/nginx/o/2021/01/16/13579632t1h510d.jpg)
Covid-19 gadījumos būtiska uzmanība jāvērš arī cilvēku viscerālo tauku atšķirībām, jo šo tauku dažādība var palīdzēt pētniekiem noskaidrot iemeslus, kādēļ tiek novērotas infekcijas smaguma un mirstības atšķirības dažādās populācijās, tautībās un atkarībā no dzimuma, secināts Latvijas Universitātes asociētā profesora Indriķa Krama sadarbībā ar Tartu, Turku, Oklendas un Daugavpils zinātniekiem veiktajā pētījumā.
Krams skaidroja, ka "mūsdienu aptaukojies aziāts" ir vairāk pasargāts pret koronavīrusu nekā eiropietis un amerikānis ar vidēji lieliem viscerālo tauku apjomiem, kuru ietekmē var veidoties diabēts.
"Mūsu tauki nav iekaisuši kā Āzijā, mūsu viscerālajos taukos ir ļoti daudz ACE2 enzīma, tāpēc arī vīruss mums tiek klāt vieglāk," stāsta profesors, piebilstot, ka izvirzītā hipotēze paredz daudz lielāku saslimušo un mirušo skaitu Eiropā un ASV un daudz mazākus infekcijas un mirstības rādītājus Dienvidaustrumāzijā Covid-19 slimības otrā viļņa laikā.
Pētījumā skaidrots, ka mūsdienās cilvēki piekopj sēdošu dzīvesveidu. Pat ja ikdienā dodamies pastaigās un nodarbojamies ar sportu, to nevar salīdzināt ar cilvēku fizisko slodzi pirms 50 gadiem, kad lielākā daļa strādāja fizisku darbu. Mazkustīga dzīvesveida piekritēji sāk aptaukoties, un ap jostas vietu izveidojas tauki, kas liecina par to, ka vēdera dobumā ap iekšējiem orgāniem ir izveidojušies viscerālie tauki.
"Akna aptaukojas, veidojas metabolie traucējumi un insulīna rezistence. Pirmsdiabēta stāvoklis var vilkties gadiem, varam justies labi, līdz vienā dienā diabēts klāt un dzīve kļūst citādāka," par viscerālo tauku nozīmi skaidroja Krams.
Viņš pētījumā atklāja, ka eiropiešiem un afroamerikāņiem aptaukošanās ir ļoti neveselīga. Kad notiek aptaukošanās, tā saucamie zemādas tauku depo ātri tiek aizpildīti, tauku šūnas tiek bojātas, zemādas taukos veidojas iekaisums, kas ietekmē visu organismu. Savukārt Dienvidaustrumāzijā ir novērojams aptaukošanās paradokss. Ķīnā, Taivānā, Vjetnamā un Singapūrā cilvēkiem viscerālā aptaukošanās ir vēl lielāka nekā Eiropā un ASV, taču tā spēj pasargāt pret smagu saslimšanu ar Covid-19.
Cilvēki, kas dzīvo Dienvidaustrumāzijas reģionā, iespējams, ir saskārušies ar citiem koronavīrusa paveidiem daudz agrāk un viņu aizpildītie tauku depo ir kā adaptācija pret koronavīrusiem. Tāpēc, saskaroties ar SARS-CoV-2, viņu ķermenis reaģē citādāk, norādīts pētījumā.
Lai pasargātu sevi no aptaukošanās, profesors iesaka vairāk pievērsties savam uzturam, pēc iespējas mazāk ēdot taukainus ēdienus kombinācijā ar saldiem augļiem, kuros ir daudz cukura, bet savā uzturā vairāk iekļaut dārzeņus.
Latvijas Universitātes asociētais profesors Indriķis Krams kā pirmais un korespondējošais autors sadarbībā ar pētniekiem no Tartu, Turku, Oklendas un Daugavpils respektablajā zinātniskajā žurnālā Pathogens ir publicējis prospektīvu pētījumu "Covid-19: tauki, liekais svars, iekaisums, etniskā piederība un dzimuma atšķirības" (Covid-19: Fat, Obesity, Inflammation, Ethnicity, and Sex Differences).
