P 12.04.2021.

Kalviņš: Valdības darbā cīņā ar Covid-19 trūkst ekspertīze no sociologiem un zinātniekiem

Ivars Kalviņš

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Valdībai kopš Covid-19 pandēmijas sākuma lēmumus pieņem, balstoties uz epidemiologu, un infektologu vērtējumu, taču ilgtermiņa redzējumam trūkst sociologu un zinātnieku vērtējuma, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš norādīja, ka valdības lēmumos cīņā ar Covid-19 trūkst daudzveidīgs ekspertu vērtējums, lai pandēmijas problēmas skatītu kompleksi. Ņemot vērā, ka valdībā strādā vairākas ieinteresētās puses, kas atbild par ekonomikas attīstību vai tās bremzēšanu, trūkst arī zinātniskā analītika.

Kā skaidroja Kalviņš, patlaban problēma ir tāda, ka pēc viena principa veidots scenārijs var nestrādāt dažādās jomās. Viņa ieskatā, svarīgi domāt par algoritmu, caur kuru rodas saprātīgi un efektīgi ierobežojumi, kurus sabiedrība ievērotu. Taču pozitīvs rezultāts cīņai ar Covid-19 ir sasniedzams, ja vērtē ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrības izturēšanos un attieksmes problemātiku.

"Tā ir socioloģija, kas vērtē, kā iedzīvotāji reaģē un ir līdzatbildīgi valdības lēmumu izpildē," pauda Kalviņš.

Viņš piebilda, ka paralēli rodas arī jautājums par komunikāciju ar sabiedrību. Pēc Kalviņa vērtējuma, tā var būt veiksmīga, ja sabiedrība neapšauba un tai nav iemesla apšaubīt valdības pieņemto lēmumu pamatotību. Taču arī šajā aspektā ienāk zinātniskā analīze, kas sniedz šo pamatotību. 

Kalviņš atzīmēja, ka patlaban valdības lēmumos ir lielas svārstības - šodien atbalsta, rīt neatbalsta. Šāda saraustīta lēmumu pieņemšana sabiedrībai pierāda, ka tās ir politiskās cīņas, kas ir balstītas uz politiskām interesēm.

Jau ziņots, ka svētdien Latvijā atklāti 272 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par trīs ar Covid-19 sasirgušu personu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Starp mirušajiem viens bijis vecumā no 50 līdz 59 gadiem, viens - vecumā no 70 līdz 79 gadiem un vēl viens - vecumā no 80 līdz 89 gadiem.

Svētdien Latvijā veikts 3451 Covid-19 tests, līdz ar to pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bija 7,9%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits līdz šim sasniedzis 86 458, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits - 1621 jeb 1,87% no visiem, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju patlaban ir 496,6 gadījumi. Ceturtdien pirmo reizi kopš pagājušā gada decembra vidus tas Latvijā bija zemāks par 500. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā saslimšana ar Covid-19 Latvijā apstiprināta 9474 personām.