Jāsagatavo lielo slimnīcu infrastruktūra nākamajam Covid-19 vilnim, norāda VM pārstāve

Daina Mūrmane-Umbraško

FOTO: Zane Bitere / LETA

Ņemot vērā, ka jau citviet Eiropā sācies jauns Covid-19 izplatības vilnis, Latvijas pašreizējā prioritāte ir sagatavot lielo slimnīcu infrastruktūru nākamajam Covid-19 vilnim, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Šādu atbildi sēdē valsts sekretāre sniedza uz deputātes Andas Čakšas jautājumu par to, kas ir universitāšu slimnīcu padomju prioritātes šim gadam. "Šajā gadā kopēji tās lietas, kas ir jāizdara, ir, viens - jāsamazina transmisija, bet tā arī samazināsies, ņemot vērā, ka mediķi tiek vakcinēti. Otrs, pašreiz tas, ko mēs darām ar slimnīcām, tieši konkrēti ar lielajām kapitālsabiedrībām, mēs sagatavojam infrastruktūru "trešajam" vilnim," pavēstīja Mūrmane-Umbraško.

Pēc viņas sacītā tā, līdz ar Covid-19 transmisijas mazināšanu, patlaban ir galvenā prioritāte īstermiņā - pusgada garumā.

Vaicāta par izmaiņām slimnīcu līmeņu plānā, valsts sekretāre skaidroja, ka pašreizējā situācija izgaismojusi, ka būtu nepieciešams samazināt vai izņemt ķirurģijas pakalpojumus no to līmeņu slimnīcām, kur nav liels pieprasījums. Tomēr kopējais virziens, viņasprāt, būtu jāsaglabā, kamēr vienlaikus būtu jārisina cilvēkresursu jautājumi visās slimnīcās.

Sēdē komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) un Čakša uzdeva jautājumu par to, vai slimnīcu padomes ir atvieglojušas valžu darbu. Vienlaikus, sēdes sākuma Skride teica, ka šobrīd neredz, ka padomes būtu atvieglojusi slimnīcu darbu.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētāja Tīna Kukka, klāstot pērn padarīto, sacīja, ka padome citu starpā strādājusi pie ārstniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas un uz cilvēkiem-orientētas slimnīcas veidošanu. Tāpat padome fokusējusies uz slimnīcas kā uzņēmuma pozitīvas naudas plūsmas veicināšanu un apstiprinājusi vidēja termiņa stratēģiju.

Pēc padomes priekšsēdētājas paustā, universitāšu slimnīcu padomes arī sanāk kopā, lai risinātu, piemēram, informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma un iepirkumu jautājumus.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētājs Reinis Ceplis savukārt atzīmēja, ka padomes darbības rezultātā VM ir atvieglojies darbs, jo padome palīdz ar administratīvajām funkcijām, turklāt tā izvēlas valdes locekļus.

Tāpat Stradiņa slimnīcas padome ir rosinājusi un sākusi iekšējo auditu, kā arī patlaban izstrādā jaunu vidējā termiņa stratēģiju.

Tikmēr Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētāja Katrīne Judovica pērn padarīto darbu vidū izcēla piecu gadu stratēģijas apstiprināšanu, kurā uzsvars likts uz kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanu pacientiem neatkarīgi no sociālekonomiskiem vai ģeogrāfiskiem faktoriem. Turklāt kā viena no padomes prioritātēm patlaban ir investīciju apguve un infrastruktūras uzlabošana.

Vadoties pēc sēdē paustās informācijas, Rīgas Austrumu slimnīcā pērn bijusi 31 padomes sēde, Stradiņa slimnīcā - 17 padomes sēdes, bet Bērnu slimnīcā - 12 sēdes.

Jau ziņots, ka nolūkā veicināt lielāku atklātību kapitālsabiedrību darbībā un ieviest starptautiski atzītus labas pārvaldības nosacījumus, VM pērn gada sākumā izveidoja universitāšu slimnīcu padomes.