Arvien vairāk valstu izmanto represijas pret ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, lai ierobežotu viņu vārda brīvību. No tā dēvētajām transnacionālajām represijām nav pasargāti arī cilvēki, kuri ir patvērušies tādās demokrātiskās un tiesiskās valstīs kā ASV, Lielbritānija, Vācija un Austrālija. To plašā pētījumā secinājusi cilvēktiesību organizācija "Freedom House", ziņo Latvijas Radio.
Dokumentā izceltas atsevišķas valstis, kuras pēdējos gados ir izvērsušas agresīvas transnacionālo represiju kampaņas.
2018. gada oktobrī žurnālista Džamala Hašogi slepkavība Saūda Arābijas konsulātā Stambulā ir pēdējos gados skaļākais gadījums, kad kādas valsts valdība ārpus savām robežām īsteno represijas pret pašas pilsoni.
Taču ASV bāzētā nevalstiskā organizācija "Freedom House" izpētīja, ka tas ir tikai viens no ļoti daudziem gadījumiem, kad valstis ir vērsušās pret ārzemēs dzīvojošiem politiskajiem disidentiem vai aktīvistiem, ļaunprātīgi izmantojot starptautiskās tiesības, izdarot spiedienu uz citām valstīm, izsakot draudus sociālajos tīklos, vajājot un fiziski ietekmējot.
Nevalstiskā organizācija kopš 2014. gada ir apzinājusi 608 tiešu un fizisku transnacionālo represiju gadījumus, kurus ir īstenojusi 31 valsts.
Pētījumā teikts, ka ikvienā gadījumā valstu varasiestādes ir fiziski sasniegušas ārzemēs dzīvojošās personas, vai nu panākot viņu aizturēšanu, uzbrūkot, iebiedējot, nelikumīgi deportējot, nolaupot, vai nogalinot.
Tomēr bieži valstis izmanto arī citas represiju metodes, piemēram, anulējot ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu pases, lai liegtu viņiem ceļot, izvēršot psiholoģisko teroru internetā, izmantojot spiegprogrammatūras, lai izsekotu viņus, kā arī izsakot draudus dzimtenē dzīvojošajiem ģimenes locekļiem, lai izdarītu spiedienu.
Daudziem režīmiem šāda rīcība esot vispārpieņemta prakse, lai kontrolētu pilsoņus, kuri atrodas ārpus valsts robežām.
Ziņojumā apgalvots, ka Ķīnas valdība visaktīvāk vēršas pret ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem un tautiešiem, kuri atļaujas kritizēt komunistisko valsti.
Ķīna izmantojot visus iespējamos paņēmienus pret disidentiem ārzemēs, nešķirojot, vai tie būtu haņu ķīnieši, islāmticīgie uiguri, tibetieši vai kustības "Falunguņ" sekotāji.
"Freedom House" izceļ arī Turciju, kas pēc 2016. gadā notikušā nesekmīgā apvērsuma mēģinājuma esot izvērsusi represijas pret ārzemēs dzīvojošajiem režīma oponentiem.
Ankaras uzdevumā esot īstenotas slepkavības, cilvēku nolaupīšana un fiziska izrēķināšanās.
Turpretī Krievija esot pazīstama ar ļoti agresīvām transnacionālajām represijām, lielu uzsvaru liekot uz Kremlim nevēlamu personu slepkavošanu.
No 2014. līdz 2020. gadam Krievija esot bijusi saistīta ar septiņām no 26 valdību īstenotām slepkavībām vai slepkavību mēģinājumiem ārzemēs.
Zināmais gadījums ir 2018. gadā notikušais mēģinājums noindēt bijušo dubultspiegu Sergeju Skripaļu, kurš dzīvo Lielbritānijā.
"Freedom House" uzsver, ka transnacionālās represijas ir nopietns drauds cilvēktiesībām un demokrātijai visā pasaulē, tāpēc būtu jāsauc pie atbildības to īstenotāji un jāaizsargā cilvēki, kuri meklē patvērumu no autoritāriem režīmiem.
