Plašu rezonansi sabiedrībā izraisījis kāds mikroblogošanas vietnē "Twitter" ievietots ieraksts, kurā redzama labklājības ministre Ramona Petraviča, viesojoties "Riga TV24" raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu". Acīgākie skatītāji novērojuši, ka ministrei esot "svaigs manikīrs". Portāls "Apollo" sazinājās ar Labklājības ministriju, lai iegūtu skaidrojumu par šiem apgalvojumiem.

16. janvārī mikroblogošanas vietnē "Twitter" kāda lietotāja (nevēlējās, lai ieraksts parādītos rakstā) ievietoja ierakstu, kurā vaicāja labklājības ministrei, kur viņa veikusi manikīru, jo tas izskatījies "svaigs".

Zem šī "Twitter" ieraksta sākās plaša diskusija, kurā vairāki vietnes lietotāji pauda neizpratni par šādu iespējamo ministres rīcību, jo tādā gadījumā tiek pārkāpti valstī noteiktie epidemioloģiskās drošības noteikumi.

"Twitter" lietotāja Kristīne Pitkeviča rakstīja, ka gadījumā, ja šāds notikums patiešām esot taisnība, tad ministrei būtu jādemisionē. Savukārt cita "Twitter" lietotāja Agija Kola-Kanča norādīja, ka būtu ministre varējusi uztaisīt "ne tik uzkrītošu manikīru"".

Tikmēr kāds cits sociālā tīkla lietotājs ar lietotājvārdu "arsaviemputniem" pieļāvis iespēju, ka Petravičas meita varbūt palīdzot ministrei ar manikīra veikšanu.

Tāpat no šī konta lietotājs vēlāk iesaistījās diskusijā, norādot, ka "saprastu, ja "manikīre (iesācēja)" veiktu procedūras mājās gadījumā, ja tas būtu vienīgais iztikas avots, jo gadījumā, ja ģimenē esot bērni, tad tie tomēr arī jābaro".

Savukārt kāds cits lietotājs, kuru sauc Armands, norādīja, ka viņam šī situācija esot īpaši tuva, jo viņš pēdējo reizi savus matus sakopis jūlijā.

Sociālajā vietnē "Twitter" labklājības ministre savu skaidrojumu tā arī nesniedza.

Labklājības ministrijas komentārs

Ministrijā portālam "Apollo" norādīja, ka pagājušonedēļ "Riga TV24" raidījumā "svaigs manikīrs" labklājības ministrei neesot bijis.

Lai par to pārliecinātos, ministre aicina izmantot mūsdienu tehnoloģiju iespējas un konkrēto video ierakstu aplūkot tuvplānā (pietuvināti).

Petraviča uzsvēra, ka epidemioloģiskās drošības pasākumus nepārkāpjot un laikā, kad manikīra pakalpojumi netiek sniegti, viņa nagus kopjot mājas apstākļos. Ministre mājas apstākļos gan vīlējot nagus, gan uzklājot nagu laku. 

Tāpat ministre norādīja, ka manikīra veikšanā mājas apstākļos viņai palīdzot arī meita.

Ministre jau iepriekš paudusi sašutumu par iespējām ārkārtējās situācijas laikā taisīt manikīru

Portāls "Apollo" jau vēstīja, ka ministre iepriekš izdevumam "Vakara Ziņas" pauda neapmierinātību par to, ka nevarot apmeklēt manikīra speciālistu.

Viņa norādīja, ka jau desmit gadus reizi mēnesī liekot gela nagus. Pēdējo reizi viņa manikīra speciālistu apmeklējusi, pirms stājies spēkā aizliegums manikīra pakalpojumu darbībai.

Viņu satraucis fakts, kā rīkoties tad, ja aizliegums tikšot pagarināts.

"Vienīgais, ko šādā situācijā varēšu darīt, – ataugušos nagus nokniebt un mēģināt ar vīli novīlēt gelu. Tieši tāpēc, beidzamo reizi apmeklējot manikīru, izvēlējos likt īsāku nagu formu, lai, nemainot gela pārklājumu, varētu izdzīvot ilgāku laiku, – četras piecas nedēļas," iepriekš izteicās Petraviča.

"Ceru, ka tikmēr viss būs kārtībā, citādi tiešām nāksies ķerties pie iepriekš minētās metodes. Ja ar gelu pārklātie nagi izaug pārāk gari, tie var sākt lūzt, un kopā ar gelu nags var nolūzt pat līdz pusei, kas rada ļoti nepatīkamu situāciju," norādīja ministre.

Petraviča skaidroja, ka tās sievietes, kas kopjot savas rokas un izvēlējušās nagiem gela pārklājumu, labi saprotot, ar ko tas varot beigties – pirkstiem, kas nolīmēti ar "leikoplastu".

Covid-19 situācija Latvijā un pandēmijas ietekme uz skaistumkopšanas nozari

No 6. novembra Latvijā Covid-19 ierobežošanas nolūkos ir aizliegti visi skaistumkopšanas pakalpojumi un vēl virkne citu pakalpojumu.

Veselības ministrijā skaidroja, ka šie pakalpojumi ierobežoti, vērtējot vairākus aspektus, piemēram, vai pakalpojumu sniedz ilgāk par 15 minūtēm (kopā ar laiku uzgaidāmajā telpā).

Tāpat šie ierobežojumi tiek skaidroti ar to, vai ir tiešs cilvēku kontakts pakalpojumu sniegšanas laikā, vai ir iespējams lietot sejas masku (piemēram, pie kosmetologa un fotosesijās tās nelieto), lielāko uzsvaru liekot uz kritēriju, vai bez šī pakalpojuma cilvēks var iztikt konkrētu laika posmu.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9. novembra līdz 11. janvārim tika izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu, kura 29. decembrī tika pagarināta līdz 7. februārim.

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte iepriekš sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka skaistumkopšanā ēnu ekonomikas īpatsvars ārkārtējās situācijas laikā pieaugot ar katru stundu.

"Pelēkā zona paplašinās ar katru dienu, ar katru stundu," sacīja asociācijas vadītāja, prognozējot, ka krīzes apstākļos pelēkajā zonā darbību sākušie skaistumkopšanas speciālisti tur arī varētu palikt nākotnē.

Vienlaikus viņa norādīja, ka nelielais skaits pašnodarbināto un patentmaksātāju, kas ārkārtējās situācijas laikā saņēmuši atbalstu, saistīts ar vairākām niansēm, tostarp, piemēram, patents par novembri bija jāiegādājas oktobrī, taču, ņemot vērā, ka no 6. novembra vairs nevarēja sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, daļa patentmaksātāju, pēc konsultēšanās ar Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedza pieteikumu samaksātās patenta maksas atgūšanai, un tādējādi, kad tika ieviests atbalsta mehānisms, viņiem vairs nebija aktīvs patents un nebija iespēju pieteikties atbalstam.

Tāpat viņa norādīja, ka konceptuāli ir panākta vienošanās par nepieciešamajām izmaiņām atbalsta nosacījumos, par kurām valdība varētu lemt nākamnedēļ.

"Konceptuāli pie vienota viedokļa esam nonākuši un ir palikušas tikai nianses, kuras ir jāprecizē," uzsvēra Ulberte.