju nedēļā. Raidījumā gan norādīja, ka vēl pirms dažām dienām šai pašā ailē bija uz pusi mazāks skaitlis.
Privātos veselības centros varētu veikt 25 641 vakcināciju, pašvaldību ambulatorajās iestādēs - 5000, bet ģimenes ārstu praksēs - 25 000, minēts plānā.
Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs "de facto" atklāja, ka tagad NVD veic papildus ģimenes ārstu aptauju par iespēju iesaistīties vakcinācijas procesā, lai noskaidrotu jaudas, ko katra ģimenes ārsta prakse var piedāvāt. Tikai tad varēs runāt par konkrētiem skaitļiem.
Lai paveiktu vakcinācijas plānā minēto, katrā no ārstu praksēm ik dienas būtu jāvakcinē deviņi cilvēki, kas aizņemtu vismaz divas stundas no prakses darba laika. NVD rēķinājis, ka viena pacienta vakcinācija kopā ar ārsta apskati un dokumentu noformēšanu aizņemtu kopumā 10-20 minūtes.
Ģimenes ārste Alise Nicmane-Aišpure, balstoties uz līdzšinējo pieredzi, tostarp aizvadītajā rudenī veikto rekordlielo gripas vakcināciju skaitu, rēķina, ka savā praksē dienā varētu vakcinēt desmit pacientus pret Covid 19. Ārste gan uzsver, ka viņas praksē strādā divi palīgi un ir pietiekami plašas telpas, bet visās praksēs tā nav.
Nicmane-Aišpure norādīja, ka svarīgs ir jautājums, kā var apziņot pacientus. Ja praksē strādā viens ārsts vai ārsts un viens palīgs, tas "ir ļoti sarežģīti".
"Jo tas katras dienas darbs ir tik ļoti intensīvs - kā tad nomenedžēt cilvēku rindas, viņus apzvanīti, izstāstīt, motivēt? Ataicināt konkrētos laikos, tos pierakstus vadīt, kādam kaut kas mainās. Tas nav tik vienkārši," sacīja Nicmane-Aišpure
NVD pieļauj, ka vietās, kur veidosies Covid-19 vakcinācijas jaudas vai pieejamības problēmas, varētu organizēt mobilās izbraukumu brigādes. To varētu uzticēt, piemēram, privātiem veselības centriem. Taču, lai arī tie par saviem resursiem plāna veidotājiem ir noziņojuši, pagaidām nav precīzi zināms, kurā brīdī viņus iesaistīs.
"Mums ir vienošanās, ka notiek operatīva saziņa, kas arī notiek visu laiku, ar Veselības ministrijai pakļautajiem dienestiem un mūsu dienestiem," raidījumā stāstīja "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. "Un arī kaut kādi jautājumi, uz kuriem nebija konkrētas atbildes, atbildes tiek gatavotas."
Plānā iezīmēta iespējamā kopējā jauda, tomēr pilnīgi skaidra punktu uzskaitījuma, kur un ar kādu kapacitāti strādās vakcinācijas kabineti, tomēr vēl nav, ziņoja "de facto".
"Mums ir pozīcijas, kur ir sadaļas tieši par kabinetu skaitu, un ir arī sadaļas, kurās tomēr ir tādas kopīgas aplēses kā, piemēram, ģimenes ārsta prakses - mums ir šī provizoriskā informācija, jo, lai iegūtu precīzu informāciju, ģimenes ārstiem arī jāsniedz informācija, tieši ar kādu vakcīnu būs jāstrādā, jo tas arī ietekmēs darba organizāciju," sacīja Gaigala.
Plānā gana precīzi uzskaitīts, kādā kārtībā paredzama dažādu grupu vakcinēšana. Maijā, ātrāk nekā pārējiem iedzīvotājiem, kuri neietilpst nevienā no īpašajām grupām, vakcinēšanas iespēja paredzēta ministriem un deputātiem, kuri šobrīd gan lielākoties strādā attālināti. Prioritātēs tas ir tikpat augstu kā, piemēram, sociālo dienestu darbinieki.
Spriežot pēc Imunizācijas valsts padomes sēdes protokola, nozares profesionāļi uzskatījuši, ka VM virzītais jautājums par Saeimas un valdības pārstāvju vakcinēšanu ir vairāk politisks nekā zinātnisks jautājums, tādēļ ieteikts politiķiem pašiem novērtēt darba riskus un to, kuri no viņiem nevar strādāt attālināti.
"Ministru kabinetā vairākkārt no kolēģiem, tostarp arī no premjera, izskanēja aicinājums iezīmēt vakcinācijas plānā Saeimas deputātus un valdību," raidījumā sacīja bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP). "Tā kā to jautājumu uzdeva atkal un atkal, tad nu sāka kļūt skaidrs, ka visdrīzāk tā vakcinācijā ar kopējo iedzīvotāju grupu tātad nešķiet optimāla."
Viņa neuzskata, ka vakcinācijas plāns ar jaudu 76 000 vakcīnu nedēļā būtu pārāk optimistisks vai pārāk aptuvens.
Tiesa gan, jau pirmais vakcinācijas etaps ir iezīmējis citu problēmu - pat slimnīcās strādājošie neraujas vakcinēties. Piemēram, Daugavpils slimnīcā vakcinēti vien desmit procenti no visiem strādājošajiem. Līdz vasaras vidum jāpanāk, ka visā Latvijā uz vakcināciju ieradušies ap sešdesmit procentiem visu iedzīvotāju - 922 000 cilvēku.
Spēja radīt šādu kapacitāti būs atkarīga arī no vakcīnu piegādes tempiem, kā arī tā, kāda veida vakcīnas kādā secībā piegādās Latvijai. Līdz šim Latvijai piegādātas 23 400 "Pfizer-Biontech" vakcīnu devu, ar ko pietiek 11 700 cilvēku vakcinēšanai, jo katram jāsaņem divas devas, bet laikā no 28. decembra līdz 8. janvārim bija ievadīts tikai 5354 vakcīnas devu.
Raidījumā secina, ka plāna realizēšanā viens no sarežģītākajiem punktiem būs tieši spēja panākt, lai cilvēki atnāktu uz vakcināciju.
Par "Pfizer/Biontech vakcīnu loģistiku Latvijas teritorijā notika sarunu procedūra ar četriem dalībniekiem." Ar zemāko nosolīto cenu tiesības visas šīs firmas saražotās vakcīnas, kas jau ir ienākušas Latvijā un kas vēl šogad ienāks, nogādāt uz vakcinācijas punktiem ieguva A/S "Recipe plus". Līguma summa – 165 eiro (bez PVN).
