Par Covid-19 vakcīnu blaknēm ziņots pēc vidēji 0,92% vakcinācijas epizodēm

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Ivars Soikāns/LETA

Līdz ar vakcinācijas pret Covid-19 tempa pieaugumu, palielinās arī ziņojumu skaits par blaknēm, tomēr šādu ziņojumu īpatsvars joprojām ir neliels - vidēji 0,92%, liecina valdības sēdē prezentētais Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopojums.

No kopējā izlietotu vakcīnu devu skaita - 45 580 - par blaknēm ziņots 421 reizi jeb 0,92% gadījumu. Šajā sakarā ZVA direktors Svens Henkuzens norādīja, ka "faktiski tas procents varētu kāpt pat līdz 10%, un tas būtu absolūti normāli".

Viņš atzīmēja, ka pārsvarā cilvēki ziņo par īslaicīgiem gripai līdzīgiem simptomiem, piebilstot, ka tas ir normāli. Šo simptomu vidū ir augsta temperatūra, vemšana un paaugstināts asinsspiediens, bet pārsvarā šie simptomi tiek novēroti vienas līdz trīs dienu laikā. Atsevišķos gadījumos šie simptomi var radīt arī darbnespēju.

Tomēr, kā uzsvēra Henkuzens, jebkurā gadījumā šis pārejošās blakusparādības ievērojami atsver saslimšanas radītos riskus.

Arī no trīs vakcīnām, kas šobrīd ir pieejamas,- par blaknēm ziņo 0,5% līdz 1,9% gadījumos. Blakņu biežums arī esot atkarīgs no tā, vai tā ir pirmā vai otrā deva. Kopumā mRNA vakcīnām - "Pfizer"/"BioNtech" un "Moderna" - biežāk un izteiktākas blaknes ir pēc otrās devas, savukārt adenovīrusa, proti, "AstraZeneca" vakcīnām, blaknes ir biežāk tieši pēc pirmās devas.

Kopumā dati no līdz šim saņemtiem blakņu ziņojumiem par Covid-19 vakcīnām ir saskaņā ar drošuma informāciju, kas atspoguļota šo vakcīnu zāļu aprakstos un lietošanas instrukcijās, atzīmē ZVA. Turklāt aģentūra secinājusi, ka visas vakcīnas veido nozīmīgu imunoloģisko atbildi pirmajās dienās pēc vakcinācijas.

Tāpat Henkuzens skaidroja pagājušajā nedēļā izplatījušos ziņu, ka atsevišķās ārstniecības iestādēs Zviedrijā un Vācijā ir pārtraukta vakcīnas "AstraZeneca" lietošana, norādot, ka šāds lēmums patiesībā pieņemts darba organizācijas dēļ. Proti, pārtraukums esot saistīts ar darba organizēšanu slimnīcās, jo darbiniekiem veidojas 24 līdz 48 stundu darba nespēja.

Vienlaikus šajā sakarā Henkuzens norādīja, ka blakusparādību biežums un to veids ir saskaņā ar reģistrācijas dokumentācijā paredzēto. Turklāt līdzīgu informāciju ir izplatījusi arī Pasaules Veselības organizācija, kas norāda, ka "AstraZeneca" vakcīnas gadījumā šim aspektam būtu jāpievērš papildu uzmanība, plānojot šo vakcīnu lietošanu, piemēram, slimnīcās.

Kā vēstīts, pirms apstiprināšanas visas vakcīnas Eiropas Savienībā (ES), tostarp vakcīnas pret Covid-19, tāpat kā visas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem drošuma, kvalitātes un efektivitātes standartiem. Nekādas atkāpes no stingrajām prasībām vakcīnu izpētei un apstiprināšanai netika veiktas.

ZVA uzsver, ka vakcīnas pret Covid-19 ES tiek apstiprinātas tikai gadījumā, ja Eiropas Zāļu aģentūra saņem uzticamus un pārliecinošus zinātniskus pierādījumus, ka vakcīnu sniegtie guvumi daudzkārt pārsniedz riskus.

Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, apstiprināšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.

Pētnieki jau vairāk nekā desmit gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie iepriekšējie pētījumi kalpo par pamatu ātrākai vakcīnu izstrādei Covid-19 pandēmijā.

Pēc visu zāļu, arī vakcīnu, nonākšanas tirgū visu ES dalībvalstu atbildīgās iestādes, Latvijā - ZVA, pastāvīgi apkopo un vērtē jaunāko informāciju par zālēm. ZVA tostarp rūpīgi analizē saņemtos ziņojumus par blaknēm un nepieciešamības gadījumā veic reglamentējošas darbības, piemēram, ar jaunu drošuma informāciju tiek papildināta lietošanas instrukcija un zāļu apraksts.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu