ASV no ieslodzījuma atbrīvota 30 gadus vecā Vācijas pilsone, Krievijas emigrantu meita Anna Sorokina. ASV viņa uzdevās par vācu miljonāra mantinieci ar elitāru dzīvesveidu, lai īstenotu savas finanšu afēras – iegūtu kredītus bankās, dzīvotu uz parāda greznās viesnīcās, mielotos dārgos restorānos un apkrāptu savus paziņas. Pirms diviem gadiem Anna tika notiesāta par īpašuma un pakalpojumu piesavināšanos un viņai tika piespriesti 12 gadi cietumā, vēsta raidsabiedrība BBC.

Sorokina, kas Ņujorkā plašāk pazīstama kā Anna Delvi, visticamāk, tiks deportēta uz Vāciju.

"Viņa bija visur. Viņai bija neaprakstāma spēja pārliecināt jebkuru maksāt par viņas grezno dzīvesveidu, viņa pati kaut kādā veidā visu laiku spēja izvairīties no glauno viesnīcu milzu rēķinu apmaksas," atklājusi Annas paziņa – DJ Elle Dee.  

"Vienas fotogrāfijas stāsts"

Elle Dee ar Annu iepazinusies 2014. gadā no Ņujorkas ballītēm. Toreiz viņa neatklāja, ka ir pazīstama ar Annu, bet tagad nolēma pārtraukt klusēšanu. Kāpēc 28 gadus vecajai afēristei daudzi ticēja, kas viņā bija tāds īpašs, BBC atklāja Elle Dee.

"Ar Annu es pirmoreiz satikos 2014. gada maijā, kad darbojos kā dīdžejs viesnīcā "Surf Lodge". Pie manām durvīm pieklauvēja klubu pārstāvis Tomijs Salehs, ar viņu kopā bija jauniete, kura pludmales ballītei bija apģērbusies pārāk grezni. Viņš sacīja, ka tā ir Anna un vaicāja, vai viņa drīkst pārnakšņot mūsu numuriņā.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Anna Delvey (@theannadelvey)

Pirmais, ko nodomājām – protams, nē! Mēs jau tā bijām trīs cilvēki vienā istabā, turklāt mūsu rīcībā bija tikai divas gultas. Turklāt viņa mums nešķita īpaši laipna. Mūsu sarunas laikā ar Tomiju Anna stāvēja ar vienaldzīgu sejas izteiksmi un nepateica mums ne vārda, pat nesasveicinājās.

Tikai tad, kad viens no maniem draugiem pateica, ka viņai ir ļoti skaista kleita, viņa izteica vienu vārdu – "Balenciaga". Tas ir spāņu dizainers. Viņas atbilde kļuva par joku katalizatoru turpmākajai dienai.

Mēs ar draugiem skatījāmies viens uz otru ar īpaši nopietnu sejas izteiksmi un saucām dažādu zīmolu nosaukumus, ko redzējām, kam pieskārāmies. "Corona" – teica kāds no mums, norādot uz alu.

Vēlāk Tomijs pastāstīja, kas viņam zināms par Annu. Viņš teica, ka Anna ir pasakaini bagāta ārzemnieka meita, strādājusi modes žurnālā "Purple" Francijā, bet tagad pārcēlusies uz Ņujorku, nevienu vēl šeit nepazīstot.

Tiesa, vēlāk izrādījās, ka viņa dzimusi krievu imigrantu ģimenē, kas apmetušies Vācijā, bet ASV stažējusies kādā žurnālā.

Domāju, ka tieši tolaik Annas Ņujorkas afēra tikai sākās.

"Annai ir vajadzīgi draugi," man sacīja Tomijs. Toreiz mēs noticējām tam, ko viņš par Annu stāstīja. Viņa nēsāja dārgas zīmolu drēbes, viņai bija netipisks akcents. Tomēr mūs viņa pārāk neieinteresēja un mēs nevēlējāmies ar viņu iepazīties tuvāk," stāstīja Elle Dee. 

"Es atceros, ka vakarā, kad neļāvām viņai pārnakšņot pie mums, mēs sajutāmies nelāgi. Viņa tomēr nebija vietējā, nevienu Ņujorkā nepazina, un man tas bija tik pazīstami – es pati savulaik pārcēlos uz ASV no Brazīlijas. Es aizgāju pie viņas, lai atvainotos un piedāvātu paņemt piepūšamo matraci pie viesnīcas administrācijas. Taču viņa pārsteigta sarauca uzacis un neko neteica. Tajā vakarā viņa mūsu numuriņā vairs neienāca.

Nākamajā dienā ap pusdienlaiku es devos pēc kafijas un liels bija mans pārsteigums, kad ieraudzīju Annu guļam vienā no automašīnām, kas atradās stāvvietā.

Viņai mugurā bija tā pati dārgā zīmola kleita, viņa kā lelle gulēja pārkarsušā auto – gluži kā šausmu filmas ainā, kurā glīta meitene beigās mirst. Es pat piegāju pie mašīnas, lai pārliecinātos, ka viņa ir pie samaņas.

4

Tajā brīdī es nodomāju, ka šajā stāstā par lielas bagātības mantinieci kaut kas nelīmējas kopā. Kāpēc viņa nenoīrē istabiņu kādā no Hemptonas viesnīcām? Kāpēc viņa ar taksometru nedevās uz Ņujorku?

Pēc šī atgadījuma turpmākajos mēnešos es regulāri Annu redzēju ballītēs, kurās es biju dīdžejs vai viešņa. Viņa bija visur," stāstījusi sieviete.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Anna Delvey (@theannadelvey)

"Viņai ir daudz fotogrāfiju ar mani pie dīdžeja pults. Toreiz es daudz sarunājos ar pasākumu viesiem – tā bija daļa no mana darba. Daudzi ar mani fotografējās.

Tiklīdz fotogrāfs kaut kur pazibēja ar kameru – Anna uzreiz bija kaut kur blakus, tas lika noprast, ka viņa īpaši cenšas šeit kļūt par savējo.

4

Vienā no tādām ballītēm Anna palūdza manu telefona numuru, pēc neilga laika saņēmu īsziņu no Annas ar ielūgumu pusdienās viesnīcā "Standard". Tolaik dzīvoju dažu kvartālu attālumā no tās.

Lai arī viņa atstāja dīvainu iespaidu, es pret viņu attiecos kā pret cilvēku, kurš tikko pārcēlies uz Ņujorku un cenšas šeit atrast jaunus draugus. Tāpēc vēlējos dot Annai iespēju. Tas bija diezgan dīvains vakars," sacīja Elle Dee.

"Kad atbraucu uz viesnīcu, viņa sēdēja pie bāra letes. Viesi tikko sāka sanākt, man radās priekšstats, ka viņa gandrīz šos viesus nepazīst, viņi, šķiet, satikās otro reizi, līdzīgi kā mēs ar Annu. Visi vienkārši sēdēja un skatījās savos viedtālruņos.

Kad pārcēlāmies pie galda, viņa vaicāja, vai varu samaksāt par viņas dzērienu. "Es aizmirsu maku numuriņā," viņa sacīja.

4

Uzturēt sarunu ar Annu bija pagrūti, jo viņa visu laiku skatījās savā telefonā. Viņa man uzdeva pāris virspusējus jautājumus par manu darbu, pārmetot, ka man ir maz sekotāju "Instagram". Tajā brīdī es sāku saprast, ka vēlos ātrāk atvadīties un doties prom no šīs ballītes.

Līdz brīdim, kad aizgāju, Anna paspēja pieminēt, ka vēlas noīrēt dzīvokli ar sešām guļamistabām par 12 000 ASV dolāru mēnesī. Es vaicāju, vai sešas guļamistabas nav par daudz? "Ne pārāk," man atbildēja Anna," atklāja Elle Dee un piebilda, ka Annas rādītās fotogrāfijas ļoti atgādinājušas jaunāko publikāciju žurnālā "Architectural Digest".

"Es izgāju no viesnīcas, pasmējos. Tas viss man šķita ļoti dīvaini. "Norādes" uz dīvainībām bija visur.

4

Pēc tām "pusdienām" es Annu nesatiku vairākas nedēļas. Arī populārākā fotogrāfija, kas tika publicēta "New York Magazine", kurā esam redzamas abas kopā, tapa balvu pasniegšanas ballītē. Tā sagadījās, ka mēs ieradāmies ballītē ļoti līdzīgos apģērbos – garos svārkos un īsās ādas jakās. Fotogrāfs to piefiksēja un viņam šķita, ka būtu jauki mūs nobildēt kopā. Es nebiju priecīga par šo ideju. Ja vien es tolaik zinātu, ka šī fotogrāfija vēlāk mani vajās.

Vēlāk vairākas reizes mūsu ceļi krustojās, tomēr, ja godīgi, man nav gribējies viņu tuvāk iepazīt. Anna nešķita īpaši labvēlīgi noskaņota un šķita, ka visi viņai ir kaut ko parādā. Es neiekļuvu viņas upuru sarakstā, bet, atskatoties pagātnē, varu teikt, ka būtu vēlējusies viņu nesatikt nemaz.

Man ar Annu nav bijis tā kā, piemēram, Reičelai Viljamsai, kura Annas dēļ apmaksāja 62 000 ASV dolāru lielu rēķinu par atvaļinājumu, ko viņas pavadīja kopā. (Vēlāk Sorokina tika attaisnota apsūdzībā par 60 000 ASV dolāru izkrāpšanu, kurus viņas draudzene, žurnāla "Vanity Fair" fotoredaktore Reičela Viljamsa samaksāja par abu atpūtu Marokā).

Tiesa, ar mani Anna mēģināja pastrādāt ko līdzīgu. 2014. gadā es biju dīdžejs kādā modes skates ballītē Parīzē. Biju kopā ar savu puisi, kuram tolaik bija veiksmīgs jaunuzņēmums Sanfrancisko, pateicoties tam viņš iekļuva arī žurnāla "Forbes" reitingā "30 līdz 30".

Vienā brīdī saņēmu ziņu no Annas, viņa, izrādās, arī esot Parīzē un aicina atbraukt pie viņas uz viesnīcu, kur notiek ballīte. Man tas viss šķita aizdomīgi un es pabrīdināju savu mīļoto cilvēku, ka, iespējams, mūs sagaida kas dīvains. Taču mums bija brīvs laiks un mēs nodomājām – kāpēc gan nepievienoties ballītei?

Kad ieradāmies "Hotel Du Louvre", mēs ieraudzījām Annu un vēl sešus cilvēkus gandrīz tukšā zālē. Rokās viņiem bija glāzes ar dārgu šampanieti. Nepameta jau zināma sajūta – šeit savākušies nepazīstami cilvēki. Nebija sarunu, neskanēja mūzika, bija tikai dežūrsmaidi un neveikli saziņas mēģinājumi. Mēs ar puisi paņēmām bārā dzērienus un turējāmies atstatus, bet šī ballīte kopumā bija vēl dīvaināka nekā gaidīju. Telpā sarunājāmies tikai es un mans draugs, klusums šķita mokošs, mēs devāmies prom, atstājot savus dzērienus neizdzertus.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by ELLE DEE (@elledeenyc)

Nākamajā dienā man piezvanīja Anna. Agrāk viņa nekad man nebija zvanījusi, tāpēc nodomāju, ka viņa man piezvanījusi netīšām – iespējams, tāpēc atbildēju. Sākumā nevarēju saprast, ko viņa saka. Viņa raudāja. Pēc tam teica, ka viņas kredītkarte nestrādā. Viņa teica, ka vēlas pamest viesnīcu, bet personāls esot "neiecietīgs" pret viņu. Pēc viņas teiktā, viņai bijis sarežģīti sazināties ar tēvu laika joslas dēļ, bet drīz viss tikšot nokārtots.

Viņa jautāja, vai es varētu viņai iedot savu bankas karti, solot ka naudu atdos, kad atgriezīsies Ņujorkā.

Es vaicāju, cik viņai nepieciešams, lai gan skaidri sapratu, ka ar savu karti nevarēšu norēķināties pat par šampanieti, kas ballītē tika dzerts.

"35 000 eiro," viņa teica.

4

Es līdz šim brīdim atceros, kā viņa pasaka šos vārdus – tā, it kā šī ir pilnīgi nenozīmīga summa.

Kad es teicu, ka man tādas naudas nav, viņa atbildēja sausi: "Ā, nu, labi". Un šņukstošais tonis pazuda.

"Un tavam draugam?" Anna pēc brīža vaicāja. "Manam draugam?" – es pasmējos. Vai tiešām viņa domāja, ka es lūgšu kādu viņai aizdot tik milzīgu naudu? Es ātri noliku klausuli un vairs nekad ar Annu netikos.

Kamēr lidoju mājās uz Ņujorku, es domāju, kā gan viņai ir izdevies izkļūt no šīs situācijas. Bet man bija gana ar to, ko es jau par viņu zināju, biju jau nolēmusi turēties no viņas pa gabalu.

Godīgi sakot, es par Annu gandrīz nemaz neiedomājos līdz brīdim, kad atkal aktuāla kļuva mūsu kopīgā fotogrāfija.  

Par to, kas notika pēc tam, es zinu tikai no preses. Anna savās afērās virzījās tālāk, no draugu naudas izmānītājas viņa pārslēdzās uz banku afērām. 2017. gadā viņu par mahinācijām aizturēja policija. 2017. gada maijā viņa tika notiesāta uz četriem līdz 12 gadiem cietumā.

Ja godīgi – man viņu ir žēl. Annas stāsts kārtējo reizi parāda, ka ārējais izskats var būt maldīgs, cik viegli ir apžilbināt citus. Viņa it kā apbūra visus apkārtējos – tāda afēriste no Soho – viņa uzradās no nekurienes un spēja aptīt ap pirkstu daudzus cilvēkus – ne tikai paziņas un draugus, bet arī uzņēmējus un investorus.

Turklāt viņai nemaz nenācās ļoti piepūlēties. Lai arī viņas stāsts nešķita pārliecinošs, bija sajūta, ka cilvēki vēlas viņai ticēt. Ar savu skumjo stāstu viņa parādīja, cik ļoti daži cilvēki vēlas iekarot savu vietu Ņujorkas sabiedrībā.

4
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Anna Delvey (@theannadelvey)

Ko pastrādājusi Sorokina?

Anna esot apgalvojusi, ka viņai atstātais mantojums ir 60 miljoni eiro un tas noguldīts trasta fondā, kas izveidots Eiropā uz viņas vārda. Apsūdzības liecinot, ka sieviete izmantojusi arī viltotus finanšu dokumentus, lai citus pārliecinātu par savu versiju.

Kādā bankā Sorokina ieguvusi 100 000 ASV dolāru overdraftu, bet kopumā piesavinājusies vairāk nekā 200 000 ASV dolāru.

2019. gada maijā Ņujorkas tiesa viņu atzina par vainīgu astoņās krāpšanas epizodēs 2016. un 2017. gadā un piesprieda 12 gadus cietumā ar iespēju tikt priekšlaicīgi atbrīvotai pēc četriem gadiem.

Centusies saņemt 22 miljonu ASV dolāru lielu kredītu savam fondam.

Lai apliecinātu, ka ir labi situēta, Sorokina uzrādījusi viltotus bankas konta izrakstus. Tā kā 22 miljonus lielais kredīts viņai nav piešķirts, par šo epizodi nav piespriests arī sods.

Spēja iegūt pagaidu overdraftu 100 000 ASV dolāru apmērā "City National Bank", uzrādot viltotus pierādījumus par to, ka viņai pieder ārvalstu aktīvi.

Mēneša laikā pēc šīs krāpšanas epizodes Sorokina iztērēja 55 000 ASV dolāru dzīvošanai greznajā "11 Howard" viesnīcā, dizaineru apģērbiem, elektronikas precēm un nodarbībām ar personīgo treneri.

Viena no lieciniecēm tiesā norādīja, ka Sorokina viņu lūgusi rezervēt numuriņu viesnīcā Marakešā, kas maksājis 7000 ASV dolāru diennaktī, viesnīcā bijis pieejams baseins ar personīgo sulaini. Sieviete sākumā domājusi, ka Sorokina šos izdevumus apmaksās pati, taču, kad abas viesnīcu atstājušas, nav nostrādājusi Sorokinas kredītkarte. Rezultātā izdevumus, kas kopumā sastādīja 62 000 ASV dolāru par sešām dienām, nācies segt pašai lieciniecei.

Sorokinas krāpšanas shēmas plaši atspoguļojuši arī mediji, īpaši akcentējot to, ka sieviete ļoti rūpējusies par savu ārējo izskatu. Tiesas procesa gaitā viņa pieprasījusi friziera pakalpojumus. Kādā dienā viņa pat atteikusies ierasties tiesas zālē, jo, viņasprāt, nav bijusi pietiekami labi apģērbta.

Sorokinas aizstāvis savu klienti dēvēja par Ņujorkas luksusa dzīvesveida kārdinājumu upuri un sacīja, ka viņa kliente, veicot finanšu mahinācijas, centusies sākt "labāku dzīvi".

2020. gada oktobrī tiesa izskatīja Sorokinas apžēlošanas prasību. Tiesas sēžu laikā Sorokina atvainojās par pastrādāto.

"Es vēlos teikt, ka man tiešām ir kauns, es tiešām nožēloju to, ko esmu darījusi. Es pilnībā apzinos, ka daudzi cilvēki ir cietuši tad, kad es domāju, ka nedaru neko sliktu," vienā no tiesas sēdēm sacījusi Sorokina.

Iepriekš Sorokinas aizstāvji žurnālistiem sacījuši, ka viņa grasās iesniegt apelāciju, neskatoties uz iespējamo apžēlošanu.

Seriāla cienīgi notikumi

Annas Sorokinas sirojumi sabiedrības uzmanību pievērsa 2018. gadā, kad par tiem sāka vēstīt "New York Magazine" žurnāliste Džesika Preslere.

Tiek vēstīts, ka "Netflix" plāno uzņemt seriālu par Sorokinas afērām. Saskaņā ar ASV izdevuma "Insider" rīcībā esošo informāciju "Netflix" Sorokinai jau izmaksājuši 320 000 ASV dolārus par tiesībām izmantot viņas stāstu. Tiesa, lielākā honorāra daļa novirzīta tam, lai atlīdzinātu zaudējumus Sorokinas afēru upuriem. 

Vēl viena projekta, kas veidots pēc Sorokinas paziņas grāmatas, tapšanu izziņojusi kompānija HBO.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Anna Delvey (@theannadelvey)