O 11.05.2021.

Pēc 37 gadiem izdevies identificēt Grīnriveras maniaka upuri

Gerijs Ridžvejs

FOTO: Elaine Thompson/AP/Scanpix

80. un 90. gados ASV terorizēja Grīnriveras maniaks - otrais "produktīvākais" amerikāņu sērijveida slepkava, kurš notiesāts par 49 slepkavībām. Ar DNS tehnoloģiju palīdzību beidzot izdevies identificēt vienu no slepkavnieka upurēm, kuras identitāte nebija zināma gandrīz 37 gadus.

Jaunās meitenes mirstīgās atliekas 1984.gadā tika atrastas netālu no beisbola laukuma uz dienvidiem no Sietlas, kad suns teritorijas saimniekam aiznesa cilvēka kaulu. Meitene bija tikusi nožņaugta gadu pirms tam. Tagad zināms, ka tā bija 14 gadus vecā Vendija Stīvensa, kura bija aizbēgusi no mājām Denverā.

71 gadu vecais Gerijs Ridžvejs kopš 2003.gada ir atzinies 49 sieviešu un meiteņu slepkavībās. Četras upures, tai skaitā Stīvensa, nebija identificētas.

"Ridžveja slepkavības noslepkavoto un pazudušo sieviešu ģimenes atstāja dziļās sērās," norādīja Kinga apgabala prokurors Dens Saterbergs. "Esam pateicīgi, ka Vendijas Stīvensas ģimene būs guvusi atbildes saistībā ar milzīgo zaudējumu, ko tā piedzīvoja pirms gandrīz 40 gadiem."

Upuri identificēt palīdzēja brīvprātīgo organizācija "DNA Doe Project", kas publiski pieejamajās ģenealoģijas datubāzēs cenšas atrast neidentificētu slepkavību upuru tuviniekus.

Ģimenes koku portāli un DNS tehnoloģijas pēdējos gados arvien biežāk tiek sekmīgi izmantoti, lai identificētu slepkavas. Tādā veidā tika atmaskots bēdīgi slavenais Goldensteitas maniaks jeb Džozefs Deandželo, kurš pērn atzina vainu 13 slepkavībās un izvarošanās laika posmā no 1975. līdz 1986. gadam. Dažos gadījumos tehnoloģijas palīdz attaisnot nepatiesi notiesātos.

"DNA Doe Project" pārstāve Keirena Baindere norāda, ka brīvprātīgie ģenealoģijas vietnē ievadīja neidentificētās upures DNS informāciju. Pēc tās izdevās atrast attālus Stīvensas brālēnus un māsīcas no abu viņas vecāku ģimenēm. Analizējot dzimtu ciltskokus un arhīva datus, tika atrasts saskares punkts starp abām ģimenēm - Stīvensas vecāki. Izmeklētāji uzzināja, ka Stīvensa 1983.gadā tika izsludināta par bezvēsts pazudušu, un salīdzināja viņas DNS datus ar vienu no viņas vecākiem.

Izmeklēšana prasīja tikai dažas nedēļas. Taču tas būtu varējis notikt vēl ātrāk, jo pirms vairākiem gadiem viens no Stīvensas vecākiem ievadīja savu DNS informāciju datubāzē "GEDmatch", cerot atrast sakritību ar meitu vai viņas iespējamajiem bērniem, norādīja Baindere. Taču 2019.gadā vietne mainīja privātuma uzstādījumus - lietotājiem bija speciāli jādod piekrišana, lai viņu dati būtu pieejami tiesībsargājošajām iestādēm.

Sērijslepkava Ridžvejs uzbruka neaizsargātām sievietēm un meitenēm - prostitūtām vai pusaudzēm, kuras aizbēgušas no mājām. Lielāko daļu slepkavību viņš pastrādāja laikā no 1982. līdz 1984.gadam.

Ridžvejs ilgi tika turēts aizdomās par Grīnriveras maniakam piedēvēto slepkavību pastrādāšanu, taču izmeklētājiem viņa vainu izdevās pierādīt tikai 2001.gadā. DNS tehnoloģiju attīstība ļāva salīdzināt Ridžveja siekalu paraugu ar 1987.gadā nozieguma vietā ievāktu spermas paraugu.

Ridžvejs apgalvoja, ka esot pastrādājis vēl vairāk slepkavību - to esot bijis tik daudz, ka viņš precīzu skaitli nemaz nezinot. Ridžvejs izvairījās no nāvessoda, jo piekrita sadarboties ar izmeklētājiem un parādīt vietas, kur atrodas citu viņa upuru mirstīgās atliekas.