Kontroles ilūzija - kāpēc pasaule ir pilna ar pogām, kas nedarbojas?

Dažreiz tās sauc par "placebo pogām" - pogas, kas ir mehāniski drošas un var tikt nospiestas, bet nesniedz nekādu funkcionalitāti. Tomēr, tāpat kā "placebo tabletes", šīs pogas joprojām var kalpot kādam nolūkam, uzskata Hārvardas psiholoģe Elena Langere, kura aizsāka koncepciju "kontroles ilūzija".

Langere teikusi, ka šīm pogām patiešām ir psiholoģiska ietekme. Tā, veicot kādu darbību, cilvēki izjūtot kontroles sajūtu pār situāciju, tādēļ jūtas labāk.

Vai mēs kontrolējam gājēju pāreju?

Ņujorkā darbojoties tikai aptuveni 100 no 1000 gājēju pārejas pogām, rakstiski apstiprināja pilsētas Transporta departamenta pārstāvis. Šis skaits pēdējos gados nepārtraukti samazinājies. Kad laikraksts "New York Times" atklāja, ka lielākā daļa Ņujorkas pogu 2004. gadā nedarbojas, aptuveni 750 joprojām bija darbspējīgas.

Nākamā varētu sekot satiksmes pasliktināšanās. Gājēju pāreju signāli parasti tika uzstādīti pirms sastrēgumi bija sasnieguši mūsdienu līmeni, un laika gaitā tie sāka traucēt luksoforu sarežģīto pārvaldību.

Kamēr ceļu satiksmes signālu funkciju pārņēma modernākas sistēmas, piemēram, automatizētie luksofori vai satiksmes sensori – pogas bieži vien atstātas, nevis aizstātas par papildus līdzekļiem.

Citas pilsētas, piemēram, Bostona, Dalasa un Sietla, ir izgājušas līdzīgu procesu, atstājot "placebo" gājēju pogas. Londonā, kur ir 6000 luksoforu, nospiežot gājēja pogu, iedegas mierinošā gaisma "Pagaidiet". Taču tas nemaz nenozīmē, ka "zaļais cilvēciņš" luksoforā iedegsies ātrāk.

Londonas Transporta tīkla pārvaldības direktors Glijs Bārtons stāsta, ka Londonā esot daži krustojumi, kur zaļā gaisma iedegas automātiski, bet cilvēki tomēr nospiežot pogu, jo šī funkcija ir iespējama.

Šīs funkcijas, piemēram, taustes pārklājums uz pogas un dzirdamie satiksmes signāli, palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem šķērsot ceļu un tiek aktivizēti tikai tad, kad poga nospiesta. Kas attiecas uz gaismām, arvien vairāk tās tiek integrētas elektroniskā sistēmā, kas uztver satiksmi un attiecīgi pielāgo intervālus (piemēram, dodot priekšroku autobusiem, ja tie kavē), kas nozīmē, ka pogas nospiešanai nav jēgas.

"Taču vairumā gadījumu, nospiežot pogu "iet pāri" tā dārbojās," norāda Bārtons.

"Aizvērt durvis"?

Kā tad īsti ir ar visizplatītāko pogu no visām - "aizvērt durvis" liftos? Ja jūs dzīvojat ASV, tā, visdrīzāk, nedarbojas.

Nacionālās liftu nozares speciālists Kevins Brinkmans pauda, ka liftā braucošie cilvēki nevar likt durvīm ātrāk aiztaisīties ciet, izmantojot šo pogu.

Bet tam esot ļoti labs iemesls: 1990. gada "Likums par Amerikas iedzīvotājiem ar kustību ierobežojumiem".

"Šie tiesību akti paredzēja, ka lifta durvis paliek pietiekami ilgi atvērtas, lai ikviens ar kustību traucējumiem vai pārvietošanās problēmām, piemēram, izmantojot kruķus vai ratiņkrēslu, varētu droši iekļūt lifta kabīnē," sacīja Brinkmans.

Tātad, ja vien nav sasniegts paredzētais iekāpšanas laiks, pogas nospiešana neko nedod. Poga paredzēta tikai ugunsdzēsējiem, avārijas personālam un tehniskās apkalpes darbiniekiem, kuri var atcelt lifta aizturi ar atslēgu vai kodu.

Lai arī nav pārliecības, taču ārpus ASV ir lielāka iespēja, ka poga tomēr darbosies.

"Pogas funkcionalitāti - neatkarīgi no tā, vai tā aizver durvis ātrāk vai nē, nosaka būvnormatīvs vai pasūtītājs," skaidro pasaules lielākā liftu ražotāja "Otis" pārstāvis Robins Fiala.

Pārāk karsts, lai regulētu

Kā zināms, viesnīcu numuros esošie termostati ierobežo lietotājiem pieejamo temperatūras diapazonu, tādējādi samazinot enerģijas izmaksas. Pēc Amerikas apkures un gaisa kondicionēšanas inženieru biedrības pārstāvja Roberta Bīna teiktā, viesnīcas šo praksi neierobežo. Bet tas neesot nemaz tik slikti, jo gaisa temperatūra, ko kontrolē lielākā daļa termostatu, ir tikai viens siltumapgādes "puzles" gabaliņš.

"Neregulējot citus rādītājus, gaisa temperatūra bieži vien ir slikts siltuma komforta rādītājs," Bīns teica. Citiem vārdiem sakot: pilnīga kontrole ne vienmēr nozīmē lielāku komfortu.

Tomēr dažreiz termostati mēdz būt mānīgi pēc konstrukcijas. Dažos modeļos ir pat iekļauta "placebo funkcijas" iespēja.

"Siltuma komforta pētījumi parāda, ka, ja cilvēki apzinās temperatūras kontroli telpās, daudzi varot paciest lielāku diskomfortu," stāsta Bīns.

"Ja ir uzstādīts "placebo" vai ierobežotas funkcijas termostats, tad vien ar iespēju manipulēt var ietekmēt cilvēka uztveri."

Pēc "Air Conditioning Contractors of America" pārstāvja Donalda Pratera teiktā, termostatu manekenus – tos, kas vispār neesot pat pievienoti sistēmai, varot atrast arī birojos.

Tāpat Praters sacīja, ka termostati, kas nedarbojas, esot piestiprināti, lai apklusinātu pastāvīgo sūdzību sniedzējus, dodot viņiem šķietamu kontroli.

"Kad biju inženierzinātņu praktikants, mani nosūtīja nokalibrēt vienu termostatu. Kad es jautāju, kāpēc viņi man lika kalibrēt termostatu, kurš nebija pieslēgts, viņi panikā jautāja, vai es biju pateicis iedzīvotājam, ka tas nav pieslēgts," atceras Praters.

"Pēc tam, kad viņi bija pārliecinājušies, ka es neko neesmu teicis, viņi atzinās, ka, nesakot man, ka tas ir izslēgts, viņi domāja, ka es nospēlēšu reālistisku kalibrēšanas izrādi."

Labās pogas

Pēc Langeres domām - "placebo pogām" ir pozitīva ietekme uz mūsu dzīvi, jo tās mums rada kontroles ilūziju – un kaut ko darīt situācijās, kur alternatīva būtu neko nedarīt (kas izskaidro, kāpēc cilvēki nospiež lifta izsaukšanas pogu, kad tā jau ir iedegusies).

Gājēju pārejas gadījumos tās var pat padarīt mūs drošākus, liekot pievērst uzmanību apkārtnei. Un visbeidzot, pogas nospiešana neprasa daudz pūļu.

"Kad jūs domājat par to, tā ir tik maza vienība, ka, pat, ja tai nav nekādas ietekmes, tai diez vai ir vertība," sacīja Langere.

Pēc viņas domām - cilvēkiem būtu jākaunas, ja viņi uzskata, ka tie, kuri allaž spiež "placebo pogas", rīkojas muļķīgi. Šajā terminā tiek slēpta pārliecība, ka cilvēki ir dumji, ja tās nospiež, vai negodīgi, liekot pogas, kurām nav nekādas nozīmes.

"Tās sniedz vismaz psiholoģisku mērķi," viņa piebilda, "un dažreiz tām ir iedarbība."