Daudzi valdības lēmumi par Covid-19 laika ierobežojumiem nav labi saprotami un pietiekami izskaidroti, tādēļ arī Saeimai būtu nepieciešams vairāk uzraudzīt Ministru kabineta darbu, izriet no Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas deputātu paustā sēdē otrdien.
Deputāti uzklausīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) sniegto informāciju par aktuālo situāciju tautsaimniecībā, kā arī izjautāja pārstāves no Veselības ministrijas (VM) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), lūdzot skaidrot, kā tiek pieņemti lēmumi par vieniem vai otriem ierobežojumiem.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA) cita starpā minēja piemēru par tenisa hallēm, paužot neizpratni, kādēļ to nevarētu ļaut spēlēt divām personām, katrai atrodoties savā laukuma pusē drošā attālumā, vēlāk neizmantojot kopējas ģērbtuves vai dušas. Tai pat laikā sabiedriskajā transportā, kā norādīja Naudiņš, iedzīvotāji atrodas tuvāk viens otram.
VM Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane, komentējot konkrēto piemēru, skaidroja, ka, pirmkārt, tenisa spēle, visticamāk, notiks ilgāk, nekā pārvietošanās iekšpilsētas sabiedriskajā transportā. Tāpat tenisa hallē tomēr neesot iespējams garantēt, ka šīs personas nesatiksies un, iespējams, neinficēs viena otru halles koplietošanas telpās.
Feldmane arī izcēla, ka jebkuru ierobežojumu gadījumā tiek domāts arī par konkrēto pakalpojumu nozīmību sabiedrībai. "Veselības iestādēs tas risks saslimt varbūt ir lielāks, nekā tenisa hallē, tomēr mēs nevaram pilnībā aizvērt ciet medicīnas iestādes," viņa uzsvēra.
Vienlaikus ierobežojumu mērķis ir arī pēc iespējas samazināt cilvēku kustību, tai skaitā ar šāda veida ierobežojumiem mazināt iedzīvotāju pārvietošanos ar sabiedrisko transportu.
Pret sabiedriskā transporta izmantošanu kā vienu no argumentiem, neļaujot klātienē strādāt sporta klubiem, gan iebilda deputāts Sandis Riekstiņš (JKP). Viņš uzsvēra, ka vismaz Rīgā sporta klubi ir katrā mikrorajonā, un cilvēki uz tiem pārsvarā dodas vai nu personīgo transportu vai arī kājām.
Viņš arī atzīmēja, ka pašreiz ciešot tie sporta klubi, kuri godprātīgi visus aizliegumus ievēro, jo tajā pašā laikā esot tādi, kas logiem aizlīmējot priekšā melnas plēves, lai no ārpuses nebūtu redzams, ka tie strādā arī aizlieguma laikā. Tāpat, pēc Riekstiņa teiktā, esot sportisti, kas brauc trenēties uz Igauniju, kur šādi aizliegumi nepastāvot. Tāpat Latvijas iedzīvotāji uz Igauniju dodoties arī matus griezt, krogā pasēdēt, iepirkties un veikt citas darbības, kas pie mums nav ļautas.
Riekstiņš pauda neizpratni, kādēļ sporta klubiem nevarētu ļaut darboties, ja tajās stingri tiek ievēroti epidemioloģiskās drošības noteikumi un apmeklētāju uzskaite notiek elektroniski un redzama visiem tiem, kas vēlas apmeklēt attiecīgo sporta zāli. Saistībā ar to viņš minēja arī drošas tirdzniecības konceptu, kas paredzēts tirgotājiem, lai tie varētu strādāt.
Turpretim Feldmane uzsvēra, ka ar šādiem ierosinājumiem būtu jānāk katras nozares ministrijām. Piemēram, drošas tirdzniecības konceptu, ko pagājušajā nedēļā apstiprināja valdība, sagatavoja Ekonomikas ministrija, bet par iespējām strādāt sporta klubiem savus priekšlikumus varētu sniegt šīs nozares atbildīgā ministrija, kas ir Izglītības un zinātnes ministrija.
Tāpat Riekstiņš iebilda pret SPKC epidemioloģes Ritas Korotinskas skaidrojumu par atsevišķu ierobežojumu nepieciešamību. Viņa bija norādījusi, ka ierobežojumu noteikšanā cita starpā tiek ņemts vērā tiešais kontakts starp personām, un, piemēram, pie frizieriem tas varot būt līdz pat vairākām stundām. Turpretim Riekstiņš iebilda, ka vīriešiem frizieru apmeklējumam varot pietikt tikai ar 15 minūtēm, tādēļ nav saprotams, kādēļ frizieriem nevarētu ļaut strādāt.
Pārmetumus atbildīgo virzienā par lēmumu pieņemšanu raidīja arī deputāte Janīna Kursīte (KPV LV). "Gribētos loģiskus aizliegumus, pamatojumus. Ilgstoši neredzu pamatotus soļus. Tādēļ ir iedzīvotāju neapmierinātība," viņa pauda.
Saeimas apakškomisijas deputāti apņēmušies sagatavot konkrētus lēmumprojektus par atsevišķiem ierobežojumiem, vēlāk tos prasot apstiprināt parlamentā, kas savukārt to liek izpildīt Ministru kabinetam. Viena no tādām lietām varētu būt, piemēram, ierobežojumu noteikšana atbilstoši saslimstības rādītājiem katrā reģionā. Tāda kārtība valstī jau bija neilgi ieviesta pagājušā gada rudenī.
Tāpat Jaunā konservatīvā partija jau iepriekš vairākkārt bija paudusi, ka nepieciešams valdības sēdes, kurās lemj par Covid-19 ierobežojumiem, padarīt atklātas. Tādai vajadzībai sēdē otrdien piekrita arī tautsaimniecības apakškomisijas deputāti. Nekādu konkrētu lēmumu otrdienas sēdē apakškomisijā gan nepieņēma.
