"Daudz bērnu bija sapriecājušies..." Sociālo tīklu lietotāji sašutuši par valdības nostājas maiņu attiecībā uz mācībām klātienē (6)

Vakar mans nedejojošais dēls sāka dejot no laimes. Paziņoju izmaiņas. Tagad atsakās turpināt šīs dienas mājās darbus pildīt.

— Viktorija (@ZiemeleVik) February 5, 2021

Mans dēls bija sapriecājies, ka viņa dzimšanas dienā atsāksies skola, jau izdomāja, ka nesīs konfektes, bet nekā nebija. Te bildē vadlīnijas dāvanu piegādei pirmdien??‍♀️ pic.twitter.com/kt6QdnC0eE

— Sanita Dika-Bokmeldere (@DbSanita) February 5, 2021

Gada vilšanās :(
Es jau paspēju nedēļas vidū visus draugus un kolēģus apsveikt ar viņi 1. un 2. klases bērnu atgriešanos skolā .. pic.twitter.com/WlBBSVCiFO

— kristine mennika (@kliepina) February 5, 2021

Cik saprotu, diezgan daudz bērnu bija sapriecājušies, ka sāksies mācības skolā. Kas viņus uzrunās un kā? :(

— Edīte Brikmane (@editeu) February 5, 2021

Varbūt kāds varētu uzzīmēt @Brivibas36 kungiem un dāmām procesa shēmu, cik cilvēki pa ķēdi tiek ietekmēti no viņu lēmumiem, lai iestātos izpratne, cik svarīga ir lēmumu prognozējamība. Nevar turēt cilvēkus trauksmes un neskaisrības stadijā dēļ nespējas noteikt kritērijus lēmumiem

— Inese Vaivare (@vaivarei) February 5, 2021

Vienkāršs algoritms: situācija ļoti slikta- paliekam visi mājās; situācija nav tik slikta- ejam uz skolu.
Vakcinējam skolotājus.

— Aija Melle (@AijaMelle) February 5, 2021

Varbūt varam dabūt minstri vai ministru, kas plāno, paredz, dara visu iespējamo lai palīdzētu vecākiem ar bērnu mājmācību, nevis torpēdē epidemioloģisko kontroli? Paldies. https://t.co/tncir8o4rR

— Pēteris Krišjānis (@pecisk) February 5, 2021

Pavļuta atvainošanās

Nostājas maiņa attiecībā uz mācībām klātienē 1.-2.klasē ir saistīta ar epidemioloģiskās situācijas izmaiņām, piektdien žurnālistiem pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), vienlaikus atvainojoties par radušos situāciju.

Pēc viņa paustā, valdība ļoti labi saprot, ka šāda valdības nostājas maiņa ar divu dienu starpību ir sarežģīta situācija, tā mulsina un izraisa dažādus viedokļus sabiedrībā.

"Mēs ļoti labi saprotam, ka tas ir nepatīkami. Tai pašā laikā mums kā valdībai, kopīgi lemjot par atbildīgu krīzes vadības politiku, ir jāņem vērā tā informācija, kas nonāk mūsu rīcībā. Un patiešām pēdējās pāris nedēļas pirms šīs nedēļas bija vērojama lēna, bet stabila tendence saslimstībai mazināties. Diemžēl tas ir mainījies," sacīja politiķis.

Ceturtdien, diskutējot valdībā, epidemiologi pārliecinoši esot skaidrojuši, ka saslimstības tendence ir pagriezusies pretējā virzienā, uz pieaugumu. "Tāpat arī mums bija informācija no iedzīvotāju pārvietošanās aktivitātes pētniekiem, ka janvāra trešajā un ceturtajā nedēļā ir bijis būtisks iedzīvotāju pārvietošanās, ekonomiskās un saziņas aktivitātes pieaugums," stāstīja ministrs.

Pēc viņa paustā, šādās situācijās valdībai ir pienākums rīkoties atbildīgi, nav tiesību palielināt epidemioloģiskos riskus tai brīdī, kad situācija jau tā pasliktinās. Tāpat valdības rīcībā esot nonākuši dati, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu saslimstības rādītāji ar Covid-19 ir ļoti augsti, teju salīdzināmi ar datiem mediķu vidū.

"Tas raisa jautājumus par to, kad šos pedagogus varētu vakcinēt. Par to mēs diskutēsim, bez šaubām. Mums valdībā paredzēts nākamnedēļ spriest par vakcinācijas rindas sarakstu," apliecināja Pavļuts.

Savukārt no citām valstīm, piemēram, Izraēlas ir signāli, ka pastiprināti slimo bērni. Tāpēc situācijā, kad saslimstības līknes raujas augšup, būtu pārāk liels risks skolēniem un pedagogiem būt kopā slēgtās telpās, viņš teica.

"Tā ka lūdzu piedot un nevainot arī izglītības ministri vienu pašu par šo situācijas maiņu. Veselības ministrijas nostāja arī šonedēļ ir mainījusies. Mums ir jāreaģē uz situācijas izmaiņām un jārīkojas atbildīgi," sacīja Pavļuts.

Komentējot šonedēļ valdības paustos pretrunīgos vēstījumus par iespējamu 1.-2.klases skolēnu mācību atsākšanu klātienē, arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja uz dinamisko un nestabilo epidemioloģisko situāciju.

Pēc premjera skaidrotā, ministri diskutējuši par iespēju atļaut 1.-2.klases skolēniem atsākt mācības klātienē brīdī, kad situācija ar Covid-19 saslimstību uzlabojās, tomēr situācija mainījās, tāpēc valdība lēma vēl neļaut mazākajām klasēm atsākt mācības klātienē.

"Mēs nevaram ignorēt faktus, ka saslimstība nemazinās. Bet eksperti turpinās darbu, lai definētu, kā virzīties šajā virzienā [uz klātienes mācībām]," piebilda Ministru prezidents.

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga pauda sašutumu, norādot, ka "novilkt lēmumu līdz pēdējai sekundes simtdaļai" ir ļoti nekorekti pret skolotājiem, skolu administrācijām, vecākiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Viņa skaidroja, ka Covid-19 rādītāji bija zināmi un saslimšanas paaugstinājumi neskāra visu Latvijas teritoriju vienādi.

"Ņemot vērā, ka izplatība teritoriāli ir ļoti atšķirīga, mēs un vēl piecas vecāku organizācijas nācām ar priekšlikumu ļaut lēmumu [par klātienes mācību atsākšanu] pieņemt lokāli pašvaldībā," teica Vanaga, piebilstot, ka pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldībā būtu jāapzina katras izglītības iestādes padomes viedoklis. Tas nodrošinātu, ka tas ir kopīgs un saistošs lēmums.

Vanaga klāstīja, ka šodienas lēmumu vieglāk būtu bijis saprast, ja [valdība] laicīgāk pateiktu, ka mācības klātienē tomēr nenotiks, nevis iedotu "cerības staru", vēl sniedzot detalizētu informāciju par to, kā viss notiks. LIZDA vadītāja teica, ka pedagogi apzināja vecāku viedokli, lai noskaidrotu, kā organizēt darbu. Pedagogi bija gatavi arī strādāt gan ar daļu skolēnu klātienē, gan daļu attālināti, ja kāda bērna vecāki lemtu atvasi uz skolu tomēr nelaist.

Konteksts 

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atzina, ka cerības par atgriešanos skolā 1. un 2. klasēm nepiepildīsies, jo "statistika nebija labvēlīga un epidemiologi bija kategoriski pret šādu rīcību." 

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka visām vecuma grupām būs pieejamas individuālas konultācijas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādās reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai, liecina izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) paustais mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Ministre norādīja, ka valdībā uz 9.februāri plānots iesniegt reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai.

Tāpat jaunnedēļ plānots valdībā iesniegt lūgumu piešķirt papildfinansējumu skolotājiem konsultāciju nodrošināšanai, kuras no 8.februāra notiks klātienē visos skolas vecumposmos tiem skolēniem, kuriem ir grūtības mācīties, kam nepieciešams psihoemocionāls atbalsts, kā arī skolu, profesionālo skolu un augstskolu beidzējiem, vēstīja ministre.

Kā ziņots, valdība jau ceturtdien sāka diskutēt par iespēju atsākt 1.un 2.klases skolēnu izglītošanu klātienē, tomēr šo jautājumu neizlēma, turpinot diskusijas piektdien.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) gan ceturtdien atzina, ka Veselības ministrija ir skeptiska par Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanu, tostarp skolu atvēršanu mazākajām klasēm.

Bija plānots, ka mācības klātienē šiem bērniem varētu atsākties pirmdien. Trešdien preses konference izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka, mācoties klātienē, jaunāko klašu skolēniem obligāti būtu jāievēro divu metru distance, jālieto sejas aizsargmaska, rūpīgi un regulāri jāmazgā rokas, kā arī skolotājiem jānodrošina regulāra telpu vēdināšana.

Tāpat skolas administrācijai būtu jāorganizē darbs tā, lai tiktu izmantotas iespējami vairākas un plašākas telpas, kur bērni var ievērot šo distanci.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!