Astrīdas Kairišas vedekla: "Draugu mīlestību viņa izjuta līdz pat pēdējai dienai"

Astrīda Kairiša pazuda no skatuves pirms pusotra gada. Veselības problēmu dēļ viņai bija amputēta kāja un savas dzīves pēdējo gadu viņa pavadīja aprūpes namā "Dzintara melodija", tomēr, neraugoties uz to, Kairiša netika aizmirsta nedz ikdienā, nedz svētkos.

Aktrises vedekla Sanita Auškāpa izdevumam "Privātā Dzīve" atklāj - pandēmijas laikā sarunas ar draugiem un radiem bija tās, kas piepildīja viņas ikdienas ritumu.

"Cik ilgi vien tas bija iespējams, kopā ar Astrīdas māsu Dignu apmeklējām viņu "Dzintara melodijā". (..) Sarunas bija sirsnīgas, saprotošas, cerību pilnas, ar vēlmi atgriezties dzīvē, kāda tā bija pirms pandēmijas. No sirds priecājos, ka tie, kuriem vajadzēja, paspēja ar viņu aprunāties," izdevumam stāsta Auškāpa. 

Viņa uzsver:

"Draugu mīlestību viņa izjuta līdz pat pēdējai dienai."

Auškāpa atklāj, ka pēdējā saruna ar aktrisi viņai bijusi gadumijā. Abas viena otrai esot novēlējušas laimīgu jauno gadu un spriedušas, ka atkal sākas jauns dzīves posms. 

"Nu Kārļa mammai sācies mūžības posms debesīs, pie saviem mīļajiem," nosaka Auškāpa.

Kā zināms, 2017. gadā aizsaulē devās Kairišas bijušais vīrs, režisors Kārlis Auškāps, bet pēc gada pāragri nomira abu kopējais dēls – mūziķis un jurists Kārlis Auškāps, aktrises vienīgā atvase.

Kairišas zināmākās lomas teātrī ir Zane izrādē “Pūt, vējiņi!”, Jūlija “Liliomā”, Antonija “Skroderdienās Silmačos”, Natālija Petrovna “Mēnesī uz laukiem”, Liena “Mērnieku laikos”, Ieva “Indrānos”, Spānijas Isabella un daudzas citas, bet mūža virsotne – Spīdolas loma 1985. gadā iestudētajā Raiņa “Uguns un nakts”.

Lielāko atpazīstamību ne tikai Latvijas, bet visas bijušās Padomju Savienības mērogā Astrīdai Kairišai sagādāja viņas kinolomas – Laura "Ezera sonātē", Zane "Pūt, vējiņi!" kino versijā, Ieva "Tauriņdejā".

Viena no viņas pēdējām lomām bija izrādē “Ezeriņš”, bet pati pēdējā – Zane vecumdienās jau pieminētajā Raiņa “Pūt, vējiņi!” 2018. gadā.

Atvadīšanās no aktrises notiks 22. janvārī.