Sv 7.03.2021.

Zinātnieki atklājuši jaunas detaļas, kāpēc Covid-19 ietekmē ožu un garšu

Covid-19 analīzes.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir pagājis vairāk nekā gads. Līdz šim noskaidrots, ka viens no tipiskākajiem Covid-19 simptomiem ir ožas un garšas pazušana. Šīs īpatnības iemesli ir neskaidri, taču beidzot zinātniekiem ir izdevies atklāt vairākas nianses, kas ļauj labāk izprast vīrusa ietekmi uz šīm divām maņām, liecina Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) apkopotā informācija no ārzemju medijiem.

Līdzšinējie pētījumi liecina, ka ožas un garšas zudums Covid-19 slimnieku vidū ir izplatīts simptoms, kas nereti izpaužas pat gadījumos, ja citi saslimšanas simptomi pacientiem neparādās.

2020. gada jūnijā apkopoti dati liecina, ka no 8438 cilvēkiem 41% ziņoja par ožas zudumu un 38,2% – par garšas zudumu, turklāt lielākoties šīs maņas pazudušas pēkšņi, tā lasāms Majo klīnikas publikācijā.

Tāpat nesen veiktā pētījumā, kurā piedalījās 2581 pacients no 18 Eiropas slimnīcām, atklāts, ka ožas zudums pacientu vidū ar vieglu Covid-19 saslimšanas gaitu bija pat 85,9%, savukārt vidēji smagas slimības gaitas gadījumā – 4,5%, bet pacientiem ar smagu un kritisku saslimšanu – 6,5%, ziņoja sciencedaily.com.

Lai gan ožas zuduma iemesls pilnībā nav atklāts, pētnieki ir pārliecināti, ka koronavīruss ietekmē balsta šūnas, kas apņem ožas receptorus degunā.

Labās ziņas ir tās, ka vīruss caur šo sarežģīto neironu tīklu tikai ārkārtīgi reti sasniedz smadzenes, šādos gadījumos izraisot trauksmi un posttraumatiskā stresa sindromu.

Kad pētnieki pirmo reizi konstatēja, ka viens no jaunā koronavīrusa simptomiem ir ožas zudums, tas raisīja bažas, ka koronavīruss varētu inficēt ožas receptorus, kas sūta signālus uz ožas sīpolu, un tādējādi vīruss varētu piekļūt smadzenēm.

Tomēr Hārvardas Medicīnas skolas neirobiologs Sandīps Roberts Data atklājis, ka, visticamāk, Covid-19 inficē tieši balsta šūnas, kas nespēj dot nervu impulsus, nevis pašus receptoros neironus jeb nervu šūnas, kas smadzenēm piegādā informāciju, vēstīja portāls "Science Advances".

Tikmēr itāļu pētnieki 2020. gada augustā publiskojuši pētījumu, kurā noskaidrots vēl kāds faktors, kas sasaistāms ar ožas un garšas sajūtas izmaiņām. Secināts, ka šo cilvēkam nozīmīgo maņu zudums ir saistīts ar interleikīna-6 līmeņa palielināšanos asinīs.

Interleikīns-6 jeb tā dēvētais iekaisumu faktors ir agrīns iekaisuma rādītājs organismā, un to ražo dažādas šūnas, tostarp tās, kas atbild par imunitātes veidošanu cilvēka ķermenī. Pētnieki cer, ka turpmāka šī rādītāja izpēte ļaus noteikt tā palielināšanās cēloni.

Precīzāki iemesli, kādēļ Covid-19 ietekmē garšu, pētniekiem gan nav īsti skaidri, jo garšas receptori nav tieši saistīti ar ožas mehānismu, un pētījumi šī fenomena izpētē vēl turpinās.

Pārsvarā koronavīrusa pacientiem garša un oža atgriežas dažu nedēļu laikā. Jūlijā veiktā pētījumā noskaidrots, ka 72% cilvēku ziņoja par smaržas atgriešanos pēc dažām nedēļām, bet 81% – par garšas sajūtas atgūšanu mēneša laikā.

Tomēr ir fiksēti arī gadījumi, kad oža pazūd mēnešiem ilgi vai pēc tās atgūšanas smaržas šķiet nepatīkamas un sasmakušas. Dažiem pacientiem šis blakusefekts ildzis pat mēnešiem.

Smaržas un garšas zudums nebūt nav tikai traucēklis labsajūtai. Tas var būt arī bīstami, jo cilvēks, piemēram, var neapzināti saindēties ar pārtiku, ieēst pārāk asu maltīti, tādējādi iedzīvojoties kuņģa kaitēs, vai nesaost ugunsgrēka radītus dūmus.

Smaržai un garšai ir daudz lielāka nozīme cilvēka ikdienā, nekā to apjaušam.

Pētījumi atklāj, ka smaržas sajūtas zudums var veicināt depresiju, lai gan bioloģiskie mehānismi, kas to ietekmē, vēl nav līdz galam skaidri, ziņoja nature.com. Zināms vien tas, ka ožas kanāli ir saistīti ar limbisko sistēmu jeb galvas smadzeņu daļu, kas atbild par emocijām kopumā, kas izskaidro iemeslu, kādēļ mēs uz smaržām lielākoties reaģējam emocionāli.

Tiem, kuri koronavīrusa ietekmē zaudējuši smaržu, pētnieki iesaka ožu trenēt, proti, regulāri smaržot noteiktus aromātus, piemēram, rozi vai citronu, tomēr jāatzīst, ka ne visiem šī metode palīdz. Arī medikamentu, kas palīdzētu laikus risināt šo problēmu, pagaidām nav.