LIZDA: IZM reģionālais princips klātienes mācību atsākšanai ir labs kompromiss

Skola. Ilustratīvs foto.

FOTO: Unsplash

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais reģionālais princips ir labs kompromiss ar individualizētu pieeju, kas būtu ērts katrai pašvaldībai lēmuma pieņemšanai par mācību atsākšanu klātienē, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa norādīja, ka jau vasarā valdībai tika piedāvāts A, B, C scenārijs, bet tolaik tas netika uzklausīts. Līdz ar to tika lūgts neuzlikt visu slodzi uz skolām un nacionālā līmenī noteikt rādītāju, kas kalpotu kā ceļvedis, lai pašvaldības pašas varētu pieņemt lēmumu par mācību atsākšanu klātienē. Vanaga pauda gandarījumu, ka beidzot, pēc pusgada, rodas reāls risinājums.

Kā stāstīja Vanaga, esošais princips ir kompromisa risinājums ar individualizētāku pieeju, kur katrā pašvaldībā var piemērot atbilstošu rīcību. Katrā izglītības iestādē, skolā viedoklis ir atšķirīgs - kāds uzstāj, ka klātienes darbu atsāks, līdz ko būs veikta vakcinācija, savukārt citi ir gatavi ievērot visas noteiktās epidemioloģiskās prasības, piemēram, divus metrus, dezinfekciju un vēdināšanu telpā, lai tikai ātrāk atsāktu klātienes darbu ar mazajām klasītēm un vecākajām klasēm, kurām nāk valsts pārbaudījumu.

"Mēs nevaram nerēķināties ar dažādiem viedokļiem, tāpēc mans aicinājums ir ieklausīties visās pusēs - par un pret," pauda Vanaga. 

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka pēc Covid-19 statistikas datiem infekcijas izplatība Latvijā ir atšķirīga, līdz ar to arī LIZDA biedru, skolu un skolotāju domas ir atšķirīgas. LIZDA priekšsēdētāja uzsvēra, ka pirms pašvaldības pieņem jebkādu lēmumu par klātienes mācību atsākšanu, tai ir jākonsultējas ar izglītības iestādes padomi, ko veido pedagogi, vecāki un vecāko klašu skolēnu.

Viņa skaidroja, ka tā būtu dalīta atbildība, un konsultācijā lokālo būtu izsvērti visi faktori, kas padomei būtu svarīgi pirms lēmums pieņemts.

Vanaga atzīmēja, ka patlaban IZM un LIZDA diskutē par redakciju, kā rīkoties tām pašvaldības skolām, kurās mācās bērni no citām pašvaldībām. "Piemēram, ja pašvaldībā X ir atbilstošs saslimstības rādītājs un drīkst atsākt mācības klātienē, bet blakus pašvaldībā Y ir vēl augsts saslimstības rādītājs, bet tās bērni mācās pašvaldības X skolā, kā rīkoties šādā situācijā?," taujāja LIZDA vadītāja, uzsverot, ka tas patlaban tiek precizēts, lai būtu skaidra rīcība šādos gadījumos. 

LETA jau ziņoja, ka IZM piedāvā klātienes mācības atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, - to paredz IZM piedāvātais reģionālās pieejas princips, kuru otrdien vērtēja valdība.

IZM aģentūrai LETA atklāja, ka 1.-6.klase, kā arī 12.klase klātienē mācības varētu atsākt tajās pašvaldībās, kuru 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs būs zem 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt saslimstības gadījumā līdz 400 uz 100 000 iedzīvotājiem - klātienē mācības varētu uzsākt tikai 1.-3. klase.

Klātienes mācību atsākšanai skolām būs jāspēj nodrošināt skolēniem arī drošu distanci un pārdomātu kustību, sociālajos tīklos informē IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš. Jaunās prasības paredzēs arī to, ka skolēniem uz skolu jādodas kājām, ar ģimenes personīgo transportu vai skolēnu autobusu.

Latvijā bija plānots šonedēļ atsākt klātienes mācības vismaz 1. un 2.klasēm, taču augsto saslimstības ar Covid-19 rādītāju dēļ šī iecere pēdējā brīdī ir atlikta. Vecāko klašu skolēni attālināti mācās jau vairākus mēnešus.

Izglītības ministre Ilga Šuplinskas (JKP) ir uzsvērusi, ka attālinātajās mācībās būtiski samazinās mācību kvalitāte, tāpēc tiek meklētas iespējas atjaunot izglītošanos klātienē.

Šuplinska vērtēja, ka ir sarežģīti cerēt, ka kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 Latvijā drīzumā samazināsies zem 200, lai attiecīgi varētu pārskatīt ierobežojumus, taču psihoemocionālā situācija skolās un ģimenēs arvien samilzt, tāpēc valdība domā par daļēju skolu atvēršanu.