Krievijas prezidenta preses sekretārs atklājis, kam pieder "Putina pils" (19)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Dmitrijs Peskovs.
Dmitrijs Peskovs. Foto: AFP / Scanpix

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, kam pieder "Putina pils", vēsta ziņu aģentūra BNS.

Peskovs atgādināja, ka īpašums nepiederot Krievijas prezidentam, kā Putins pats to minēja jau pirmdien, 25. janvārī. Viņš sacīja, ka "Putina pils" ir reģistrēta uz vairākām nominālām personām.

"Es nepiekrītu. Šajā izmeklēšanas video norādīts, ka pils būvēta Putinam un viņa ģimenei. Tā nav patiesība. Prezidents pats norādīja, ka pils nepieder nedz viņam, nedz nevienam no viņa radiniekiem," teica Peskovs.

Pēc Putina preses sekretāra sacītā pils īpašnieki esot uzņēmēji.

"Šis objekts ir liels un tas ir labi pazīstams visā Gelendžikā. Pils pieder vienam vai pastarpināti vairākiem cilvēkiem, taču Kremlim nav tiesību izpaust viņu vārdus."

Uz žurnālistu jautājumu, kāpēc objektu apsargā Federālais drošības dienests (FSB) un Federālais apsardzes dienests (FSO), Peskovs neatbildēja un aicināja šos jautājumus uzdot pašām drošības iestādēm.

Jau vēstīts, ka vakar Putins pirmo reizi komentēja opozicionāra Alekseja Navaļnija "YouTube" kanālā ievietoto izmeklēšanas video par "Putina pili".

Putins norādīja, ka neviens no objektiem, kas ir saistīti ar Navaļnija izmeklēšanas video, nepiederot ne viņam, ne viņa ģimenei.

"Nekas no tā, kas ir norādīts video nepieder, un nekad nav piederējis ne man, ne maniem radiniekiem," sacīja Putins.

Navaļnija video materiālu Krievijas prezidents nodēvēja par kompilāciju un montāžu.

Portāls "Apollo" jau vēstīja, ka otrdien, 19. janvārī, Alekseja Navaļnija "YouTube" kanālā tika ievietota izmeklēšanas filma "Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli", kas stāsta par Putina nākšanu pie varas, viņa krāpnieciskajām shēmām negodīgai peļņai un par milzīgu pili miljardu dolāru vērtībā.

Video norādīts, ka tā ir pati liekākā privātā ēka Krievijā, liecina FBK dati.

"Iztēlojieties Monako Firstisti. Tā ir maza, tomēr atsevišķa valsts. Bet šeit ir īpašums, kas ir tik liels, kā 39 Monako Firstistes. Izveidots tā, lai tam nevarētu piekļūt ne pa zemi, ne pa jūru, ne pa gaisu," teikts FBK pētījumā.

Pils teritorijā ir ledus pils, baznīca, tējas namiņš un pazemes tunelis uz jūru. Līdzās ir vīna lauks un austeru ferma.

FBK publicējis pils stāvu plānus. Tās izmaksas ir 100 miljardi rubļu (1,12 miljardi eiro). Plašā teritorija ap pili - 7000 hektāru - pieder Federālajam Drošības dienestam.

Piekļuve pie jūras līdzās pilij ir aizliegta, bet debesis virs tās ir lidojumiem slēgta zona.

2010. gadā par "Putina vasarnīcu" pie Melnās jūras pastāstīja uzņēmējs Sergejs Koļesņikovs - Putina Sanktpēterburgas draugu partneris.

Pēc šīs informācijas parādīšanās par pils iegādi paziņoja uzņēmējs Aleksandrs Ponomarenko, kas strādāja kopā ar Putinam tuvo oligarhu Arkādiju Rotenbergu.

FBK uzskata, ka darījums ir fiktīvs.

Šobrīd pili pārvalda uzņēmums "Binom". Tā darbinieki ir cilvēki, kas strādā firmā "Akcept", kas savukārt pieder Mihailam Šelomovam - Putina māsīcas dēlam.

Cilvēkiem, kas strādā pilī un tās teritorijā, liegts ienest mobilos telefonus ar kamerām. Automašīnas un darbinieki tiek pārbaudīti vairākos kontrolpunktos.

Kopumā pilī nodarbināts aptuveni 1000 cilvēku.

FBK otrdien publiskotajā divas stundas garajā filmā stāstīts par šīs rezidences tapšanas vēsturi, kā arī parādīti attēli gan no pils apkārtnes, gan arī iekšienes. 

Fonda pārstāvji šo pili sauc par Krievijas lielāko noslēpumu un visrūpīgāk apsargājamo objektu. 

Jau ziņots, ka Navaļnijs svētdien tika aizturēts Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas, kur vairāk nekā četrus mēnešus atlaba pēc saindēšanas ar kaujas vielu "Novičok".

Maskavas Himku tiesa pirmdien Navaļniju apcietināja uz 30 dienām līdz 15. februārim.

Kremlis otrdien noraidīja Rietumu aicinājumus atbrīvot Navaļniju un brīdināja, ka Navaļnija aicinājumi uz masu protestiem ir "satraucoši".

Komentāri (19)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu