Otrdien vakcīnu pret Covid-19 saņēma arī cilvēki, kuri pirms 35 gadiem pakļāva savu dzīvību acīm neredzamām, bet ļoti lielām briesmām – radiācijai. Tie ir Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētāji. Katram no viņiem pēc tam noteiktas daudzas un dažādas diagnozes. Tagad viņus sargās arī vakcīna, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Sprādziens Černobiļas atomelektrostacijas blokā notika 1986. gada 26. aprīlī. Izgaroja urāns, uzliesmoja simtiem tonnu grafīta. Radioaktivitāte 200 reižu pārsniedza to, ko piedzīvoja Japāna Hirosimas bombardēšanas laikā. Padomju Savienība sākotnēji klusēja, bet pēc tam seku likvidācijai mobilizēja plašus spēkus. Arī no Latvijas.
Avārijas seku likvidētāji uzsvēra, ka to nav iespējams aizmirst.
"Cilvēki pie paša atomreaktora. Cilvēki, kas devās veikt to uzdevumu, ko roboti pat atteicās veikt. Bija jāiet uz jumta un jāatgriež bedrē urāns... To nevar aizmirst nekad! Kad braucam pa rajoniem, pa novadiem, mēs akcentējam - tie bija cilvēki, kas izglāba Eiropu un pasauli. Jo radiācija aizgāja pa pasauli, pāri Urālu kalniem. Tā kā tiem cilvēkiem... Jānoliec galva viņu priekšā," sacīja Latvijas savienības "Černobiļa" viceprezidents Māris Šops.
Ļoti daudzi saņemtā starojuma dēļ jau ir miruši. Citi uz mūžu kļuvuši par invalīdiem. Tiem, kas bijuši radiācijas zonā, tagad ir daudz dažādu diagnožu. Bet vienalga tie, kuri pirms 35 gadiem gandrīz kailām rokām stājās pretī radiācijai, atzīst, ka par gaidāmo Covid-19 vakcīnu ir arī nelielas bažas.
"Nevar saprast – vieni kritizē, otri slavē. Kaut kas jau jādara," sacīja bijušais Civilās aizsardzības štāba priekšnieks Ilmārs Bruņenieks, dodoties saņemt vakcīnu.
"Jācer, ka viss jaunais – nevajag to noliegt. Tas var būt arī labs. Zinātnieki ir strādājuši, un jācer, ka mēs imunitāti saglabāsim un ar šo nesaslimsim," uzsvēra Černobiļas avārijas seku likvidētājs Ilmārs Kalniņš.
Pagājušajā gadā neesot bijis iespējams saņemt sociālo rehabilitāciju, jo avārijas seku likvidētāju vājās imunitātes dēļ tas bijis bīstami.
Černobilieši labi apzinās, ka pandēmijas dēļ arī skaudrā piemiņas gadadiena aprīļa beigās - 35 gadi kopš traģēdijas - visticamāk, tiks atzīmēta tikai privāti. Kuplākā pulkā tiekoties vasarā vai rudenī.
