"Mēs nevaram domāt tikai par biznesiem." Pusaudži riska grupās pandēmijas laikā tiek "ieslēgti" nelabvēlīgā vidē

"Ko viņš dara, ja viņam ir liegta iespēja kaut kur iet pavadīt savu laiku? Viņš vazājas apkārt, un mēs visi ļoti labi zinām, ko viņi dara, vazājoties apkārt," viņš sacīja, norādot, ka tas savukārt paaugstina risku tam, ka paši jaunieši pavadīs laiku tusiņos, lietos alkoholu vai narkotikas, kam atkal var būt virkne negatīvu seku.

Klaišis neslēpj - jauniešiem, kuru situācijas ir īpaši smagas, viņš ļauj nākt uz centru.

"Un tad man rodas jautājums arī no epidemioloģiskā viedokļa, kā ir drošāk - ka viņi atnāk pie mums, un sēž maskās, lieto dezinfekcijas līdzekļus vai ka viņi vazājas baros apkārt, un tusējas pritonos?" viņš vaicāja.

Jaunieši epidemioloģiskās drošības noteikumus, atrodoties centrā, patiešām ievēro, norādīja Klaišis: "Es esmu negaidīti ieradies centrā, un viņi sēž ar maskām, jo es esmu teicis, ka, ja nebūs ievērots, būs ziepes - ballīte beigsies."

Par spīti tam, ka "OPEN" aktīvi centušies piesaistīt politiķu uzmanību, pagaidām reakcija uz to nav sekojusi.

"Mēs esam mēģinājuši bļaustīties "Twitter", "Facebook", politiķiem ļoti patīk ar mums komunicēt sociālajos tīklos, bet tad, kad tu viņiem sāc uzdot jautājumus, tad viņi ignorē," teica Klaišis.

"Tie politiķi var atbraukt un paskaidrot tiem bērniem, kāpēc viņiem jāvazājas pa ielām, pa pritoniem, kāpēc nevar sēdēt pie mums. Tā ir absurda situācija. Absurda!"

Viņš pauda, ka ir daudz dzirdējis par to, ka Covid-19 krīzes laikā tiek glābti, piemēram, uzņēmēji, bet par pusaudžiem neviens nerunā.

To pašu norādīja arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) psihiatrs un Pusaudžu resursu centra attīstības vadītājs Ņikita Bezborodovs.

"Es tiešām nevaru nosaukt nevienu pasākumu no valsts puses, kur mērķtiecīgi gribētu palīdzēt bērniem un pusaudžiem saistībā ar Covid-19 no valsts puses," sacīja speciālists.

Pieejamie atbalsta mehānismi, kā piemēram Pusaudžu resursu centrs, ir tikai tie, kas bijuši jau iepriekš, viņš piebilda.

Arī Labklājības ministrijā nevarēja nosaukt atbalsta mehānismus, kas būtu paredzēti tieši jauniešiem, kuri ir riska grupās un kuriem Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi apgrūtinājuši atbalsta gūšanu, norādot uz jau iepriekš ieviestām iespējām, piemēram, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālruni.

Profesionāļu palīdzību saņemt ir iespējams arī tagad

Kaut gan situācija tādos centros kā "OPEN" pašlaik ir sarežģīta, saņemt BKUS profesionāļu palīdzību joprojām ir iespējams - rindā pie bērnu psihiatra jāgaida divas līdz trīs nedēļas, kas esot normāls ilgums, pastāstīja Bezborodovs.

Tiesa, pirmajā reizē vai tad, ja vizīte veikta vairāk nekā gadu pēc pēdējās tikšanās, nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Ja tajā norādīts, ka gadījums ir steidzams, pie psihiatra iespējams tikt arī ātrāk, piebilda speciālists. Ja ir akūti draudi, piemēram, suicīda risks, palīdzības sniegšana notiek neatliekami.

Arī Pusaudžu resursu centrs turpina strādāt, daļu pakalpojumu nodrošinot klātienē un daļu - attālināti.

Turklāt šogad tam būtiski palielināts finansējums un darbs var noritēt raiti. "Pašlaik var droši vērsties pusaudži ar garastāvokļa problēmām, vielu atkarības risku," sacīja Bezborodovs.

Smagākos gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja palīdzība, iespējams vērsties krīzes centros, atgādināja psihiatrs.

Jauniešus pandēmija ietekmē īpaši smagi

Kaut gan Pusaudžu resursu centrs var turpināt darbu, jo tā ir ārstniecības iestāde, "OPEN Radošais Centrs", interešu izglītības un citas vietas, kur jaunieši var pavadīt brīvo laiku, strādāt nedrīkst.

Tas būtiski palielina psihoemocionālo problēmu riskus, kā sekas redzamas stacionāros, norādīja Bezborodovs.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums tagad stacionārā - parasti ir mazo un lielo bērnu nodaļa - ir pilns ar pusaudžiem, kuriem ir sākušās garastāvokļa problēmas, paškaitējums," sacīja psihiatrs. Tas ir saistīts ar to, ka vairs nav iespēja izrauties no mājām, kurās nav labi apstākļi.

Turklāt to, ka situācija īpaši smagi skar bērnus, apliecina ne tikai ārstniecības iestādēs novērotais, bet arī pētījumi, kas veikti citās valstīs. Tie liecina, ka ar Covid-19 saistītā komunikācijas neiespējamība, sociālie apstākļi, skolu slēgšana veicina garastāvokļa traucējumus, trauksmes pieaugumu - it īpaši pusaudžiem.

Ja vēl pavasarī bijis tā, ka iepretim tiem jauniešiem, kuriem Covid-19 dēļ kļuva sliktāk, bijuši arī tie, kuriem palicis vieglāk, jo skola bijusi būtisks faktors, kas radījis emocionālas grūtības, tad tagad tā vairs nav.

"Šajā otrajā vilnī, es teiktu, ka sliktāk ir visiem," sacīja Bezborodovs. Tas atspoguļojas arī slimnīcas ikdienas darbā.

"Stacionārā mums ir plānveida hospitalizācija, piemēram, uz izmeklēšanām. Mēs to esam apstādinājuši ne tikai tāpēc, ka valstī ir ierobežojumi, bet arī tāpēc, ka

mums nodaļa ir pilna ar neatliekamiem stacionētajiem pusaudžiem, kuriem tiešām ir saasinājušies ilgstošie traucējumi - emocionālie traucējumi, paškaitējums, suicidāls paškaitējums, personības traucējumi un citi," norādīja psihiatrs.

Bezborodovs uzsvēra, ka, neskatoties uz esošajiem ierobežojumiem, iespējas saņemt palīdzību ir un tās ir jāizmanto.

Uz jautājumiem par ierobežojumu negatīvo ietekmi uz pusaudžu psihisko veselību, cik lielā mērā tas tiek ņemts vērā, ierobežojumus nosakot, un, vai ir plānots tos pārskatīt, lai iespējamās sekas mazinātu, Veselības ministrija solīja atbildēt tuvāko dienu laikā.