Sv 24.01.2021.

Miris ar vai no Covid-19? Kā notiek nāves gadījumu uzskaite

Covid-19. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Shutterstock

Līdz 10. janvārim mirušo skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju Latvijā sasniedzis 849, taču, neraugoties uz to, joprojām netrūkst cilvēku, kas apšauba koronavīrusu kā nāves iemeslu un ietekmi uz kopējo mirstību. Patiešām ne visiem, kuri miruši ar Covid-19, to vēlāk apstiprina arī kā nāves pamatcēloni, taču tāda ir mazākā daļa, turklāt nevar apgalvot, ka koronavīruss nav spēlējis lomu arī tajos, vēstīja LTV raidījums "de facto".

Piemēram, oktobrī, saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, ziņots par 32 nāvēm, vēlākajos datos parādās 25, bet novembrī ziņots par 131. Jau vēlāk Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datu bāzē apkopotajos datos - 105 nāvēm.

"Mēs, Slimību profilakses un kontroles centrs, gaidām informāciju no ārstējošā ārsta par konkrēto pacientu, kurš ir miris, gaidām informāciju vai šī nāve ir bijusi saistīta ar Covid-19 vai nav. Pie mums šī informācija nonāk nedaudz vēlāk un tā var nedaudz atšķirties no tā, ko ziņo Nacionālais veselības dienests," raidījumā skaidroja SPKC speciāliste Santa Pildava.

Pašreizējie dati liecina, ka no visiem ar Covid-19 mirušajiem to, kuriem ārsts slimību atzinis arī par pamatcēloni, SPKC datos ir ap 80%. Pārējiem Covid-19 var būt noteikts kā sekundārais nāves cēlonis.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas centra infektoloģe Gunta Stūre "de facto" uzsvēra, ka arī tad, ja Covid -19 nav pamatcēlonis, šī infekcija var provocēt citu saslimšanu saasinājumus.

"Un tiešām, tam cilvēkam pats Covid-19 nav radījis ne plaušu bojājumus, ne pneimoniju, ne kādus citus efektus, bet ir izprovocējis, piemēram, cukura diabēta dekompensāciju, kardiovaskulārās slimības un diemžēl iznākums ir tāds, kāds viņš ir," viņa skaidroja.

To uzsvēra arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību centra vadītāja Dace Žentiņa, norādot, ka arī ar hroniskām slimībām, ja vien nav kādi provocējoši faktori - piemēram, vīrusa infekcija - var dzīvot gadiem.

Tikmēr ar Covid-19 mirušo cilvēku skaits aug arvien straujāk. Tas ir zaudējums ne vien šo cilvēku tuviniekiem, bet liela emocionālā slodze mediķiem. Diennakts laikā viņi piedzīvo vairākas nāves.

Ap svētku laiku, kad daudzi tā arī neievēroja stingros ierobežojumus, vienā pašā Stradiņa slimnīcā, 29. decembrī, Covid-19 nodaļās izdzisa 10 cilvēku dzīvības.

"Nu, brīžiem ir ļoti smagi," atzina Žentiņa, "tā nav viegla nāve. Nāve iestājas nosmokot."

Uzskaitot Covid-19 mirstību, Latvija vadās pēc Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām un galīgajos datos neiekļauj mirstību ar citiem pamatcēloņiem. Bet valstu prakses atšķiras, tādēļ salīdzināšanai izmanto tā saucamo papildu mirstības rādītāju pret mirstību kopumā.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Inese Gobiņa raidījuma skaidroja - ja cilvēks ir miris, viņš jebkurā gadījumā kopējā reģistrācijas sistēmā būs neatkarīgi no nāves cēloņa. Analizējot šos kopējos datus un tos salīdzinot ar iepriekšējiem rādītājiem, var novērtēt arī Covid-19 ietekmi. 

Latvijā pērnā gada griezumā kopumā būtiska pieauguma nav. Bet tas tādēļ, ka līdz pat septembrim iepriekšējo gadu rādītāji bija sliktāki, un 2020. gada nogalē kopējā mirstība pieauga.

Arī ekonomists Jānis Hermanis, kurš jau kopš pandēmijas sākuma analizē arī ar Covid-19 saistītos datus norāda -  ja nebūtu bijis Covid-19, aizvadītais būtu bijis "pavisam izcils gads." Izteiktāk mirstības pieaugums parādās Lietuvā, kur arī otrais Covid-19 uzliesmojums sākās ātrāk un ar daudz plašāku saslimstību un mirstību, un citur.

"Tas ir parādījies tādās valstīs, kā Spānijā, Itālijā, Poliijā, Ungārijā, Zviedrijā, Nīderlandē Bēļģijā. Mums par laimi šis te ārkārtas mirstības paugurs nav bijis, atskaitot pašu gada nogali, kur tik tiešām ir straujš lēciens," sacīja ekonomists.

SPKC dati liecina, ka Covid-19 mirstība gada nogalē jau apsteidza mirušo skaitu no traumām, avārijām un pašnāvībām kopā ņemot. Lielākoties tie ir vecāka gadu gājuma cilvēki, kam jau ir citas slimības, bet mediķi uzsver, ka 

tādēļ vien to nedrīkst uztvert kā kaut ko pašsaprotamu vai Covid-19 nāvi attaisnojošu.

"Kad ir runa par savu ģimenes locekli, kad ir runa par tēti, mammu, vecomāti, vecotēvu, tie viedokļi radikāli mainīsies. Simt punkti garantēju, ka būs izsaukums NMPD un vienalga, cik gadu būs jūsu līdzcilvēkam, jūs gribēsit, lai viņš tiktu hospitalizēts, lai tiktu darīts pilnīgi viss, lai šo cilvēka mūžu pagarinātu. Vienalga - ir viņam vai nav šīs hroniskās slimības," norādīja Stūre. 

Līdzšinējie trūkumi hronisko slimnieku uzraudzībā gan šajā laikā īpaši atspēlējoties. Mediķi novērojuši, ka tiem, kas par savu veselību rūpējušies vairāk, un, piemēram, zāles lietojuši regulāri, nevis tikai hronisko slimību saasinājumos, arī spēka noturēties pretī Covid-19 ir vairāk.

Aktuālākās ziņas