Dzintars: Atbalsts pabalsta izmaksai ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu neizslēdz diskusiju arī par citiem atbalsta veidiem

Saeimas deputāts Raivis Dzintars

FOTO: Ieva Makare/LETA

Atbalsts pabalsta izmaksai ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu neizslēdz diskusiju arī par citiem atbalsta veidiem, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Dzintars komentējot vakar valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmē nolemto, atzina, ka šis priekšlikums paredz nešķirot nevienu bērnu, jo tā būs vienlīdzīga pieeja. "Mēs šajā gadījumā runājam par lielu iedzīvotāju daļu, kurus šis atbalsts sniegs un tam ir nepieciešami aptuveni 180 miljoni eiro," sacīja politiķis.

Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka ar šo lēmumu aprobežosies, jo netiek izslēgta diskusija arī par citiem atbalsta veidiem, jo ir vēl sabiedrības grupas, kurām Covid-19 krīzes laikā atbalsts ir vitāli nepieciešams.

"Šajā gadījumā runa nav tikai par senioriem, bet arī par personām ar invaliditāti un citām grupām, kas līdz šim izkritušas no atbalsta pasākumiem. Diskusijas nebūs vieglas, jo ir vēlme palīdzēt visiem, bet tai palīdzībai ir jābūt samērotai ar valsts iespējām," piebilda Dzintars.

6

Jau ziņots, ka vakar panāktā vienošanās paredz, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā.

Pēc koalīcijas sanāksmes veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) partiju apvienības "Attīstībai/Par!" vārdā apsveica šo koalīcijas kopēju lēmumu atbalstīt sociālā atbalsta novirzīšanu ģimenēm ar bērniem. Politiķis uzsvēra, ka šī palīdzība nāk īstajā brīdī, kad "sabiedrība ir uz izturības robežas".

Pavļuts arī uzsvēra, ka "vēl priekšā" ir diskusijas par atbalsta sniegšanu arī citām iedzīvotāju grupām, arī no tām nozarēm, kuras Covid-19 krīzē cieš būtiskus zaudējumus.

Vienlaikus labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) norādīja, ka Labklājības ministrija strādās pie šī likumprojekta līdz vēlai nakts stundai, lai šodien to varētu apstiprināt valdībā. "Jo ātrāk pieņems, jo ātrāk varēs sākt izmaksāt šo vienreizējo pabalstu," atzīmēja ministre, piebilstot, ka šobrīd izskatās, ka to nepaspēs izmaksāt kopā ar valsts ģimenes pabalsta izmaksas datumu martā, taču to noteikti izmaksās pēc tam kādā brīdī, kas aizvien būs marta mēnesī.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns atzīmēja, ka partijas ieskatā, krīzē svarīgākais ir vājākie un tie, kuri nodrošina valsts pastāvēšanu, kas, viņaprāt, ir bērni. "Viņi drīz būs šīs valsts uzturētāji," teica Bordāns, piebilstot, ka mūsu valsts pastāvēšana būt atkarīga no tā, cik izglītoti, psihoemocionāli noturīgi un pateicīgi savai valstij viņi būs.

Tāpat viņš piebilda, ka nav iespējams "atpirkties" ar 500 eiro vienreizēju pabalstu, ja netiks nodrošināta laba izglītība. Politiķis atzīmēja, ka saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā ir vairākas pašvaldības, kurās, vadoties pēc saslimstības datiem, šobrīd būtu iespējams atjaunot mācības klātienē. Viņš norādīja, ka rīt par šo jautājumu vēl runās valdībā.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vienreizēja pabalsta izmaksas 500 eiro apmērā par katru bērnu budžetam izmaksās 179 miljonus eiro. Šim aprēķinam par pamatu ņemti statistikas dati, kas liecina, ka patlaban valstī ir aptuveni 358 000 nepilngadīgu personu. Precīzākus aprēķinus vēl sniegs Labklājības ministrija (LM).

LM ir uzdots izstrādāt konkrētu priekšlikumu, ko iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Pēc tam, kad priekšlikums gūs valdības atbalstu, pabalstu izmaksu nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pabalsts 500 eiro varētu tikt izmaksāts martā reizē ar ģimenes valsts pabalstu.

Jaunās konservatīvās partijas politiķis Gatis Eglītis aģentūrai LETA sacīja, ka ir paredzēts viens maksājums atbalsta sniegšanai.

LM pārstāvis Egils Zariņš aģentūrai LETA pauda, ka attiecīgos grozījumus ministrija skatīšanai valdībā plāno iesniegt šonedēļ - vai nu rīt vai ceturtdien, savukārt plašāka informācija par paša pabalsta kritērijiem vēl sekos.

LETA jau vēstīja, ka koalīcija pirmdien, 8.februārī, vēl nespēja nonākt pie kopsaucēja par NA priekšlikumu Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu seku mazināšanai piešķirt vienreizēju pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par bērnu.

"Mūsuprāt, šī atbalsta sniegšana būtu pareiza sociālā taisnīguma dēļ," teica NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, piebilstot, ka īpaši šobrīd tas ir aktuāli, kad mācības notiek attālināti un vecāks ir vienlaikus arī skolotājs. "Tās ir izmaksas - jo vairāk bērnu, jo lielākas vajadzības un papildu slodze," norādīja politiķis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka šāds atbalsts nodrošinātu ekonomikas sildīšanu - ģimenēm ar bērniem ir lielāki izdevumi, līdz ar to, ieguldot tajās līdzekļus, ir lielāka iespējamība, ka līdzekļi atgriezīsies ekonomikā, un tā tiks sildīta.

Sēdē politiķi vienojās, ka Ekonomikas ministrija un Labklājības ministrija strādās pie šī priekšlikuma un ierobežojumu precizējuma turpmākās divas nedēļas, ņemot vērā sociālo dimensiju.

Sākotnēji pret šo priekšlikumu iebilda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš vēlāk rosināja piešķirt mērķētu ikmēneša atbalstu par katru bērnu līdz Covid-19 ierobežojumu beigām grūtībām visvairāk pakļautajām ģimenēm un iedzīvotāju grupām.

Paziņojumā medijiem Reirs norādīja, ka ģimenes ar bērniem un to labklājība mūsu valstij ir ļoti svarīga.

"Mans viedoklis par koalīcijas Sadarbības sanāksmē diskutēto priekšlikumu par vienreizējo atbalstu izsauca karstas diskusijas sabiedrībā, tādēļ vēlos paskaidrot savu viedokli. Uzskatu, ka efektīvāks un mērķtiecīgāks ir priekšlikums ieviest pastāvīgu ikmēneša atbalstu ģimenēm par katru bērnu, mērķējot to uz konkrētām iedzīvotāju grupām, kurām krīzē mazinājušies ienākumi vai nav darba, kamēr ir ārkārtējā situācija un dažādi ierobežojumi," norādīja Reirs.

Viņš uzsvēra, ka krīze ir grūti panesama visiem, bet ir iedzīvotāju grupas, kuras tā skārusi īpaši smagi, piemēram, viena vecāka ģimenes, daudzbērnu ģimenes, vecākus, kuri saņem dīkstāves pabalstu. Reira ieskatā, Covid-19 krīze ir padziļinājusi sociālo nevienlīdzību, un iezīmējas ļoti liela atšķirība starp iedzīvotāju ienākumiem.

Aktuālākās ziņas