Pk 16.04.2021.

Politoloģe: ES līderi nav gatavi atklāti runāt ar Krieviju

Latvijas un Eiropas Savienības karodziņi.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Eiropas Savienība šonedēļ vienojās par sankcijām pret vairākām Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšanu. Viņa atbalstītāji sankcijas nosaukuši par pārāk maigām, ziņo LTV Ziņu dienesta raidījums "Pasaules panorāma". 

Viena no kritiķēm ir "Carnegie Europe" starptautiskās politikas pētniece un žurnāla "Strategic Europe" galvenā redaktore Džūdija Dempsija. Intervijā "Pasaules Panorāmai" viņa kā spilgtu piemēru izceļ februāra sākumā notikušo ES augstākā diplomāta Žuzepa Borela vizīti Maskavā un saskata būtiskas problēmas arī kopējā Eiropas Savienības ārpolitikā.

"Kad Borels devās uz Maskavu, tas tika attaisnots ar vārdiem – mums ir jāsarunājas ar Krieviju. Labi! Bet tādā gadījumā paņem kaut ko līdzi savā portfelī, kad tu runā ar kolēģiem Maskavā, ņemot vērā Krievijas rīcības vēsturi Ukrainā, Baltkrievijā, Sīrijā, Turcijā, Azerbaidžānā," sacīja Dempsija.

"Ja gribi runāt, pārliecinies, ka vari būt pārliecinošs. Ir labi veidot dialogu, taču tie nevar būt tukši vārdi," uzsvēra Dempsija.

Dempsija norāda, ka Eiropas Savienībai nav skaidra stratēģiskā un pat taktiskā redzējuma arī attiecībā uz situāciju Baltkrievijā.

"Baltijas valstis šajā ziņā ir priekšgalā, tās saprot, kas notiek, pārzina reģionu, bet es domāju, ka daudziem eiropiešiem, it īpaši Eiropas dienvidos, Baltkrievija šķiet ļoti tālu. Turklāt dažas Eiropas valstis redz Baltkrieviju tikai caur Krievijas prizmu," viņa uzsvēra. 

Dempsija uzsver, ka Eiropas Savienības rīcībā ir instrumenti, kā atbalstīt Baltkrievijas demokrātiem. Piemēram, sociālie mediji, palīdzība studentiem – vai nu ar vīzām, juridiskiem padomiem, vai finansiālu palīdzību.

"Ir daudz veidu, kā palīdzēt. Tomēr ES institūcijas un to līderi nav gatavi runāt atklāti," Dempsija.