Sēdēt mājās ar 60% pabalstu vai meklēt veidus, kā turpināt darbu? Pirmklasnieku vecāki dalās savā pieredzē (5)

Attālinātās mācības. Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Šonedēļ mācības attālināti atsāka arī mazāko klašu skolēni, kas savukārt nozīmē, ka viņu vecākiem vai nu jāstrādā no mājām, vai uz laiku jāpātrauc darbs, ja nav, kas bērnus pieskata. Par situācijām, ko radījuši jaunie apstākļi, ar portālu "Apollo" dalījās vairāki pirmklasnieku vecāki.

Vai nu pirmklasnieks jāatstāj viens, vai arī vecākiem jāsēž mājās

Linda (vārds mainīts) strādā par pirmsskolas pedagogu, viņas ģimenē aug divas meitas - vienai ir pieci gadi, otrai septiņi. Tā kā bērnudārzi turpina darbu klātienē, jaunajā mācību procesā pirmklasnieci palīdz ievadīt Lindas mamma.

"Šobrīd mamma ir liels atbalsts. Viņa pati ir skolotāja, kas strādā attālināti. Esam vienojušies, ka šobrīd viņa ir tā, kas ievada meitu visā šai attālinātajā procesā. Jaunnedēļ plānoju, ka meita viena paliks mājās un mēs ar tēti pieslēgsimies vakaros," stāstīja Linda.

Viņa līdz pēdējam brīdim ticējusi, ka bērns kaut maskā atgriezīsies skolas telpās. Taču pašlaik ģimene nonākusi situācijā, kad jāizvēlas - turpināt pašiem strādāt klātienē, un meitu atstāt vienu, vai arī darbu pārtraukt un pieteikties sākumskolas skolēnu vecākiem paredzētajam slimības palīdzības pabalstam, kas tiek aprēķināts 60% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pēdējos 12 mēnešos.

"Valdība kaut kā nav padomājusi, ka mēs arī esam mammas un tēti. Tas, kas mani uztrauc - iedomājieties, cik daudz ir pirmsskolas pedagogu, kas arī ir mammas bērniem līdz desmit gadiem.

Kas notiks tajā brīdī valstī, kad visi pirmsskolas pedagogi paņems to 60% pabalstu? Tas uzreiz paralizēs pirmsskolas," viņa sacīja.

Izvēli turpināt strādāt motivējuši dažādi faktori - gan atbildības sajūta pret darbu, jo, Lindai nestrādājot, tas radītu papildu sarežģījumus darba vietā, gan finansiāli apsvērumi.

"Es pati esmu arī nepilna laika studente, man ir jāmaksā skolas nauda, kas arī nav samazināta," stāstīja sieviete.

Lai arī pašlaik viņa cenšas turpināt strādāt, Linda norāda - ja jutīs, ka bērnam mācību procesā rodas grūtības, "ieslēgsies mātes puse" un darbs būs uz laiku jāpārtrauc.

Pašlaik nav skaidrības par to, cik ilgi mācības varētu noritēt šādos apstākļos. Vaicāta, cik ilgi būs iespējams salīdzsvarot pienākumus pret pašas bērniem un profesionālos pienākumus, Linda sacīja: "Šobrīd norit pirmā mācību nedēļa. Man kā mammai šķiet, ka darba apjoms ir liels. Protams, mēs mēģinām pildīt to, kas ir uz nākamo dienu, lai nav nekādi parādi, meita cenšas visam tikt līdzi.

Bet, ja jutīsim, ka kaut kur "braucam auzās" un darbi paliek neizpildīti, tad droši vien iestāsies tas brīdis, kad pāriešu uz mājās sēdēšanu un veltīšu visu laiku savai meitai."

Viņa piebilda, ka pagaidām jācer uz to labāko.

Pirmklasnieks jāņem līdzi uz darbu

Agneses (vārds mainīts) ģimenē aug trīs bērni - jaunākajam ir nepilni divi gadi, vidējam - septiņi, bet vecākajam - 11. Viņa pati strādā daļēji attālināti un saīsīnātu darba laiku - līdz aptuveni trijiem, un darba un pirmklasnieces mācību grafiki tiek saskaņoti.

"Ja man ir sapulces, sazvani un viss pārējais - es braucu uz darbu," stāsta Agnese.

Viņas vidējā meita mācas arī mūzikas skolā. Dienās, kad meitenei ir arī šīs mācības, Agnese viņu ņem līdzi uz darbu, jo tieši mūzikas skola sagādā lielākās grūtības.

"Viņa nesaprot to, ka ar viņu runā dators. Viņai tā ir nenormālākā frustrācija. Ja es neesmu blakus, tad tai stundai nav jēgas," stāsta Agnese.

Savukārt apgūt mācību vielu un ar attālinātajām mācībām saistītajos tehniskajos jautājumos palīdz vai nu vecāki, vai arī Agneses vecākais dēls.

Vaicāta, cik ilgi iespējams turpināt dzīvot šādos apstākļos, Agnese smejoties atbild: "Es gaidu mājās vīru. Ir pagājušas divas dienas, un es gaidu mājās vīru."

Iespēju pieteikties pabalstam viņa neizmanto, jo strādā kultūras nozarē, kurā darba apjoms ir krities, kā arī to neprasa darba devējs, līdz ar to pašlaik atrodas atrast līdzsvaru. Taču, ja darba apjoms nebūtu samazinājies, visticamāk, nekas cits neatliktu, kā darbu uz laiku pārtraukt.

Jāizvēlas - sēdēt mājās vai pārkāpt noteikumus

Ieva (vārds mainīts) dzīvo viena un audzina divus dēlus - sešgadnieku un septiņgadnieku. Darba specifikas dēļ viņa strādāt no mājām nevar, līdz ar to ir pieteikusies slimības palīdzības pabalstam.

Ieva rēķinās, ka ienākumi samazināsies, bet pašreizējos apstākļos citu iespēju nav.

"Meklēt kādu, kas man bērnu pieskatīs es arī īsti nevaru, jo tad man jāpārkāpj noteikumi ņemot auklīti, prasot radiniekiem," viņa saka, atzīstot, ka iepriekš to ir darījusi nepieciešamības dēļ, taču to nevar darīt visu laiku.

"Vispār tā nav normāla izvēle - vai nu saņemt 60% no savas algas pabalstā, vai arī pārkāpt noteikumus," saka Ieva.

Vaicāta, cik ilgi šāda situācija varētu turpināties, viņa min, ka maksimums dažus mēnešus, jo "to neizturēs ne bērni, ne pieaugušie. Tagad arī ir vieglāk sēdēt mājās, jo ir ziema, bet nāks pavasaris, un visiem gribēsies ārā."

To, ka arī pirmklasniekam pietrūkst socializēšanās, viņa redz ikdienā - bērni tiešsaistē pieslēdzoties 20 minūtes pirms skolotājas un savā starpā runājas.

Par to, cik ilgi varēs finansiāli izturēt, viņa nezina, jo jau tagad esot grūti savilkt galus kopā.

"Tie parādi krājas, krājas un krājas, tāpēc es nezinu, jau šobrīd nav iespējams iztikt. Var sarunāt ar dzīvokļa saimnieci samaksāt vēlāk, aizņemties no radiniekiem, bet tas arī nav ilgtermiņa risinājums," viņa saka.

"Varbūt tomēr var strādāt?"

Vecākiem, kuri bērnu attālināto mācību dēļ nevar strādāt, var pieteikties slimības palīdzības pabalstam. Valsts sociālās apdrošināšanas (VSAA) aģentūras mājaslapā skaidrots, ka to piešķir,

"aprēķinot to 60 procentu apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā sākas periods, par kuru piešķir pabalstu".

Tas ir mazāks par slimības lapu, ko aprēķina 80% apmērā, tiesa, no slimības palīdzības pabalsta neatvelk nodokļus. Tiesa, atšķirībā no dīkstāves pabalsta, tam nav noteikts minimālais slieksnis. Dīkstāves pabalstam tas ir minimālās algas apmērā - 500 eiro.

Vaicāta, kādēļ pabalsts noteikts tikai 60% apmērā, Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departament vecākā eksperte Inese Upīte sacīja: "Mēs salīdzinājam, piemēram, ja tas būtu slimības pabalsts, no kura tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, starpība ir ļoti neliela - pāris eiro."

"Tā doma daļēji bija arī tāpēc - protams, tiek vērtēts vienmēr arī tas, ko tajā brīdi var šim pakalpojumam atvēlēt naudiskā izteiksmē, kopā ar visiem citiem tiem atbalsta viediem.

Otrs, tas uzskats bija tāds, ka to nevajadzētu uztaisīt tik labi, ja tā var teikt, tik dāsnu, ka cilvēki labāk izmanto šo pabalstu nekā strādā," viņa teica.

Šāda pieeja esot arī tiem pabalstiem, kas nav tieši saistīti ar Covid-19 - motivēt cilvēku ātrāk atgriezties darbā.

Taču pašreiz apstākļi ir citādi - cilvēki nevis izvēlas nestrādāt, bet viņiem tā ir vienīgā iespēja, kā Ievas gadījumā. Vaicāta, kā rīkoties šādiem cilvēkiem, kuriem ar šo pabalstu nepietiek, Upīte sacīja, ka "situācijas būs dažādas".

"Varbūt var mēģināt tomēr atgriezties atpakaļ darbā. Varbūt ir tuvinieki, kas var palīdzēt," viņa teica, kā piemēru minot situācijas, kad bērni saslimst vai brīvlaikos.

Te gan jāpiebilst, ka bērnu atstāšana, piemēram, vecvecākiem, būtu pulcēšānās ierobežojumu pārkāpums.

Upīte norādīja, ka neviens atbalsta mehānisms - arī dīkstāves pabalsti - netiek izmaksāti 100% apmērā no ienākumiem.

Situācijās, kad cilvēki nevar iztikt ar šo slimības palīdzības pabalstu, Upīte iesaka vērsties pašvaldībās - iespējams, tajās varēs palīdzēt.

Ņemot vērā Slimību profilakses centra pausto, ka līdzšinējie ierobežojumi būtu jāsaglabā vēl vismaz mēnesi, pastāv iespēja, ka arī daudzi vecāki darbā tuvākajā laikā atgriezties nevarēs. Upīte gan norādīja, ka to nevarēs komentēt, jo par mācību norisi atbild Izglītības un zinātnes ministrija. 

Taču, tā kā situācija mēdz mainīties dažu dienu laikā, iespējams, tiktu pārskatīti arī atbalsta mehānismi pirmo klašu skolēnu vecākiem. Pašreizējā LM dienaskārtībā gan šis jautājums nav, izriet no Upītes sacītā.

Viņa piebilda, ka jebkādi atbalsta mehānismi jāsaskaņo arī Finanšu ministrijā (FM), lai tie būtu līdzsvarā un kāds no tiem nebūtu "ārkārtīgi dāsns". 

FM portālam "Apollo" sacīja, ka pašlaik priekšlikumi par pabalstu celšanu vecākiem neesot saņemti, līdz ar to ministrija par tiem lemt nevar.

Partija "Progresīvie" pirmdien aicināja valdību veikt piemaksu Ģimenes valsts pabalstam, par katru bērnu krīzes pārvarēšanas periodā ik mēnesi izmaksājot piemaksu 100 eiro apmērā. 

Krīzes pabalsts ģimenēm būtu izmaksājams par laika periodu no ārkārtas situācijas sākuma līdz ārkārtas situācijas beigām. Atbalstam ir jābūt atkarīgam tikai un vienīgi no bērnu skaita ģimenē, nevis nodarbinātības veida, nodokļu nomaksas apmēra, darba devēja reputācijas un citiem kritērijiem, kas kavē atbalstu ārkārtas situācijā. Izmaksājot šādu pabalstu kā piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, papildu izmaksas administrēšanai būtu minimālas, sacīts "Progresīvo" paziņojumā.

Otrdien preses konferencē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sacīja, ka primāri atbalsts tiek sniegts strādājošajiem un uzņēmējiem dīkstāves pabalstu un subsidēto darbavietu formā. 

"Par tiem darbiniekiem, kuri ir pieteikušies, vai uzņēmējiem, kuri pieteikuši savus darbiniekus, izmaksājot šos divus pabalstus, automātiski tiek nosūtīta informācija uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, un par katru bērnu saņem 50 eiro," sacīja ministrs.

Reirs pauda, ka, "ja būs piedāvājumi" no LM, tad izskatīs ne tikai šādus, bet arī jebkurus citus piedāvājumus. Viņš piebilda, ka vissvarīgākais ir rūpēties par tiem, kuriem ieņēmumu nav vispār.

Komentāri (5)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu