Pašvaldības ceļ dārgas ēkas par ES naudu; nomātājus vai pircējus neatrod (4)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: ReTV

Degradētas jeb nolaistas teritorijas ir teju katrā apdzīvotā vietā. Jau četrus gadus to sakopšanai pašvaldības var piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Lai labotu ceļus vai celtu jaunas ēkas, vietvarai jāatrod uzņēmēji, kas pēcāk infrastruktūru izmantos. Taču ne visur tas izdodas, bet ikmēneša izmaksas vairāku simtu eiro apmērā tik un tā gulstas uz pašvaldību pleciem, vēstī ReTV Ziņas.

Par 800 tūkstošiem eiro Aglonā pērn uzbūvēta jauna ēka. To plānots veidot par radošo industriju centru, piesaistot uzņēmējus. Notikušas jau divas izsoles, taču bez rezultātiem un ēka stāv tukša.

Vēl pirms gada tajā vietā atradās savu mūžu nokalpojušas tirgus letes un aiz tām – pļava. Lai modernizētu tirgus laukumu, Aglonas novada dome piesaistīja Eiropas Savienības līdzfinansējumu degradētajām teritorijām un vidū uzbūvēja divstāvu biroju ēku. Tomēr potenciālie nomnieki tā arī nav atsaukušies.

Aglonas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Romāns Petrovs tagad ReTV Ziņām to pamato ar pandēmiju:

"Interesi neviens neizrādīja, tāpēc, ka, ja mums vajag radīt 10 vai 11 darba vietas, parādiet man, lūdzu, sfēru, kur tagad mūsu apstākļos cilvēkus pulcē vienā ēkā kādai ražošanai. Protams, ka biznesmeņi tagad ļoti piesardzīgi un jāgaida droši vien periods, kad tiks galā ar "kovidu"."

Tiesa, te jāatzīmē, ka projekts tika pieteikts krietni pirms pandēmijas laika, un pašvaldībām, veidojot projektus, ir jāapzina reālā situācija ar uzņēmējiem.

Diemžēl, radošo industriju centra stāsts Latgalē nav unikāls. Rēzeknē, lai atrastu nomnieku jaunuzceltam rūpniecības kompleksam, kas izmaksāja gandrīz septiņus miljonus eiro, rīkotas pat piecas izsoles nepilna gada garumā. Tiesa, Rēzeknē pirmo izsoli rīkoja vēl krietni pirms kompleksa pabeigšanas.

Uz problēmu ReTV norāda arī Centrālā finanšu līgumu aģentūra:

"No mūsu puses arī varētu sekot kaut kādas finanšu sankcijas, bet šo jautājumu mēs vērtētu tikai pēc 2023. gada, ja mēs saprastu, ka pašvaldībai tiešām nav izdevies piesaistīt nomnieku konkrētajām telpām,"

saka Centrālās finanšu līgumu aģentūras Latgales reģiona nodaļas vadītāja Liene Amantova-Salmane.

Neveiksmes uzņēmēju atrašanā pašvaldībām maksā. Rēzeknē izsoles cena "nolaista" no 6800 līdz 2820 eiro par nomu mēnesī. Aglonā solās tā nedarīt, bet kamēr ēka stāv tukša, apkures sezonā tās uzturēšana izmaksā apmēram 600 eiro. Paredzēt ne tikai uzcelšanas, bet arī uzceltā apsaimniekošanas izmaksas – to pašvaldības nereti piemirst, novērojusi Valsts kontrole:

"Diemžēl attīstības plānošanas loģiskais cikls ne visur strādā tik sekmīgi, jo virknē projektu, kas ir īstenoti, mēs neredzējām nekādu saistību ar pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem, proti, izskatot visas prioritātes, dokumentus, mēs nesapratām – priekš kam?" 

ReTV Ziņām saka Valsts kontroles pašvaldību revizors Edgars Korčagins.

Plašāk par šo tematu šovakar ReTV Ziņās 19.00 un 21.00, kā arī portālā retv.lv.

Komentāri (4)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu