27. februārī ar mājas spēli pret Habarovskas "Amur" noslēdzās Rīgas "Dinamo" 13. sezona Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). Līdz ar to ir pienācis laiks atskatīties uz sezonu, kas veiksmes un rezultātu ziņā pilnībā attaisnoja savu kārtas numuru.

Arī šogad atskata strukturēšanai esmu izvēlējies vesternu žanra absolūto klasiku "Labais, sliktais un neglītais" ("The Good, the Bad and the Ugly"). 

Pirms ķeramies klāt kategorijām, gribētos pateikt vienu - šī "Dinamo" sezona bija skatītājiem draudzīgāka par iepriekšējo.

Jā, zinu, zinu, ja paskatāmies uz savākto punktu skaitu, šāds apgalvojums varētu šķist muļķīgs, jo 2019./2020. gadā rīdzinieki iekrāja par 13 punktiem vairāk nekā šosezon.

Tomēr apskatīsim arī nedaudz citādāku statistiku - "sausos" zaudējumus un neveiksmes ar četru vai vairāk vārtu starpību. Galu galā, ja uzvaras netiek izcīnītas ar pietiekamu regularitāti, tad vismaz kaut kādu prieku sagādā vārtu guvumi un mači ar līdzīgu rezultātu.

  • Rīgas "Dinamo" 2019./2020. gada sezonā deviņas reizes pretiniekiem piekāpās ar četru un vairāk vārtu starpību (piecas no tām "sausā"). Savukārt vārtus rīdzinieki nespēja gūt kopumā 12 no 62 aizvadītajām spēlēm, kas ir gandrīz katrs piektais mačs.
  • Šosezon rīdzinieki ar četru un vairāk vārtu starpību arī tika sagrauti deviņas reizes, tomēr nevienā no šiem mačiem rīdzinieki netika atstāti uz nulles. Runājot par "sausajām" spēlēm, šosezon Rīgai tādas bija tikai divas.

Protams, zaudējumi ir un paliek zaudējumi, tomēr pagājušajā sezonā bija krietni daudz vairāk maču, kuros bezcerības sajūta radās jau pēc pirmajām desmit spēles minūtēm. Tāpēc, lai arī šī sezona tabulas pozīcijas ziņā ir neizdevusies, gribētos teikt, ka spēles vērot bija interesantāk.

Tagad laiks ķerties pie kategorijām.

Labais 

Miks Indrašis

Pieredzējušais uzbrucējs pirms sezonas komandai pievienojās kā potenciālais uzbrukuma līderis. Lielā mērā uz sevi liktās cerības Indrašis arī attaisnoja, 49 mačos iekrājot 39 (16+23) rezultativitātes punktus, kas bija pārliecinoši labākais rādītājs visā "Dinamo".

Sezonas sākumā gan Indrašim ilgi neizdevās atvērt savu gūto vārtu rēķinu. Pirmo rezultativitātes punktu Indrašis guva vien septītajā mačā, bet pirmais precīzais metiens nāca tikai 19. rīdzinieku mačā. Tomēr, kad pirmā ripa lidoja pretinieku vārtu tīklā, tad "maisam gals" arī bija vaļā. Ja ne "klusais" sezonas sākums pavisam droši varam apgalvot, ka Miks būtu aizvadījis 45+ punktu sezonu, kas būtu rezultatīvākā viņa KHL karjerā.

Sezonas gaitā Indrašis bija neatņemama pirmās vairākuma brigādes sastāvdaļa un izveidoja lielisku "ķīmiju" ar komandas kapteini Lauri Dārziņu. 

Ja reiz esam pieskārušies kapteiņa statusam, tad ir grūti iedomāties, ka Dārziņa prombūtnē "C" burtu uz krūtīm nēsātu kāds cits hokejists kā Indrašis. Visas sezonas garumā uzbrucēju kameras regulāri pieķēra pārdzīvojam par izniekotu iespēju vai komandas biedra neveiksmi. Indrašis, kā jau vairums hokejistu, centās uzvarēt katrā spēlē un tas bija ļoti labi redzams viņa emocijās, kā arī starplaiku īsajās intervijās. Gan jau vēl kādu laiciņu neaizmirsīsim, kur mačā pret Omskas "Avangard" bija "Arēnas Rīga" ledus...

Ja runājam par spēlētājiem individuāli, tad gribētos arī izcelt brāļus Bukartus, kuri sezonas vidū, kad palēnām tika atbrīvoti neskaitāmie leģionāri, ieviesa jaunas vēsmas rīdzinieku uzbrukumā, palīdzot noformēt arī kompetentu otro vairākuma brigādi.

Микс Индрашис

FOTO: Raimonds Volonts, "Dinamo Rīga"

Skudra un jaunie spēlētāji

Pirms sezonas Pēteris Skudra tika nolīgts kā potenciālais Rīgas "Dinamo" glābējs. 13. sezonu Rīgas klubs iesāka ar jaunu vizuālo identitāti un galveno treneri, bet noslēdza ar salīdzinoši ierastu rezultātu...

Skudru var kritizēt par faktu, ka komanda šosezon būtībā nav nospēlējusi nevienu vienlīdz kvalitatīvu spēli. Allaž mačs tiek izgāzts vai nu pirmajā periodā un tad seko atspēlēšanās, vai retākos gadījumos labi tika nospēlētas pirmās divas trešdaļas un uzvara tika atstāta trešajā periodā.

Tomēr aspekts, par ko Skudru var paslavēt, ir jauno spēlētāju iesaistīšana sastāvā. Pieredzējušais speciālists aptuveni trešdaļu sezonas medijiem skaidroja, ka Rīgas "Dinamo" ir nepieciešama pārbūve. Un šādus vārdus viņš atspēkoja arī ar darbiem, bieži uzticoties jaunajiem spēlētājiem, piemēram, Danielam Bērziņam, Ernestam Ošeniekam un Jānim Švanenbergam. 

Un tas nebija tikai "mēs izslēgšanas spēlēs vairs nevaram tikt, še, spēlē, dēls" variants. Tik tiešām varēja redzēt, ka Skudra jaunajiem puišiem uzticas un vēlas izaudzināt nākamos kluba un arī Latvijas izlases stūrakmeņus.

Īpaši gribētos izcelt tieši Švanenbergu, kurš sezonas otrajā pusē kopā ar Rihardu Bukartu un Mārtiņu Dzierkalu veidoja vienu no bīstamākajām rīdzinieku maiņām. Skudra nekautrējās 19 gadus jauno uzbrucēju laist laukumā vairākumā, kur hokejists nebūt "nekrita ārā no bildes". Domājams, ka arī Ošenieks kļūs par kluba un, iespējams, arī Latvijas izlases nākotnes pamatvērtību.

Zinot, cik liels centra uzbrucēju deficīts allaž ir bijis Latvijas hokejā, domājams, ka Skudras roku par iespējas došanu Švanenbergam, paspiedīs arī Latvijas izlases stūrmanis Bobs Hārtlijs.

Sliktais

Spēle nevienādos sastāvos

Nevienam nav noslēpums, ka spēle nevienādos sastāvos lielā mērā ir komandas veiksmju vai neveiksmju pamatā. Rīgas "Dinamo" šosezon bija izņēmums. Lai gan komanda izcīnīto punktu ziņā palika pārliecinoši pēdējā visā līgā, nedz mazākumā, nedz vairākumā rīdzinieki nebija pēdējie.

Ja mēs skatītos tikai vairākumu, spēli nevienādos sastāvos varētu likt arī "labais" kategorijā, jo ar vidēji realizētiem 19,4% vairākumu rīdzinieki šajā rādītājā sezonu finišēja 13. pozīcijā.

Lielu daļu sezonas "Dinamo" vairākums bija virs 20%, jo lieliski strādāja pirmā vairākuma brigāde, kur savstarpējo "ķīmiju" bija atradis Zeks Mičels un Lauris Dārziņš, bet pēcāk pirmajam virknējumam pievienojās arī Miks Indrašis.

Tad sekoja savainojumi Laurim Dārziņam un spēlētāju atlaišana, kas pirmās brigādes efektivitāti samazināja, tomēr atsevišķos nogriežņos uzmirdzēja jau pieminētais Riharda Bukarta, Švanenberga un Dzierkala trio. Šiem kungiem šad tad talkā veiksmīgi nāca arī Riharda vecākais brālis Roberts.

Rezultātā nācās noslīdēt nedaudz zem 20% realizēto vairākumu, bet, ja bija kāds rīdzinieku spēles elements, kas priecēja visas sezonas garumā, tad tas noteikti bija vairākums.

Ko nevar teikt par mazākumu. Ar 73,5 neitralizētiem pretinieku vairākumiem rīdzinieki sezonu noslēdza trešajā vietā no beigām. Un atšķirībā no vairākuma, šeit svārstību sezonas garumā bija ļoti maz - komanda pa tabulas lejas galu kūlās no pirmā līdz pēdējam zvanam.

2019./2020. sezonas apskatā spēle nevienādos sastāvos iekļuva kategorijā "neglītais", jo gan mazākumā, tiesa, ar labāku procentu nekā šogad, gan arī vairākumā rīdzinieki ieņēma 24. pozīciju tikpat komandu konkurencē.

Ģenerālmenedžeris Skudra

FOTO: Dinamoriga.lv

Ja par Skudru trenera ampluā var atrast gan negatīvus, gan pozitīvus aspektus, tad viņa sezona ģenerālmenedžera krēslā vairāk ir vērtējama kā neveiksmīga.

Protams, bija arī labi momenti, kā piemēram brāļu Bukartu piesaistīšana sezonas gaitā, kā arī Indraša atgriešana mājās. Tāpat pats Skudra pirms sezonas atklāja, ka viņam pavisam nedaudz pietrūcis laika, lai "Dinamo" panāktu vienošanos ar vienu no KHL šīs sezonas rezultatīvākajiem vīriem Kasparu Daugaviņu. Šie ir iemesli, kāpēc ģenerālmenedžeri Skudru neredzam nākamajā kategorijā. Jo, ja skatāmies uz leģionāriem, paveras daudz bēdīgāka aina.

Jā, nevar noliegt, ka Skudram pirms sezonas sākuma tika izdalīta roka bez trumpēm, jo sastāvu teju no nulles (līgums bija tikai Danielam Bērziņam) bija jānokomplektē vien dažās nedēļās. Līdz ar to bija skaidrs, ka nākamo Hosu vai Elisonu atrast neizdosies. Tomēr nepatīkamāka bija nevis izvēlēto leģionāru kvalitāte, bet gan kvantitāte.

Visu cieņu cilvēkiem, kuri katru šīs sezonas rīdzinieku leģionāru atceras bez interneta palīdzības, jo kopumā "Dinamo" rindās laukumā šosezon izgāja 22 "viesstrādnieki".

Sākot no spēlētāja, kas centās piesavināties pretinieka nūjai, beidzot ar aizsargu, kas, šķiet, Rīgā bija ieradies pelnīt tikai naudu un soda minūtes, "Dinamo" leģionāru pulks šajā sezonā bija raibs. Tomēr ir grūti izcelt vienu hokejistu, kuru no šā brīža leģionāriem Rīgas "Dinamo" rindās gribētos redzēt arī nākamsezon. Varbūt Denisu Paršinu, bet tad neviļus sanāk paskatīties uz viņa lietderības koeficientu (-24), kas ir sliktākais visā KHL un domas strauji mainās...

Sezonas pirmajā pusē uzbrukumā labi izskatījās Zeks Mičels, bet viņš, līdzīgi kā pagājušajā sezonā Brendons Makmilans, tika atbrīvots, kad kļuva skaidrs, ka rīdzinieki izslēgšanas mačus pat neapostīs. Varbūt tomēr bija vērts paturēt spēlētāju, kurš joprojām ir rīdzinieku devītais rezultatīvākais spēlētājs un Minskas "Dinamo" rindās 20 spēlēs ir iekrājis 15 punktus. Varbūt arī bija par dārgu...

Saprotams, ka daudzie leģionāri pirms sezonas tika pieaicināti kā nodrošinājums paredzamajām problēmām ar Covid-19. Bet problēma bija tāda, ka nogrieznī, kad Covid-19 patiešām iekoda, tik un tā nācās spēlēt ar jaunajiem hokejistiem. Pēc tam, kad karantīna "Dinamo" rindās bija norimusi, sākās arī visai aktīva leģionāru tīrīšana.

Tāpat ne pārāk skaists žests bija atjaunotā Rīgas "Dinamo" ilggadējo vērtību Ginta Meijas un Miķeļa Rēdliha atlaišana vēl pirms daudzajiem leģionāriem.

Pabeidzot par Skudras darbu saistībā ar leģionāriem, jāuzdod jautājums - varbūt uzreiz vajadzēja sastāvā iekļaut Rihardu Bukartu, Andri Džeriņu un jau iepriekš pieminētos jaunos spēlētājus, nevis masveidā iepirkt leģionārus, kurus pavisam drīz nācās izbrāķēt?

Neglītais

Vārtsargi

Šeit neliels vingrinājums lasītājiem - aizveriet acis un piecās sekundēs nosauciet vārdu un uzvārdu visiem vārtu vīriem, kuri šosezon stājās Rīgas "Dinamo" vārtos. Neizdevās? Tas tāpēc, ka dotais laiks bija ievērojami mazāks nekā vārtsargu skaits.

Iļja Proskurjakovs, Staņislavs Gaļimovs, Ivans Naļimovs, Jānis Voris, Aleksandrs Lazušins, Zeins Makintairs, Bruno Brīveris un Ēriks Vītols - šie ir kungi, kuri sezonas gaitā bija starp rīdzinieku vārtu stabiem.

Astoņi vārtu vīri un nevienam no viņiem neizdevās pat pietuvoties 90% atvairīto metienu atzīmei. Protams, nevar vainot tikai vārtsargu, jo rīdzinieki ļoti bieži pieļāva kļūdas savā aizsardzības zonā vai arī, izejot no tās, kas, protams, nozīmē smagu epizodi pat vislabākajiem vārtu vīriem.

Tomēr šosezon neviens no vārtsargiem neradīja pārliecību, ka rīdzinieku vārtos ir spēlētājs, kurš vajadzības gadījumā var izglābt. Jā, epizodiski labi spēlēja gan Proskurjakovs, gan Naļimovs un Gaļimovs, kā arī mūsu pašu Voris, tomēr īsta pārliecība par nevienu no minētajiem vīriem tā arī neradās.

Šeit vēlreiz jāatzīmē Skudras darbs ģenerālmenedžera krēslā. Jā, viņš izvēlējās drošāko variantu - spēlētājus, kuri bija pazīstami jau no iepriekšējās darba vietas, bet īstu pirmo numuru atrast neizdevās. Nevar noliegt, ka patraucēja arī traumas, bet sezonas gaitā situācija kļuva tik sarežģīta, ka no Dānijas mājās tika atvilkts Jānis Voris, kurš pēc pagājušās sezonas tika palaists brīvsolī.

Nepamet sajūta, ka lietaskoks būtu bijis Zeins Makintairs, bet amerikāņu vārtu vīrs nebija spēlējis kopš 2020. gada pavasara un viņam arī netika dota iespēja atrast savu spēli. Šeit kā dadzis acī iedūrās Rīgas "Dinamo" fārmkluba trūkums, kur Makintairs vispirms būtu varējis gūt pienācīgu spēļu praksi un tad stāties rīdzinieku vārtos, nevis pēc pusperiodā ielaistām divām vai trim ripām kaunpilni doties uz rezervistu soliņu.

Kopumā skatoties, vārtsargu līnija rīdziniekiem, ņemot vērā arī Skudras paša bijušo ampluā, bija nokomplektēta ļoti neveiksmīgi. 

FOTO: Raimonds Volonts, "Dinamo Rīga"

Atskatoties uz šo sezonu, jāsecina, ka rezultāts jau laikam arī ir tāds, ko varēja gaidīt no pāris nedēļās nokomplektēta sastāva. Vienmēr jau var pasapņot un cerēt, bet kārtējo reizi sapņus izkliedēja realitāte. Un realitāte ir tāda, ka Rīgas "Dinamo" par katru sezonu domā atsevišķi, nezinot par to, vai vispār pietiks naudas, lai KHL turnīrā piedalītos.

Atliek piekrist Pēterim Skudram, kurš pēc nesenā zaudējuma pret Minskas Dinamo norādīja, ka labas komandas izveidei ir nepieciešama stabilitāte.

"Minska izdarīja pareizos secinājumus pēc sezonas, tika nomainīti pāris ārzemnieku, tika nomainīta vārtsargu brigāde, un, kad pagājušo sezonu Minskas klubs atradās pēdējās vietās turnīra tabulā, tika piesaistīti daudzi jaunie baltkrievu hokejisti. Arī viņi atzina, ka komandai nepieciešama paaudžu maiņa. Citreiz liekas, ka vari saglabāt kādu veterānu kodolu, bet beigās saproti, ka stāvi uz vietas. Mūs situācija piespieda, mēs piesaistījām jaunos hokejistus, dabūjām no pāris klubiem atpakaļ latviešu hokejistus. Tas ir komandas būvniecības process, tā ir stabilitāte, kas dod kādu rezultātu. Ir gandrīz neiespējami katru gadu iesākt no nulles," sacīja Skudra.

Vai Rīgas "Dinamo" spēs saglabāt kaut nelielu daļu no šīs sezonas kodola? Vai rīdzinieki vispār nākamajā sezonā startēs KHL? To rādīs laiks, bet šobrīd ir jāsagremo fakts, ka Rīgas "Dinamo" tikko noslēdza sezonu ar viszemāko punktu skaitu savas pastāvēšanas vēsturē.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!