Otrdien, 23. februārī notika Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā valdības dalībnieki ar premjeru Krišjāni Kariņu priekšgalā sprieda par ierobežojumu mīkstināšanu. Portāls "Apollo" piedāvā valdības sēdē konceptuāli nolemto ierobežojumu apkopojumu. Galējie lēmumi tiks pieņemti ceturtdien, 25. februārī.
Tirdzniecības ierobežojumi
Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem
Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta.
Pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidenta Henrika Danuseviča skaidrotā, tādējādi darboties varēs no 2000 līdz 3000 veikalu, kas nodarbina 4000-7000 strādājošo. Viņš piebilda, ka lielākā daļa šādu veikalu strādā ārpus Rīgas.
Lai arī Veselības ministrija iebilst pret ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecības nozarē, tomēr virkne ministru EM priekšlikumam pauda atbalstu. Ņemot to vērā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka valdībā atbalstītais risinājums ir mazāk riskantākais no pārējiem EM piedāvātajiem variantiem tirdzniecības nozares atvēršanai.
EM valdībai otrdien piedāvāja lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.
Pēc EM sniegtās informācijas, mazumtirdzniecības nozarē strādā 12 723 uzņēmumi, kuros nodarbināti 87 392 cilvēki. Patlaban mazumtirdzniecības nozare saņem 20% no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Savukārt kopējās izmaksas nozares darbības ierobežošanai mēnesī ir 26 miljoni eiro.
EM piedāvāja izvēlēties vienu no diviem risinājumiem tirdzniecības nozares turpmākai darbībai - turpināt tā, kā ir patlaban, bet rēķinoties, ka mazumtirdzniecības atbalsta kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro līdz šā gada maijam, vai arī atļaut tirgotājiem strādāt Covid-19 drošas tirdzniecības apstākļos.
EM piedāvāja piecus variantus, kā turpmāk rīkoties ar tirdzniecības nozares ierobežojumu mīkstināšanu.
Variants "A" paredz atļaut klātienē darboties visiem tirgotājiem un neierobežot tirgojamo preču klāstu, vienlaikus ieviešot "CovidDroša" tirdzniecība konceptu.
Variants "B" paredz saglabāt spēkā esošos tirdzniecības ierobežojumus, papildus nosakot, ka tirdzniecības vietas, kuru platība ir līdz 300 kvadrātmetriem, var tirgot visas preču grupas, kā arī var strādāt mazie veikali ārpus tirdzniecības centriem.
Variants "C" paredz saglabāt spēkā esošos tirdzniecības ierobežojumus, papildus nosakot, ka visas preču grupas var tirgot tirdzniecības vietas ar individuālu ieeju, kuru platība ir līdz 300 kvadrātmetriem, kā arī mazie veikali ārpus tirdzniecības centriem.
Variants "D" paredz saglabāt spēkā esošos tirdzniecības ierobežojumus, papildus nosakot, ka tirdzniecības vietas ar individuālu ieeju var tirgot visas preču grupas.
Savukārt variants "E" paredz, ka patlaban spēkā esošie ierobežojumi turpmāk attiektos tikai uz brīvdienām, kā arī ieteikts atcelt ierobežojumus ielu tirdzniecībai. Savukārt darba dienās tirdzniecības uzņēmumi strādātu, ievērojot "CovidDroša" tirdzniecību.
EM iesaka atcelt ierobežojumus atklātām tirgus teritorijām, tā vietā apsverot noteikt minimālo distanci starp tirdzniecības vietām. Zemkopības ministrijas krīzes vadības grupa arī piedāvā pārskatīt gadatirgu jeb ielu tirdzniecības organizēšanas aizliegumu.
Vienlaikus EM pati atbalstīja variantu "A", kas paredz atcelt preču grupu tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības vietās.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9. novembra līdz 6. aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.
Skaistumkopšanas nozare
No 1.marta klātienē varēs saņemt friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumus, otrdien lēma Ministru kabinets.
Pēc EM priekšlikuma noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" papildināti ar prasībām skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, nosakot specifiskas prasības, ko nepieciešams ievērot un nodrošināt, lai sniegtu drošus skaistumkopšanas pakalpojumus.
Skaistumkopšanas pakalpojumus varēs sniegt, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības. Tostarp pakalpojuma sniedzējam būs pienākums par savu darbību paziņot Veselības inspekcijai.
Pirms pakalpojuma sniegšanas būs jāveic pakalpojuma saņēmēja bezkontakta temperatūras mērīšana, un akūtu respiratorisko simptomu gadījumā pakalpojumu sniedzējam būs pienākums atteikt pakalpojumu sniegšanu.
Pakalpojumu varēs sniegt, izmantojot vienreizējās lietošanas cimdus un FFP-2 vai FFP-3 respiratoru bez vārsta. Pakalpojuma saņēmējs, kurš nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā, neaizsedzot degunu un muti, netiks ielaists iekštelpās.
No noteikumiem arī izriet, ka pakalpojumu saņēmējam nevarēs piedāvāt dzērienus, uzkodas un lasāmvielu.
Noteikumos ietverta prasība, ka, sniedzot pakalpojumu telpā, kurā uz vienu pakalpojuma saņēmēju vietas platība ir lielāka par 25 kvadrātmetriem, telpā var būt vairākas darba vietas, starp kurām nodrošināta vismaz divu metru distance ar aizsargbarjeru starp darbavietām vai atsevišķi nodalītām darba iekštelpām.
Bet, ja vienam apmeklētajam pieejamā telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, telpā var atrasties viens pakalpojuma saņēmējs un viens pakalpojuma sniedzējs.
Tāpat, sniedzot manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumus, darba vietai vismaz sejas augstumā ir jābūt aprīkotai ar aizsargbarjeru starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju.
Ar jauno regulējumu arī paredzēts, ka skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāaizpilda "Skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzēja paškontroles lapa", kas pēc pieprasījuma tiek uzrādīta uzraudzības un kontroles iestādei.
Lai gūtu pārliecību par efektīvu epidemioloģisko drošības prasību īstenošanu pakalpojumu sniegšanas vietā, noteikumi paredz, ka skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji nozīmē personu, kas būs atbildīga par epidemioloģisko prasību ievērošanu. Atbildīgā persona organizēs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.
Noteikumi arī paredz prasību, ka pakalpojumu sniedzējiem pie ieejas, labi redzamā vietā ir jāizvieto informācija par epidemioloģiskās drošības prasībām, tai skaitā angļu un krievu valodā, kā arī pie ieejas ir jāizvieto roku dezinfekcijas līdzeklis, kas satur vismaz 70% etanola.
No noteikumiem arī izriet, ka skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas telpās, pakalpojumu saņēmēji tiek ielaisti pa vienam, izņemot gadījumus, kad uz salonu dodas bērns līdz 12 gadu vecumam vai persona, kurai nepieciešama asistenta palīdzība.
Tāpat skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina, ka pakalpojumu sniegšana tiek organizēta tā, lai pakalpojuma saņēmēji pie viena meistara savstarpēji nepārklātos vai nesatiktos, kā arī jānodrošina, ka starp pakalpojumu saņēmējiem ir vismaz 20 minūšu starplaiks.
Noteikumi arī paredz prasību skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nodrošināta telpu vēdināšana vismaz 15 minūtes pēc katra klienta.
Pakalpojuma sniedzēju uzraudzību veiks Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts policiju un pašvaldību policiju. Papildus nozares uzraudzības tiesības būs arī Patērētāju tiesību aizsardzības.
Veselības inspekcija savas kompetences ietvaros uzraudzīs epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu un paškontroles lapā norādīto informāciju. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs būs tiesīgs uzraudzīt noteikto prasību ievērošanu par maksimāli noteikto apmeklētāju skaitu, individuālo aizsardzības līdzekļu atbilstošu lietošanu, tostarp darbības atbilstību paškontroles lapai.
Pakalpojumu tirgotāju sodāmība
Par epidemioloģiskās drošības pārkāpumiem tirgotājam varēs uzlikt sodu līdz 5000 eiro.
Likumprojekta autore EM norādīja, ka, neskatoties uz valdības noteiktajiem ierobežojumiem saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, praksē ir konstatēti atsevišķi gadījumi, ka komersanti turpina saimniecisko pakalpojamu sniegšanu slepus vai klaji ignorējot noteiktos ierobežojumus.
Tāpat EM secinājusi, ka esošās normas par administratīvo atbildību nav efektīvas vai ir grūti piemērojamas.
Ar likuma grozījumiem paredzēts, ka par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpumu saimniecisko pakalpojumu sniegšanā, kas var radīt būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts vai pašvaldības policija var pieņemt rakstveida lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā par tirdzniecības vietas, tās struktūrvienības slēgšanu apmeklētājiem līdz septiņām dienām.
"Ar struktūrvienību ir saprotams atsevišķs veikals veikalu tīklā, lai par viena konkrēta veikala pārkāpumiem netiktu aizvērta visa šo veikalu ķēde, jeb tīkls, bet konkrētā vieta, kur notikusi pārbaude un konstatēti pārkāpumi," skaidroja EM.
Ministrijā atzina, ka šī regulējuma mērķis ir pasargāt sabiedrību no vietām, kur netiek pienācīgi un efektīvi īstenota drošības prasību izpilde, kā arī motivēt saimniecisko pakalpojumu sniedzējus ievērot normatīvo aktu prasības.
Vienlaikus EM atzina, ka norma par saimniecisko pakalpojumu sniedzēju aizvēršanu apmeklētāju apkalpošanai tiktu piemērota tikai galējās nepieciešamības gadījos, ja epidemioloģisko prasību pārkāpums saimniecisko pakalpojumu sniegšanā var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm.
"Norma tiktu piemērota gadījumā, ja piemēram, tiek būtiski pārkāpti pulcēšanās ierobežojumi - tirdzniecības vietā būtiski ir vairāk pircēju nekā to pieļauj normatīvie akti vai tirdzniecības vietā nav izstrādātas iekšējās procedūras un tamdēļ praksē netiek nodrošināta epidemioloģisko prasību izpilde," skaidroja ministrijā.
Nosakot katra konkrētā gadījuma slēgšanas termiņu - uz septiņām vai mazāk dienām - galvenokārt, vērtējami divi kritēriji. Pirmkārt, pārkāpuma nopietnība vai smagums, otrkārt, objektīvi nepieciešamais laiks konstatēto trūkumu un neatbilstību novēršanai.
Tāpat grozījumi likumā paredz par saimniecisko pakalpojumu sniegšanā noteikto normu pārkāpumiem piemērot naudas sodu līdz 5000 eiro. Gala lēmumu par likuma grozījumiem pieņems Saeima.
Fotosesijas ārtelpās
Sēdē valdība atbalstīja EM piedāvātos grozījumus normatīvajos aktos, pastiprinātos drošības apstākļos no 1. marta ļaujot organizēt individuālas fotosesijas ārtelpās.
Kopš pagājušā gada 6. novembra ir aizliegta fotopakalpojumu sniegšana klātienē, izņemot fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem.
Tomēr Ministru kabinets lēma no 1. marta atļaut individuālo fotopakalpojumu sniegšanu fiziskām personām brīvā dabā, ievērojot valstī spēkā esošās epidemioloģiskās drošības prasības attiecībā uz distances ievērošanu un cilvēku skaitu.
Fotosesijas norises nosacījumi paredz, ka pakalpojumu sniedz viens fotogrāfs, pakalpojumu sniedz vienai personai un pakalpojuma sniedzējam un saņēmējam jāievēro divu metru distance.
Bēru ceremonijas iekštelpās
No 1. marta varēs organizēt bēru ceremonijas arī iekštelpās, otrdien lēma Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē.
EM piedāvāja grozījumus normatīvajos aktos, kas atļauj pastiprinātos drošības apstākļos no 1.marta organizēt bēru ceremonijas iekštelpās.
Šobrīd un vēl līdz martam bēru ceremonijas atļauts organizēt tikai ārtelpās, pulcējoties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām.
Ceremonijas laikā jālieto mutes un deguna aizsegi.
Ministru kabinets lēma, ka no 1.marta tiek atļauta bēru ceremonijas organizēšana arī iekštelpās, kur var piedalīties ierobežots cilvēku skaits un jānodrošina visu epidemioloģiskās drošības prasību ievērošana Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Līdz ar to bēru ceremonijās arī iekštelpās no 1.marta būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām. Starp desmit klātesošajiem netiek skaitītas personas, kas tieši saistītas ar bēru norises nodrošināšanu.
Vienlaikus spēkā ir saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem noteiktais pienākums, ka pakalpojuma sniegšanas vietā, tostarp arī bēru ceremonijas vietā, vienam apmeklētājam jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetru no telpas platības.
Tāpat vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs. Bēru ceremonijās iekštelpās visiem apmeklētājiem būs jālieto mutes un deguna aizsegi.
