Šodien aprit 100 gadu kopš Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas "de iure", un Valsts prezidenta kanceleja vēsturisko notikumu godinās ar vairākām aktivitātēm.
Video ⟩ Tiek atzīmēti 100 gadi kopš Latvijas starptautiskās atzīšanas "de iure" (1)
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, šodien notiks svinīga karogu pacelšana pie Rīgas pils, Valsts prezidenta un ārlietu ministra uzrunas, tiešsaistes apsveikumi no Francijas, Itālijas, Beļģijas, Lielbritānijas un Japānas līderiem. Savukārt gandrīz visās Latvijas baznīcās plkst.18 - brīdī, kad pirms 100 gadiem šajā laikā diplomāti uzzināja par starptautisko Latvijas atzīšanu, - skanēs zvanu skaņas.
Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas "de iure" simtgades rītā plkst.8.30 laukumā pie Rīgas pils svinīgi tiks pacelti piecu toreizējās Antantes valstu - Beļģijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Lielbritānijas - karogi.
Savukārt plkst.14 Rīgas pilī notiks svinīgs tiešsaistes pasākums, kurā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits un tiešsaistē no Parīzes ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Pasākumā tiks demonstrēti arī piecu Antantes valstu līderu - Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas, Francijas prezidenta Emanuela Makrona, Apvienotās Karalistes premjerministra Borisa Džonsona, Japānas premjerministra Jošihides Sugas un Beļģijas premjerministra Aleksandera De Kro - videoapsveikumi Latvijai. Tāpat pasākumā uzrunu teiks Latvijas ANO jauniešu delegāte Natālija Knipše, savukārt muzikālu apsveikumu sniegs pianists Vestards Šimkus.
Deičmane atzīmēja, ka norises laikā būs iespējams noskatīties unikālu Ārlietu ministrijas veidotu videoklipu sēriju par godu nozīmīgajai gadskārtai, kā arī stāstu par Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas "de iure" vēsturi un nozīmi.
Lai atzīmētu 100.gadadienu kopš dienas un stundas, kad Latvijas diplomāti Parīzē saņēma vēsti par Latvijas atzīšanu "de iure", Valsts prezidents arī aicinājis visu kristīgo konfesiju dievnamus plkst.18 skandēt baznīcu zvanus. Aicinājumam atsaukušies visu lielāko kristīgo konfesiju pārstāvji - luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu draudzes, kā arī Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja draudze un armēņu Apustuliskā draudze.