30. decembrī pasaules uzmanību guva satraucoša ziņa - Askas ciematā, kas atrodas 25 kilometru attālumā no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo, notika zemes nogruvums, ko izraisīja stiprās snigšanas radītie dubļi, aizraujot bedrē vai sapostot vairākas dzīvojamās ēkas. Glābēji vairākas dienas strādāja paaugstinātas bīstamības apstākļos, meklējot pazudušos cilvēkus. Diemžēl visus atrast neizdevās – šobrīd meklēšanas darbi pārtraukti. Raidījums "Bez Tabu" centās noskaidrot - kāpēc radās nogruvums?
Nogruvuma iemesls pagaidām oficiāli nav atklāts, taču eksperti ir gana pārliecināti, ka traģēdijas izraisītājs bijis māls.
"Jāatzīmē, ka šis noslīdenis tomēr ir īpašs, īpašs arī konkrētajam reģionam. Saknes tam visam ir meklējamas pēdējā ledus laikmetā. Kamēr šis ledus vēl sedza Skandināviju, šī ledus apkārtnē izgulsnējās māls. Rezultātā tur izveidojās arī ļoti daudz sāļu,"
stāsta Jānis Karušs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents
Ledājam kūstot, notikusi zemes virsmas pacelšanās. Savukārt māls, kas sākotnēji atradies jūras gultnē, nonāk sauszemē, laikam ejot, tas kļūst nestabils un bīstams.
"Pie liela vai neliela satricinājuma, māls spēj kļūt šķidrs," skaidro Karušs.
Klasiski esot nepieciešams kāds ierosinātājs, piemēram, zemestrīce, lai notiktu nogruvums.
Norvēģijas policija publiskojusi pazudušo cilvēku sarakstu – starp tiem arī divus un 13 gadus veci bērni. Internetā lasāmi skaudri tuvinieku stāsti – kādas sievietes vīrs pastāstījis, ka īsi pirms zemes nogruvuma abi sarunājušies pa telefonu, kad pēkšņi saruna aprāvusies.
Karušs norāda, ka zemes nogruvumi nebūt neesot retums. Piemēram, Ziemeļamerikā, Kanādā un Aļaskā šādi noslīdeņi notiekot regulāri. Arī Norvēģijā tā nav pirmā reize, kad kaut kas tāds noticies. Apkārtnē palikušajiem iedzīvotājiem šī situācija jāuztver nopietni – ir liels risks, ka pēc laika līdzīga situācija notiek vēlreiz.
Video: "Bez Tabu" sižets
Konteksts
30. decembrī Askā, nelielā pilsētā uz ziemeļiem no Oslo, notika postošs zemes nogruvums. Tas aizrāva līdzi vairākas mājas, vēl citas palikušas tieši kraujas malā vai daļēji nokarājas pāri tai.
Vēlāk tika atrastas četru upuru mirstīgās atliekas, bet svētdien - vēl trīs. Meklēšanas un glābšanas darbu apdraud īsās dienas gaismas stundas, aukstums un bīstami nestabilā zeme nogruvuma vietā.
Pavisam identificēti pieci upuri. To vidū ir 40 gadus vecs vīrietis un viņa divgadīgā meita, kā arī 31 gadu vecs vīrietis.
Vairāki cilvēki joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Aģentūra BNS ziņoja, ka to vidū esot arī Lietuvas pilsone Rasa Lasinskiene.
Vēl desmit cilvēki nogruvumā guva savainojumus.
Zemes nogruvuma vietu apciemoja Norvēģijas karalis un karaliene.
"Man grūti atrast vārdus, jo tas ir absolūti briesmīgi," teica Norvēģijas karalis Haralds V. "Tas ir šausmīgs notikums, kam ir iespaids uz mums visiem. Es jūtu līdzi visiem, kuriem jaunais gads jāiesāk ar skumjām un neziņu."
Askas iedzīvotāji trešdien ap plkst.4.00 sāka ziņot ārkārtas dienestiem, ka viņu mājas kustas. "Bija divi stipri, ļoti ilgi grūdieni, un es pieņēmu, ka notiek sniega tīrīšana vai tamlīdzīgi," raidorganizācijai NRK pastāstīja 68 gadus vecs pilsētiņas iedzīvotājs. "Tad pēkšņi pazuda strāva. Kaimiņš iznāca no savas mājas un teica, ka mums jāevakuējas. Pamodināju savus trīs mazbērnus un liku ātri saģērbties."
Zemes nogruvumā tika sapostītas vairāk nekā 30 mājas. Evakuējās vismaz 1000 iedzīvotāju.
Precīzi nogruvuma cēloņi nav zināmi, bet šim Norvēģijas apvidum raksturīgas nestabilas gruntis, ko viegli var atmiekšķēt pārmērīgs nokrišņu daudzums, tādēļ varas iestādes jau 2005. gadā brīdināja necelt tur dzīvojamās ēkas, taču šis ieteikums acīmredzot nav ņemts vērā.
Norvēģijas policija publiskojusi pazudušo sarakstu, kurā ir arī divus un 13 gadus veci bērni, kā arī 49 gadus vecā Lietuvas pilsone Rasa Lasinskiene. Zināms, ka viņa pirms došanās uz darbu izvedusi pastaigāties suni un runājusi pa telefonu ar vīru, taču saruna pēkšņi aprāvusies, kā drīz pēc nelaimes vēstīja laikraksts "Aftenposten", atsaucoties uz Lasinskienes dēla stāstīto.
