Tiesa piespriedusi cietumsodus bijušajiem ugunsdzēsējiem, kuri deva nelikumīgu atzinumu par jaunuzceltās koncertzāles "Latvija" ugunsdrošību. Soda bardzību tiesnese pamatoja ar sabiedrības apdraudējumu un amatpersonu vārda diskreditēšanu. Tomēr privātpersonas, kuras ugunsdzēsējus uzpirka un kuriem publiskā ēka nebūt nav vienīgais valsts un pašvaldības pasūtījums, tikuši cauri ar daudz maigākiem sodiem, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Koncertzāli "Latvija" un Ventspils mūzikas vidusskolu sāka būvēt pirms četriem gadiem. Iespaidīgo ēku pamatā cēla par Eiropas līdzekļiem. Tā izmaksāja 25 - miljonus eiro. Projekta pasūtītājs - Ventspils Komunālā pārvalde, bet ģenerāluzņēmējs "Merks -Ostas celtnieks".
Koncertzāle un skola bija jānodod ekspluatācijā 2019.vgada vasarā. Eiropas finansējuma dēļ, termiņi bija strikti jāievēro. Ugunsdrošības sistēmu atbilstību izvērtēja Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests.
Ja parasti atzinumu par jaunbūvēm sniedz viens inspektors, tad šai gadījumā bija izveidota vesela komisija četru cilvēku sastāvā. Visi no Kurzemes reģiona. Komandiera vietnieki Mursals Kerimovs un Romāns Andrijausks. Kā arī divi inspektori Edgars Rubenbergs un Andrejs Kudrjašovs.
Viņi atzina, ka ugunsdrošības sistēmas koncertzālē un skolā pilnībā atbilst visiem noteikumiem, lai jauno ēku nodotu ekspluatācijā.
Tad iejaucās Iekšējās drošības birojs. Tiesībsargājošā iestāde operatīvā ceļā uzzināja, ka pozitīvajam lēmumam par ugunsdrošību jaunbūvē nebija pamata. Ugunsdzēsējiem tika dots kukulis, lai viņi "pievērtu acis" vairākiem pārkāpumiem. 4000 eiro lielais kukulis tika dots divās daļās martā un maijā. IDB kukuļņēmējus aizturēja pēc otrās kukuļa daļas saņemšanas Ventspilī notiekošo ugunsdzēsēju mācību laikā. Viens bija paspējis savu kukuļa daļu aprakt mežā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nekavējoties veica atkārtotu pārbaudi ēkā un atklāja 26 pārkāpumus. Daži no tiem bija īpaši smagi, piemēram, neatbilda dūmvadu novadīšanas ailes attālums, kas nozīmē dūmi ugunsgrēka gadījumā neizklīstu pietiekami ātri un pastāvētu risks saindēties. Tikai krietni vēlāk celtniecības darbu veicējs šos pārkāpumus novērsa.
"Tātad mūzikas skolā ir problēmas ar ugunsdzēsību. Vai ir problēmas ar ugunsdzēsību? Nekādas problēmas nav, jo ēka vispār nav nodota ekspluatācijā. Un līdz ar to nekādas problēmas ar ugunsdzēsību nav," 2019. gada 7. jūnijā sacīja Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Tiesa pagājušā nedēļā piemērojusi bargus sodus ugunsdzēsējiem. Apsūdzētie savu vainu atzina un nožēloja. Maksimālais sods varēja būt pat 10 gadi cietumā. Kurzemes rajona tiesa trim ugunsdzēsējiem piemēroja brīvības atņemšanu uz trim gadiem un astoņiem mēnešiem, bet Kerimovam uz četriem gadiem.
"Kerimovam kā personai, kura noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, darbības bija aktīvākas. Viņš vienojās par kukuļa apmēra saņemšanu, sazvanījās ar uzņēmējiem, kā arī viņš reāli saņēma šo kukuli un pēc tam sadalīja to starp pārējiem ugunsdzēsējiem, līdz ar to viņam brīvības atņemšanas sods ir par četriem mēnešiem lielāks," norādīja Kurzemes rajona tiesas tiesnese Anita Eglija.
"Jāņem vērā, ka šajā gadījumā valsts amatpersonas ar kukuli tika uzpirktas, lai tās izdarītu nelikumīgu darbību, respektīvi kukulis tika saņemts pirms pretlikumīga atzinuma sagatavošanas. Tāpēc tā jāvērtē kā vēl kaitīgāka darbība nekā tad, ja kukulis būtu kā pateicība. Un tāpēc ir šis bargais sods," viņa piebilda.
Kukuļdošanas organizētājs ir no Rīgas. Uzņēmumi& "VPM Latvija" un "VPM Latvia Construction" pieder Vilnim Puļķim - bijušam ugunsdzēsējam.
Ģenerāluzņēmējs firmas koncertzāles ugunsdzēsības sistēmu būvdarbu vadīšanā un uzraudzībā piesaistīja vēlu. Pārkāpumu novēršanai vairs laika nebija un ugunsdzēsēju labvēlība tika nopirkta par naudu.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka kukuļa summa bija plānota lielāka - septiņi tūkstoši , bet projektu vadītājs, arī izbijis ugunsdzēsējs Laimonis Drozdovs daļu piesavinājās. "Nekā personīga" intervēja Vilni Puļķi nedēļu pēc aizturēšanas 2019. gada vasarā. Tobrīd viņš noliedza jebkādas nelikumīgas darbības.
"Aizdomas, ka mēs organizējām kukuļa došanu. Par šo es neko nezinu, un līdz ar to neko nemāku komentēt," 2019. gada 2. jūnijā sacīja Puļķis.
NP: "Bet jūs sazinājāties ar projekta vadītāju, ka būs vajadzīga papildus nauda?"
Puļķis: "Nē, par šo es dzirdu pirmo reizi."
Tomēr izmeklēšanā izdevās pierādīt, ka viņš zināja par Drozdova nodoto naudu ugunsdzēsējiem. Prokurors prasīja cietumsodu piemērot arī Puļķim un Drozdovam, tomēr tiesa izlēma sodīt abus nosacīti, ar mantas konfiskāciju.
"Tiesa uzskatīja, ka šis pārbaudes laiks būtu nosakāms garāks uz 4 gadiem. Lai varētu pierādīt sevi, pildīt valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus un neizdarīt jaunus noziegumus. Ja šai laikā tas tiek pārkāpts likums, tad attiecīgi šie divi gadi būs jāizcieš reāli. Papildus mantas konfiskācija Laimonim Drozdovam, atņemot motociklu "Honda", bet Puļķim - atņemot nekustamā īpašuma domājamās daļas Iecavas novadā," norādīja Eglija.
Drozdovam arī piemērots aizliegums nodarboties ugunsdzēsības sfērā, bet Puļķim uz diviem gadiem aizliegts ieņemt valdes locekļa amatu visu veidu komercuzņēmumos.
Pirmās instances tiesas spriedums visticamāk tiks pārsūdzēts. Aizstāvji vēlas iepazīties ar pilno spriedumu.
"Spriedums droši vien, ka tiks pārsūdzēts, jo sods ir šausmīgi bargs amatpersonām, kuras jau no sākuma ir savu vainu atzinušas," teica zvērināts advokāts, Rubenberga un Kudrjašova aizstāvis Normunds Liepiņš.
"Nosacīts sods ar aizliegumu visās komercdarbības jomās. Vai jūs ar šādu sodu savā praksē saskaraties bieži? Godīgi runājot, nav bijis daudz. Bet šajā gadījumā tā ir. Bet tas ir terminēts liegums. Pēc kā (izciešanas) viņš varēs nodarboties tālāk," atklāja zvērināts advokāts un Puļķa aizstāvis Rinalds Bušs.
Visi četri ugunsdzēsēji vairs dienestā nestrādā. Atbrīvoti no darba jau 2019. gada vasarā. Viļņa Puļķa firma savukārt turpina saņemt valsts un pašvaldību pasūtījumus. Pabeigti divi Eiropas apmaksāti projekti - Jelgavas slimnīca un Ikšķiles vidusskolas pārbūve. Un arī pēc notikušā "VPM Latvia" par savu sadarbības partneri izvēlas Valsts nekustamie īpašumi.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā uzsver, ka atzinumi par jaunbūvēm vienmēr ir bijis lielākais korupcijas risks, un šeit īpašu lomu nospēlēja bijušo dienesta darbinieku saites.
"Es neizslēdzu, ka varbūt tas, ka (naudas) piedāvātāji bija no bijušo darbinieku vidus, tāpēc tā saruna notika. Ja tur pretī būtu nezināmi cilvēki, varbūt tādas problēmas nebūtu. Es ceru, ka neviens vairs nepiedāvās un dienests vairs neprasīs kukuļus attiecībā uz šo jautājumu risināšanu," teica VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Legzdiņš.
"Taisot šo spriedumu , es arī vēlējos norādīt, ka jebkurai amatpersonai ar savu rīcību, uzvedību, būtu jābūt paraugam pārējiem sabiedrības locekļiem. Šajā gadījumā apsūdzētie ar savām darbībām ir diskreditējuši valsts amatpersonas šo amatu," norādīja Eglija.
Eiropas fondu projektos pret korupciju ir nulles tolerance, un izdevumi, kas saistīti ar nelikumīgām darbībām, netiek segti no to līdzekļiem. Taču lēmumam par izmaksāto līdzekļu atgūšanu ir nepieciešams tiesas spriedums. Pagaidām vēl nav zināms, cik daudz naudas par koncertzāli un skolu būs jāatmaksā no valsts budžeta.
