Latgalē izglītības iestāžu pavāri attālināto mācību režīma laikā arī remontē un uzkopj (1)

Latgalē lielākoties ēdināšanas pakalpojumus skolās nodrošina pašu darbinieki, un, tā kā pārtikas paku komplektēšana aizņem mazāk laika, lauku reģionos viņi papildus veic arī alternatīvu darbu – remontē telpas un uzkopj apkārtējo teritoriju. Savukārt pilsētās pavāri izpalīdz pirmsskolas izglītības iestādēm, kuru darbinieki saslimuši ar Covid-19 vai nonākuši pašizolācijā.

Neparedzama un pārmaiņām pilna – tā darba ikdienu skolā bez audzēkņiem raksturo Rēzeknes novada Nautrēnu vidusskolas virtuves vadītāja Evita Belinska.

Viņa skolā strādā piecus gadus, un pirmo reizi ir tā, ka kopā ar vēl divām pavārēm ēdināšanu nodrošina tikai skolai blakus esošajā bērnudārzā, bet 120 skolēniem komplektē un dala pārtikas pakas. Lai darba diena būtu piepildīta, pavāres veic arī vairākus citus alternatīvus darbus.

"Ko liek, to arī darām! Vajag, sniegu varam patīrīt, vajag, kaut kādus citus darbiņus. Ļoti smags laiks. Skolēni mācās attālināti, un mēs cenšamies savā ziņā arī viņiem palīdzēt ar ēdināšanu. Pakojam pārtikas pakas, kas notiek ik pēc divām, trīs nedēļām," stāstīja Belinska.

Arī citās lauku skolās, to vidū Dagdas, Riebiņu un Baltinavas novados, pārsvarā pavāri ir pašu skolu darbinieki un gatavo pārtikas pakas, veido jaunas ēdienkartes un veic citus darbus, piemēram, remontē skolas telpas.

Tomēr Nautrēnos ir dzirdējuši arī par tehniskajiem darbiniekiem, kam jādodas garākos atvaļinājumos uz sava rēķina, to skolas direktore Anita Ludborža vērtē negatīvi.

"Darbiņu var atrast ļoti daudz. Ir jābūt cilvēcīgiem šajos laikos, kad nevienam nav viegli. Bet šajā laikā zaudēt darbu vai aiziet kādā bezalgas atvaļinājumā, tas, es uzskatu, kopīgiem spēkiem ir jānovērš," sacīja Ludborža

Sadarbības nozīmi uzsver arī Maltas pagastu apvienības vadītājs Edgars Blinovs, šajā pusē ir trīs skolas, un katrā no tām rasti risinājumi. Un, lai arī Maltas vidusskolas struktūrvienībā "Liepu pamatskola" ēdnīca ir ciet, pavāres darbu turpina.

"Nelaiž mūs atvaļinājumā pagaidām, cerēsim arī, ka nepalaidīs. Vajag produktus pieteikt, un atskaites tās pašas vajag. Ja nav tā darbiņa, tad mēs atrodam sev citu darbu. Parkā zarus novācām, vēl kaut ko. Ir ko darīt," stāstīja Liepu pamatskolas šefpavāre Vita Sandore.

"Vairāki darbinieki ir uz slimības lapām, ir daži, kuri pēc pašu vēlēšanās paņēmuši atvaļinājumu. Bet, protams, pārsvarā visi strādā un darbojas. Bez šaubām, ir laiks, kad notiek inventarizācija, uzskaite un tā tālāk, spodrināšana," norādīja Maltas pagastu apvienības vadītājs Blinovs.

Savukārt Rēzeknē un Daugavpilī pieredze rāda, ka skolu pavāri tagad ļoti izpalīdz bērnudārzos, kad to darbinieki nonāk karantīnā un pašizolācijā. Tā kā rastas alternatīvas darba iespējas, papildus atbalsta instrumenti nav aktuāli.

"Es neuzskatu, ka mums būtu nepieciešams šis atbalsts tieši attiecībā uz dīkstāves pabalstiem kaut kādiem vai citiem palīdzības līdzekļiem. Jo darbs notiek, dažās skolās notiek visādi remontdarbi, sakopšanas darbi," norādīja Blinovs.

Skolas šo laiku uztver arī kā iespēju sakārtot tos darbus, kam līdz šim laika nepietika.

Grūtākā situācijā ir ēdināšanas uzņēmumi, kas jau 1. septembrī vairākām ministrijām nosūtīja vēstuli.

Vēstulē jau laikus lūgts nodrošināt dīkstāves pabalstu, kompensācijas par zaudējumiem, kā arī noteikt atbrīvojumu no nomas un komunālo pakalpojumu maksām. Latvijas Ēdinātāju apvienībā atzīst, ka atbilde sekoja novēloti un aizvien nav izstrādāts konkrēts darbības plāns.

Atsaucīgākas ir pašvaldības, jo ir novadi, kur skolu ēdinātājfirmas pilnībā atbrīvotas no maksas par telpu un virtuves iekārtu nomu.