Finanšu pasaulē 2021. gadu “ar blīkšķi” iesākusi kriptovalūta "Bitcoin", kas gāž vienu vērtības rekordu pēc citas. Šai kriptovalūtai ir gan karsti atbalstītāji, gan pārliecināti skeptiķi. “Deutsche Welle” ielūkojās pagātnē, lai saprastu, kāda nākotne gaida “Bitcoin”.
Vairāku mēnešu ilgumā "Bitcoin" atbalstītāji un vēl jo vairāk investori ir sajūsmā par notiekošo – kriptovalūtas vērtība turpina augt. Par kriptovalūtu ir spekulatīva interese, kā arī izskan pieņēmumi, ka ar laiku "Bitcoin" izskaudīs zeltu un kļūs par galveno “drošā patvēruma aktīvu" finanšu jomā.
Tomēr skeptiķi pauž, ka valūta ir ļoti volatila un straujais kriptovalūtas vērtības pieaugums patiesībā ir nekas vairāk kā “parasts burbulis, kurš kuru katru brīdi draud sprāgt”.
Pagājušajā svētdienā “Bitcoin” sasniedza jaunu rekordu – tā vērtība sasniedza 58 000 dolāru (aptuveni 48,5 tūkstošus eiro). Otrdienas rītā viena bitkoina cena bija kritusies par vairāk nekā 12 tūkstošiem dolāru, tai svārstoties ap 46 tūkstošiem dolāru. Kritums faktiski saistāms ar vienu tvītu – kriptovalūtu atbalstītājs, "Tesla" vadītājs un miljardieris Īlons Masks pauda skepsi, ka "Bitcoin" nebeidzamais vērtības pieaugums ir apšaubāms un ka "šī kriptovalūta, iespējams, ir pārvērtēta'.
Notikušais radīja jaunu kritikas vilni – ASV Valsts kases sekretāre Dženeta Jellena un miljardieris, "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss kritizēja "Bitcoin", paužot, ka šī kriptovalūta ir ļoti nestabila.
"Mana galvenā doma ir tāda – ja tev ir mazāk naudas nekā Īlonam [Maskam], tad labāk būtu uzmanīties," sacīja Geitss aģentūrai "Bloomberg".
Tomēr “Bitcoin” atbalstītāji savas pozīcijas nepamet – jau trešdien kriptovalūtas vērtība bija nedaudz atguvusies un tās cena svārstījās ap 50 tūkstošiem dolāru.
Pēdējās nedēļas norises ir radījušas dažādas prognozes gan skeptiķu, gan atbalstītāju pusē.
Paradoksāli, bet prognozes par “Bitcoin” nākotni piepildās abās pusēs.
Zelts joprojām neuzvarēts
Salīdzināt “Bitcoin” un zeltu nav īsti pareizi – vienīgais, kas saista šos aktīvus, – tos var konvertēt uz tradicionālo valūtu un otrādi. Berns Stefans Grēve ir profesors Tībingenes universitātē Vācijā. Viņš pārzina zelta un tā preču vēsturi un norāda, ka zelts ir “universāli apstiprināts aktīvs visā pasaulē un to var viegli konvertēt uz jebkuru vietējo valūtu, neatkarīgi no atrašanās vietas”.
Par “Bitcoin” ir cits stāsts, jo “Bitcoin” ir tehnoloģisks fenomens. Lai pārvērstu digitālo monētu tradicionālā valūtā vai otrādi, ir nepieciešams atrast cilvēku, kurš ar to nodarbojas. Galvenā problēma ir tā, ka “Bitcoin” maiņas kurss ir pārāk svārstīgs.
“Ja, piemēram, man ir kāds bitkoins un es vēlos ātri to pārvērst vietējā valūtā, pieņemot, ka tā vērtība ļoti strauji nokrīt, tad kurš var garantēt, ka es saņemšu tik daudz naudas, cik valūta bija vērta varbūt pirms dažām dienām?” jautā Grēve.
Jā, lai “Bitcoin” pārvērstu tradicionālā valūtā, var būt nepieciešamas pat dažas dienas.
“Šie tā saucamie transakciju punkti arī spēlē nozīmīgu lomu tajā, kāds būs “Bitcoin” veiksmes stāsts nākotnē. Ļoti lielu sajūsmu attiecībā uz “Bitcoin” rada fakts, ka transakcijas ir iespējams veikt anonīmi. Katra “Bitcoin” maiņas operācija tiek ierakstīta blokķēdes grāmatā – tā ir funkcija, kas nodrošina katru darījumu ar kriptovalūtu. Tomēr identitāte, kas slēpjas aiz “Bitcoin” sūtītāja un saņēmēja maciņiem, netiek atklāta – tā ir kriptovalūtas kvalitāte, kas īpaši ir pievilcīga noziedzniekiem,” stāsta Grēve.
Varasiestādes gan var iegūt sev nepieciešamo informāciju
“Sākotnējā “Bitcoin” ideja paredzēja, ka tā ir alternatīva valūta – brīva no centrālo banku ietekmes. Turklāt – transakcijas nav izsekojamas. Jā, tas, iespējams, bija visai naivs skatījums,” saka Grēve.
“Dabiski ir tā, ka visas ekonomikas sistēmas interesēs ir iegūt kontroli pār dažiem faktoriem un kontrolēt naudas kustību. Uzskatu, ka tieši šis ir aspekts, kas arī “Bitcoin” padara par teju tradicionālu naudu,” norāda profesors.
Ņemot vērā, ka “Bitcoin” iegūst arvien lielāku pieprasījumu un kļūst par atzītu norēķinu līdzekli, ir skaidrs, ka jāpalielinās arī likuma ietvaram, kas paredzētu plašāku regulējumu pār kriptovalūtu.
“Tiklīdz “Bitcoin” pamet vienu sistēmu un nonāk citā ekonomiskajā apritē, agri vai vēlu rodas risks, ka šo valūtu faktiski var pārņemt noziedznieki. Tāpēc ir svarīgi, lai valstu iestādes uzrauga un kontrolē šos procesus,” saka profesors.
Pašlaik “Bitcoin” atbalstītāji uzsver, ka kriptovalūta ir aizsargāta no inflācijas sekām. Tomēr arī šī “inflācijas drošā reputācija” ir savā veidā apdraudēta.
“Tiklīdz zūd spēja mainīt valūtas, tad tas nozīmē sistēmas sabrukumu. Un, tā kā tas notiek tradicionālajā valūtu tirgū, – tas nozīmē lielu inflāciju,” tā Grēve.
Pagātnes burbuļi
Zelts pasaulē ir sen, un ekonomikā pastāv dažādas ar šo dārgmetālu saistītas teorijas. Tomēr, ja šīs teorijas lieto praksē, saistot tās ar "Bitcoin"? Vai zeltam ir bijuši līdzīgi “burbuļi”, kāds pašlaik ir vērojams ar kriptovalūtu "Bitcoin"?
"Īsā atbilde ir nē. Ir dažādas shēmas, kuras rāda - "Bitcoin" ir arī tradicionālās finanšu sistēmas iezīmes, tomēr šī kriptovalūta ir fundamentāli jauna un citādāka valūta. Līdzīgs analogs vēsturē varētu būt meklējams 1720. gadā, kad notika Misisipi burbulis, kas bija liela mēroga monetārs eksperiments, kurš īsti neizdevās," skaidro Belfāstas Universitātes pasniedzējs Vils Kvinns.
Skotijas ekonomista Džona Lova ideja paredzēja apzināti izveidot shēmu, kas ļautu papīra naudai pirmo reizi nonākt fondos. Lasot ekonomikas vēstures grāmatas, jūs vienkārši nevarat izvairīties no secinājuma, ka tas papīra naudai radīja pārāk augstu cenu," skaidro Kvinss.
Pašlaik tiek runāts arī par “Tether” - digitālo valūtu, ko izmanto “Bitcoin” iegādei. “Tether”, ko var iegādāties biržās, izmantojot tradicionālo naudu, vērtība ir viens pret vienu ar dolāru. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu šīs valūtas stabilitāti.
Tomēr otrdien Ņujorkas štata varasiestādes paziņoja, ka divi lieli uzņēmumi, kas īstenoja “Tether” tirdzniecību, tur vairs nevarēs darboties. Šiem uzņēmumiem darbība liegta pēc tam, kad izmeklēšana secināja, ka kompānijas melojušas, lai segtu finansiālos zaudējumus un naudas rezervju trūkumu, slēpjot patieso risku investoriem, kuri vēlas iegādāties “Bitcoin”.
Nākotne... Krāpniecībai?
Ko ekspertiem vēl atgādina “Bitcoin”? Ponci shēmu*.
“Bitcoin” sistēma ir radīta tādā veidā, kas dāsni atmaksājas agrīnajiem investoriem ar kapitālu, ko rada investori, kas sistēmai pievienojušies vēlāk. Turklāt esošie investori var piekopt pat agresīvu taktiku, lai piesaistītu jaunus investorus.
"Tā ir interneta esence. Ir cilvēki, kas visu laiku aicina iegādāties bitkoinus. Patiesību sakot, tā ir gluži kā uzlabota Ponci shēma, jo šeit nav centrālā naudas operatora, kas varētu kaut ko ietekmēt. "Bitcoin", - tā ir decentralizēta sistēma," saka Kvinns.
Raugoties nākotnē, gan Kvinns, gan Grēvs ir pārliecināti, ka nākotnē diez vai lielākā daļa cilvēku tirgosies ar bitkoiniem.
"Personīgi es uzskatu, ka "Bitcoin" burbulis plīsīs trīs gadu laikā," saka Grēve. Kvinns norāda, ka "Bitcoin" transakciju limits ir ļoti nopietna barjera, kas traucē šai kriptovalūtai attīstīties. “Bitcoin” spēj apstrādāt daudz mazāku skaitu transakciju nekā, piemēram, VISA sistēma.
“Tā kā "Bitcoin" tehniski nav neviena, kas to pārvaldītu, nekādas izmaiņas šeit arī nevar būt. Tā ir sistēma, kas jau pašā saknē nav paredzēta, lai mainītos. Tomēr jāatzīst, ka pašreiz esošā situācija ir raksturojama kā burbulis. Jā, interese ir milzīga, taču tā ar laiku mazināsies un burbulis plīsīs,” uzskata Kvinns.
---
* Ponci shēma paredz ka tās operators izmaksā peļņu vecākiem investoriem no jaunāku investoru iemaksātiem līdzekļiem, nevis no peļņas uzņēmējdarbībā vai darbībām finanšu tirgos.
