Saeimas deputāti atbalsta jaunus ES ierobežojumus Krievijai

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Saeimas sēde. Ilustratīvs attēls.
Saeimas sēde. Ilustratīvs attēls. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti šodien apstiprināja Latvijas pozīciju, kas paredz atbalstīt jaunus Eiropas Savienības (ES) ierobežojumus Krievijai.

Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, Eiropas lietu komisija šodien atbalstīja Latvijas pozīciju nākamnedēļ gaidāmajai ārkārtas Eiropadomei un ES ārlietu ministru padomei, tostarp nepieciešamību pēc papildu ierobežojumiem Krievijai.

Nākamnedēļ plānotajā ES ārlietu ministru padomē iecerēts spriest par ES attiecībām ar Krieviju. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) uzsvēra, ka ir nepieciešama stingra un vienota ES reakcija uz cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības pasliktināšanos Krievijā un Alekseja Navaļnija notiesāšanu, viņa līdzgaitnieku vajāšanu, vardarbīgo protestu apspiešanu un mediju darba ierobežošanu.

"Jāpaplašina Eiropas noteiktās sankcijas pret Krieviju. Piemērotākais būtu attiecināt jauno ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu pret personām, kas atbildīgas par Navaļnija un citu aktīvistu vajāšanu," uzskata Tērauda.

Politiķe pauda, ka tāpat ir jāstiprina mūsu atbalsts Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuru darbība kļūst arvien sarežģītāka. "Vienlaikus ir jāturpina stiprināt arī Austrumu partnerības valstu noturība pret Krievijas radītajiem hibrīddraudiem - dezinformāciju un kiberuzbrukumiem," atsaucoties uz apstiprināto pozīciju, norādīja politiķe.

Latvija atbalsta ciešāku ES līmeņa sadarbību Covid-19 krīzes pārvaldības jautājumos, lai nodrošinātu vakcīnu pieejamību un laicīgu to piegādi dalībvalstīm, kā arī koordināciju attiecībā uz vīrusa ierobežojošo pasākumu ieviešanu, uzsvēra Tērauda.

Nākamnedēļ ES ārlietu ministri diskutēs arī par ES Stratēģisko kompasu drošības un aizsardzības jautājumos, pauda Tērauda. Tā mērķis ir aktualizēt ES drošības un aizsardzības sadarbības prioritātes un uzdevumus, kā arī sekmēt Eiropas globālās stratēģijas ārlietās un drošībā ieviešanu.

"Stratēģiskā kompasa izstrāde ir atbalstāma, un pozitīvi, ka process nav sasteigts un tajā jau sākotnēji ir iesaistītas visas dalībvalstis," norāda komisijas vadītāja, kura pauž, ka Latvijai īpaši svarīgs ir viens no šī kompasa pīlāriem jeb tā saucamais noturības pīlārs, kurā Latvija plāno piedalīties un organizēt tematiskas diskusijas šī gada pirmajā pusgadā. 

"Tāpat atbalstām sabiedrības noturības stiprināšanu pret dezinformāciju, izceļam stratēģiskās komunikācijas nozīmību, kā arī iestājamies par kiberdrošības, militārās stabilitātes, ekonomiskās un kritiskās infrastruktūras drošības sekmēšanu," sacīja Tērauda.

Deputāti šodien sprieda arī par jautājumiem, ko nākamnedēļ plānots apspriest ES Vispārējo lietu padomē, tostarp aktuālo situāciju ES un Lielbritānijas attiecībās, gaidāmo konferenci par Eiropas nākotni un Eiropas Demokrātijas rīcības plānu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu