"Ja tev nebija, ar ko dalīties, skolā tu nevienam nebiji vajadzīgs." UFC biedējošākais vīrs Ngannu stāsta par nežēlīgo bērnību Kamerūnā

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Franciss Ngannu
Franciss Ngannu Foto: AFP / Scanpix

UFC superzvaigzne Franciss Ngannu slavenajā Džo Rogana podkāstā pastāstīja par smagajiem apstākļiem, kādos uzauga dzimtajā Kamerūnā.

Franciss Ngannu ir, iespējams, biedējošākais jaukto cīņas mākslu (MMA) cīkstonis visā pasaulē. Atlētiskajam kamerūnietiem pieder pasaules spēcīgākā sitiena rekords un viņam to lieliski padodas izmantot arī oktagonā. Par to liecina fakts, ka 11 no 15 uzvarām viņš ir izcīnījis tieši ar nokautu.

Tomēr bērnībā slavenajam cīkstonim nācās pārciest ļoti sarežģītus apstākļus, jo viņš uzauga lielā nabadzībā.

Ngannu bija vien desmit gadi, kad viņš jau sāka strādāt apmaksātu darbu. Pie tam, šis darbs nebūt nebija no vieglākajiem - jaunais zēns piestrādāja smilšu raktuvēs. Pats Ngannu gan atzīst, ka tas palīdzējis viņam attīstīties fiziski.

"Mums bija jāstrādā, lai liktu galdā ēdienu, iegādātos grāmatas, samaksātu par skolu. Tā arī es sāku strādāt. Lai gan tas darbs bija domāts pieaugušajiem, man nebija variantu," sacīja Ngannu.

Cīkstonis neslēpa, ka viņš, atskatoties uz bērnības gadiem, jūt, ka tajā daudz kas iztrūkst: "Man tajā vecumā bija jāstrādā fizisku darbu, bet arī ar to nebija gana."

Viņš stāstīja, ka smilšu raktuvēs strādājis nedēļas nogalēs, vasaras brīvlaikos, kā arī svētku brīvdienās. Pie tam, vasaras brīvlaikos Kamerūnā pārsvarā ir lijis lietus, tāpēc pieaugušie negribēja strādāt: "Tā bija mūsu iespēja tikt pie darba. Pārnācām mājās trīcēdami. Visu laiku bija jāstrādā un jākustas, jo līdz ko tu apstājies, tu sāc salt. Kas, protams, patika mūsu darba devējam, jo mēs padarījām vairāk nekā ierasts."

"Vairumā gadījumu, kad es devos uz skolu, man nebija pildspalvas, ar ko rakstīt vai arī burtnīcas, kur veikt pierakstus. Reizēm arī nebija apavu. Es valkāju drēbes, kuras bija vienos caurumos. Bija kaitinoši paskatīties apkārt un redzēt, ka citi bērni ir labi ģērbti un ieradās skolā ar jaunām lietām. Un tad biju es... Man vajadzēja ņemt vecās burtnīcas un tajās meklēt tukšāku lapu, lai to pēcāk varu ielīmēt jaunajā [burtnīcā]," atcerējās Ngannu.

Cīkstonis arī atcerējās, ka skolotāji pret viņa finansiālo stāvokli neesot izturējušies ar izpratni. Ngannu neslēpa, ka skolotāji bieži vien ir ziņojuši viņa vecākiem, par nepieciešamā aprīkojuma trūkumu. 

"Viņi nesaprata, ka es to nevarēju atļauties. Mani mēdza arī izraidīt no klases, lai dodos pie vecākiem un pasaku, kas man ir nepieciešams. Bet, ko viņi [Ngannu vecāki] varēja izdarīt? Pat ar naudu, ko nopelnīju es, mēs daudz ko nevarējām atļauties. Bieži vien bija situācijas, kad samaksu par padarīto dabūju vairākus mēnešus vēlāk," sacīja Ngannu.

Smagā svara titula pretendents atcerējās, ka mirkļi, kad viņu izraidīja ārā no klases nesamaksātas skolas maksas dēļ, ir bijuši ļoti pazemojoši, jo tas allaž noticis citu skolēnu priekšā.

"Man nevarēja būt draugu. Zini kā tas notiek. Tev ir jābūt kaut kam, ar ko dalīties. Ņemot vērā, ka man nebija pat pildspalvas... Ja tev nebija, ar ko dalīties, skolā tu nevienam nebiji vajadzīgs. Tā es izaugu - norobežojoties no citiem. Bet tas mani motivēja," atcerējās Ngannu.

Tāpat cīkstonis atzina, ka šobrīd viņš labprāt atgriežas dzimtajā ciematā, jo tur piedzīvotā nostalģija pārspējot jebkuru nakti pieczvaigžņu viesnīcā.

Savu nākamo cīņu Ngannu aizvadīs par smagā svara čempiona jostu, 28. martā cīnoties ar pašreizējo čempionu Stipi Miočiču, kurš reiz kamerūnieti titula cīņā jau ir pārspējis.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu