Sv 9.05.2021.

Raidījums: Jelgavas pašvaldības ilggadējais partneris maksās 142 000 eiro sodu par kukuļdošanas mēģinājumu

SIA "KULK" direktors Gunārs Bubulis

FOTO: Gatis Dieziņš/LETA

Jelgavas uzņēmējs Gunārs Bubulis, kurš vēl nesen bija pašvaldības faktiskais partneris uzņēmumā "Jelgavas komunālie pakalpojumi" (JKP), ar prokuratūru vienojies par 141 900 eiro naudassods par gandrīz tikpat liela kukuļa došanas mēģinājumu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Nevienu konkrētu amatpersonu, kam bija domāts jau sagatavotais kukulis, izmeklēšanā noskaidrot neesot izdevies, tomēr Bubulis atzinis, ka vēlējies panākt, lai Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) konkursā noraidītais JKP projekts, kas paredzēja atkritumu pārstrādes iekārtas izveidi Brakšķu poligonā, tomēr tiktu pie Kohēzijas fonda līdzfinansējuma

Bubulim agrāk piederējušajam uzņēmumam SIA "Kulk" kopā ar Jelgavas pilsētas domi pieder kompānija JKP, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu. Bubulis līdz 2019. gada vidum bija "Kulk" līdzīpašnieks, bet kopš tā laika nekādus amatus uzņēmumā vairs neieņem.

Saskaņā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Zemgales rajona tiesas Jelgavā spriedumu Bubulis notiesāts par gandrīz 150 000 eiro kukuļa došanas mēģinājumu, bet viņa sens paziņa Henrihs Penčura - par starpniecības kukuļošanā mēģinājumu, vēsta "de facto".

Saskaņā ar apsūdzību, Bubuļa nodoms mēģināt dot kukuli bija saistīts ar projektu "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas izveide Zemgales reģiona nešķirotu sadzīves atkritumu šķirošanas stacijā "Brakšķi"". Bubulis gribēja iegūt Kohēzijas fonda līdzfinansējumu prettiesiskā veidā. Tas gan neizdevās, un projekts līdz šim nav īstenots.

Bubuli un Penčuru Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs aizturēja 2019.gada aprīlī. CFLA organizētā projektu iesniegumu atlase bija noslēgusies jau pusgadu iepriekš. Kohēzijas fonda līdzfinansējumu piešķīra diviem projektiem, lauvastiesu saņemot poligonam "Getliņi". JKP iesniegtais projekts palika piektajā vietā un pie iecerētās naudas - apmēram pieciem miljoniem eiro - netika.

KNAB lietu prokuratūrai nodeva pagājušajā rudenī. Gan Bubulis, gan Penčura savu vainu atzina un reālu kaitējumu nodarīt viņiem neizdevās, jo kukulis pie CFLA amatpersonām nenonāca, tādēļ prokurors Monvīds Zelčs ar abiem noslēdza vienošanos par sodu, ko decembra beigās apstiprināja tiesa. Bubulim, kurš jau iepriekš valsts budžetā ieskaitīja iecerētā kukuļa summu, piespriests 141 900 eiro naudassods un liegums trīs gadus nodarboties ar atkritumu biznesu. Starpniekam Penčuram būs jāsamaksā 40 850 eiro.

Bubuļa advokāta Juris Grīnvalds skaidrojis, ka klients esot nepamatoti noticējis kādu personu solījumiem Eiropas līdzfinansējumu tomēr sadabūt. Pēc advokāta versijas, šīs personas gribēja izmānīt no Bubuļa naudu.

Advokāts Grīnvalds stāsta, ka Bubulis pirms vairākiem gadiem devās pensijā, uzņēmuma vadību nododot ģimenei un kategoriski piekodinot, lai viņam par biznesu neko nestāstot, jo viņš neko negribot zināt. Visi to respektējuši, un Bubulim nekādas informācijas par "Kulk" darbu arī neesot bijis.

Savukārt Bubulis pats nevienam, piemēram, "Kulk" valdes locekļiem, neko nestāstīja par mēģinājumu tomēr sadabūt Kohēzijas fonda naudu "Brakšķu" projektam, apgalvo advokāts.

Grīnvalds pauž pārliecību, ka pēc šī nodarījuma jeb "dzīves muļķības" vien secinājumus par viņa klientu izdarīt nevajadzētu: "Es varu raksturot savu aizstāvamo kā goda vīru."

Pirms pieciem gadiem Bubulis no bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa saņēmis ceturtās šķiras Atzinības krustu "par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vides jomas un atkritumu nozares darba pilnveidošanā". Arī šis apstāklis esot ņemts vērā, nosakot viņam sodu. Tagad gan Bubulis ordeni zaudēs. Likums paredz, ka personai, kas ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tīšā noziegumā, Ordeņu kapituls valsts apbalvojumu atņem.

LETA jau ziņoja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir plānojusi reformu, kas paredz atkritumu apglabāšanas poligonu skaita samazināšanu no desmit uz pieciem. No vairākiem Zemgales novadiem atkritumus vajadzēs vest desmitiem vai pat vairāk nekā 100 kilometru uz "Getliņu" poligonu Rīgā.

"Kulk" valdes loceklis un tehniskais direktors Jānis Melbārdis uzskata, ka bioatkritumu pārstrādes iekārtu atkritumu poligonā "Brakšķi" Jelgavas pusē var izbūvēt par 30-35% lētāk nekā "Getliņos", tādēļ nav loģiska iecere slēgt Zemgales atkritumu poligonu.

Lai apsaimniekotu Zemgales bioloģiski noārdāmos atkritumus, ministrija piedāvā palielināt "Getliņu" bioloģisku atkritumu pārstrādes iekārtas jaudu. Pēc Melbārža teiktā, poligons "Brakšķi" šogad iesniedza projekta pieteikumu bioatkritumu pārstrādes iekārtas izbūvei, kas būtu izmaksājusi par 30-35% lētāk, nekā to plāno realizēt VARAM.

"Jūlijā uzņēmums JKP, kura kapitāldaļas pieder arī "Kulk", iesniedza CFLA bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas projekta pieteikumu. Bet tolaik vēl neviens neko nezināja par ministrijas plāniem. Rezultātā mūsu ideja ir "iesaldēta"," skaidroja Melbārdis, piebilstot, ka bez jaunas iekārtas poligons jau pēc trim gadiem nespēs pieņemt bioloģiskos atkritumus, kas nozīmē, ka arī visai pārējai darbībai nebūs jēgas.

"Kulk" pārstāvis norāda, ka ir neloģiski vest atkritumus uz Rīgu, ja "Brakšķu" poligonā Jelgavas pusē esot iespējams izbūvēt iekārtu par 30-35% lētāk, nekā VARAM to iecerējusi "Getliņos". Zemgales reģionam pietiktu ar iekārtu, kas spēj pārstrādāt 20 000 tonnu, un tādas iekārtas izbūves izmaksas būtu 400 eiro par vienu pārstrādājamo tonnu, kopā tas ir astoņi miljoni eiro.

"VARAM Rīgā grib uzbūvēt iekārtu, kuras pārstrādes jauda ir 100 000 tonnu. Izmaksas uz vienu pārstrādājamo tonnu ir nevis mūsu aplēstie aptuveni 400 eiro, bet gan 550-650 eiro. Tāda iekārta, kādu vēlamies uzbūvēt "Brakšķos", Rīgā izmaksātu jau 12 miljonus, ja aprēķinos izmantojam vidējo - 600 eiro. Sanāk, ka galvaspilsētā celtniecība izmaksātu par 33% vairāk," apgalvoja Melbārdis.

Uzņēmums nesaskata ne ekonomiski, nedz arī loģiski pamatotus argumentus poligona likvidācijai un neredz arī iemeslus, kāpēc "Brakšķu" projektam nevarētu piešķirt finansējumu. Melbārdis arī uzsvēra, ka VARAM atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai bija paredzējusi teju 98,5 miljonus eiro.

"Firmas.lv" dati liecina, ka JKP apgrozījums 2019.gadā bijis 3,698 miljoni eiro, uzņēmums cietis 22 718 eiro zaudējumus. Atkritumu apsaimniekotāja īpašnieki ir Jelgavas dome (51%) un "Kulk" (49%).

Savukārt "Kulk" īpašniece ir Eva Melbārde. Uzņēmuma apgrozījums 2019.gadā bijis 9,918 miljoni eiro, bet peļņa 925 029 eiro.