Liktenīgajā dienā piķa melnais suns - 11 mēnešus vecais Filips - kopā ar savu saimnieci bija devies pastaigā pa tuvāko rajonu Lasnamē. Natālijas un Filipa maršruts jau bija sava veida rutīna - tuvākie daudzdzīvokļu namu pagalmi un teritorija netālu no bērnudārza.

"Es redzēju, kā viņš iebāza purniņu sniegā, kaut ko sajuta un aprija," uzskata Natālija. Ceturtdien, 28. janvārī, suns saslima un nekavējoties tika nogādāts pie veterinārārsta. "Filipu tur novēroja līdz 30. datumam, ārsts teica, ka svešķermeņa sunim kuņģī neesot."

Filipam tika veikta asins pārliešana, un pēc tam dzīvnieku mēģināja atdzīvināt ar injekciju sirdī, taču diemžēl visi ārstu centieni bija veltīgi - 2. februārī pulksten 7 no rīta izdzisa Andrejevu ģimenes četrkājainā locekļa dzīvība.

Natālija, atsaucoties uz ārstu teikto, apgalvo, ka suņa kuņģis bijis violets. Tajā pašā laikā veterinārajā klīnikā viņai teica, ka klīniskā aina neizskatās pēc saindēšanās. No kucēna paņemtie audu paraugi tika nosūtīti uz Vāciju, taču tur, kā skaidro Natālija, tā vietā, lai pārbaudītu toksīnus, viņi veica audzēju analīzi un to neatrada.

Oficiālais suņa nāves cēlonis ir sepse, ko izraisa peritonīts. Arī Vācijā limfoma netika izslēgta. "Infekcijas izraisītāji nav acīmredzami... Citoloģiskie dati atbalsta reaktīvu procesu," teikts Vācijas uzņēmuma "Laboklin" spriedumā.

Taču Natālijā ir pārliecināta - Filips pastaigas laikā ar kaut ko saindējās, tāpēc uzskata par savu pienākumu brīdināt pārējos suņu īpašniekus. "Simtprocentīgi, ka tas notika uz ielas. Mājās mums galīgi nav nekā, kas varētu būt kaitīgs sunim. Varbūt kaut kas tika izmests kopā ar ēdienu, iespējams, ar nolūku. Mēs negājām uz atkritumu kaudzēm," skaidro sieviete.

Klīnikas "Abivet" veterinārārsts Aleksejs Tučins, kurš mēģināja glābt suni, pastāstīja, ka principā par jebkādu infekciju suņu saimniekiem gandrīz vienmēr ir aizdomas par saindēšanos.

"Mēs pastāvīgi saskaramies ar faktu, ka īpašnieki tur aizdomās kaimiņus, bet, manuprāt, vairāk nekā divdesmit gadu prakses laikā cilvēki tikai vienu vai divas reizes pieteikušies veikt analīzes, lai apstiprinātu nāves iemeslu. Lielākā daļa pat neveic autopsiju, kas vismaz daļēji atklāj cēloni. Un šajā gadījumā bija ļoti plašs iespējamo diagnožu klāsts. Mēs sēdējām ļoti ilgi un domājām, domājām, bet tomēr ne pie kā nenonācām," pauž Tučins.

Veterinārārsts piebilst, ka suni var saindēt arī neapzināti, kaut vai ar šokolādi.

Tučins arī paskaidroja, ka lielākā daļa Igaunijā pārdotās žurku indes ietekmē asins recēšanu: žurkas faktiski mirst, jo tās noasiņo. "Šī ir diezgan biedējoša aina - asinis līst no acīm, deguna un mutes. To indi nevar sajaukt ar neko citu. Turklāt dzīvniekam būtu jāapēd diezgan liels daudzums šīs indes. Ja viņš apēstu noindētu žurku, nekas tamlīdzīgs nenotiktu. Tāpēc saindēšanās ar žurku indi ir maz ticama."

Tučins un viņa kolēģi, pēc viņa teiktā, norādījuši divas vai trīs infekcijas, kas varētu izraisīt šādu reakciju Natālijas sunī. "Dažas baktērijas patiešām var izraisīt akūtu reakciju, un organisms ar to var netikt galā," saka speciālists. "Ja šādu gadījumu būtu vairāk, mums vismaz būtu kur sākt. Tagad par šo tēmu [indēšanu] ir grūti strīdēties."

Kādu indi suns varēja atrast parkā?

"Man zināmā mērā bija aizdomas, ka suns varbūt norijis cilvēkiem paredzētas zāļu tabletes," saka veterinārārsts. "Piemēram, mēs saņemam informāciju no plašsaziņas līdzekļiem par gadījumiem Krievijā, kad suns apēda diabētiķu zāles: nebija slikta dūša, bet cukurs stipri nokrita, dzīvnieks nonāca komā un nomira. Bet Igaunijā par ko šādu pat neesmu dzirdējis."

Viņš piebilst, ka Igaunijā ir gandrīz neiespējami pārbaudīt dzīvnieku uz ķīmisko saindēšanos. "Jūs nevarat nākt un teikt - pārbaudiet uz saindēšanos. Saindēšanās ar ko?

Nesen krievvalodīgo Igaunijas iedzīvotāju "Facebook" grupās parādījās vairāki dažādu autoru ieraksti par iespējamiem mēģinājumiem saindēt mājdzīvniekus. Visaktīvāk tiek izplatīti brīdinājumi, ka Kivila parkā kāds izmētā indi.

Tomēr, pēc Tallinas Pašvaldības policijas pārstāvja Mēli Hanta teiktā, viņu departaments nevar apstiprināt šīs baumas.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu informāciju par suņu saindēšanu Lasnamē, lai gan, pēc mūsu rajona galvenā inspektora Šahrijara Abdullajeva teiktā, viņš cieši pārrauga vietējos sociālos tīklus, arī sūdzības nav bijušas," norādīja policijas pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, iedzīvotāji par suņu saindēšanos nav sazinājušies ar likumsargiem jau ilgu laiku. Apmēram pirms pusotra gada Tallinā radās aizdomas par suņa noindēšanu, taču tas netika apstiprināts.

"Drīzāk tas bija konflikts starp kaimiņiem, kad viens kaimiņš turēja aizdomās otru, ka viņš pāri žogam bija pārmetis desu sunim, un šajā sakarā tika uzskatīts, ka desa tikusi saindēta," norāda likumsargs.

Piritā pirms trim gadiem suņu īpašnieki sociālajos tīklos apsprieda to, ka gar ietvju malām tikušas izkaisītas it kā saindētas auzu pārslas, atcerējās Hants, taču pieņēmums neapstiprinājās, jo populāro labību kaisījis kāds putnu mīļotājs.

Tikmēr Tallinas kaķu un suņu mājdzīvnieku patversmes vadītāja Larisa Kozireva citu dienu "Facebook" publicēja šādu brīdinājumu:

"Mežā, tieši tur, kur staigā mūsu patversmes suņi, kāds izkaisījis indi. Viens suns jau ir miris, otrs cīnās par savu dzīvību mūsu klīnikā (mēs runājam par saimnieku suņiem līdz šim, nevis par patversmes suņiem).

Ziņu papildina neliela zila kuba fotogrāfija. Kozireva laikrakstam sacīja, ka patversmes tuvumā izkaisītā inde izskatās īpaši ciniski. Pēc viņas domām, tas varētu būt kāds ar patversmi neapmierināts iedzīvotājs no tuvējā rajona.

"Būsim iecietīgāki, jo šajā vietā jau piecpadsmit gadus esam sadzīvojuši viens ar otru! Mēs cenšamies samazināt neērtības, kuras mūsu suņi var radīt, es to esmu teikusi daudzas reizes," piebilda patversmes vadītāja.

Es vispār nesaprotu, kā var mērķtiecīgi iet nopirkt indi un izkaisīt to pa suņu takām," viņa sacīja.

"Es neredzu jēgu ziņot policijai, ja ļaundaris nav noķerts aiz rokas," norāda Kozireva.

Starp citu, bojā gājušā kucēna Filipa saimniece Natālija Andrejeva stāsta, ka sākumā domājusi arī sazināties ar policiju, taču viņai ieteikts nerakstīt ziņojumu, jo nav skaidrs, kam to iesniegt.

Kā informēja Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes preses dienestā, pagājušajā gadā policija saņēma astoņus ziņojumus par iespējamām suņu saindēšanās lietām, četras no tām Ziemeļu prefektūrā, viena Tallinā un trīs Harju apriņķī.

Ja tiek atklāts noziegums, tiek ierosināta krimināllieta saskaņā ar Kriminālkodeksa 264. pantu "Nežēlastība pret dzīvniekiem". 2020. gadā saskaņā ar šo pantu tika reģistrēti 39 noziegumi, kas galvenokārt saistīti ar vardarbīgu rīcību pret dzīvniekiem, vienā gadījumā - ar tīšu saindēšanu.

Situācija Latvijā

Pēdējo gadu laikā nav izskanējušas sistemātiskas dzīvnieku indēšanas lietas, taču ik pa laikam sociālā tīkla "Facebook" grupās mīluļu saimnieki mēdz brīdināt par, iespējams, tīšiem centieniem nodarīt pāri četrkājainajiem draugiem.

2019. gada rudenī, piemēram, Iļguciemā kāda suņu saimniece brīdināja, ka apkaimē "esot tiešām slimi cilvēki", jo savas mājas pagalmā viņa atradusi desu, kurā paslēptas naglas.

Toties, 2018. gadā kāds notikums pāršalca visu Latviju - suns saindējies no uz ielām izkaisītā sāls, ko vēl aizvien izmanto pret slīdei uz ietvēm ziemas laikā. Rīgas dome tolaik neuzņēmās atbildību par notikušo, norādot, ka sūdzība jāuzklausa namīpašniekam, atgādinot, ka pašam saimniekam rūpīgi jāskatās, ko suns dara uz ielas un pašam jānomazgā suņu ķepas.

Nesen Latvijas Saeima izskatīja un pieņēma sabiedrības iniciatīvu par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.