"Man galvenais – kas tad ir mūsu stratēģija? Saprotu, ka Lielbritānijā ir laikam armija un viens ģenerālis, kas atbildīgs par smago loģistiku. Kā mums ir?" decembra pirmajā sēdē, kad valdību beidzot sasniegusi vakcinēšanas stratēģija pret Covid-19, uztraucas premjers Krišjānis Kariņš (JV). Kas ir vārds un uzvārds, ka šo te konkrēti organizē, lai nopotētu 1,3 vai 1,9 miljonus iedzīvotāju? Tas ir milzu loģistikas jautājums. Vai mums tiešām ir, kā saka, esošā struktūrā, ka tas vienkārši tā notiks, vai mums nevajadzētu apsvērt iesaistīt armiju?

VM valsts sekretāre Daine Mūrmane – Umbraško atbild, ka Latvijā par visu procesu atbild Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens: "Viņam tiešām arī viss šis ir uzticēts." No viņas teiktā rodas iespaids, ka uztraukumam nav pamata, jo ir pieredze ar pretgripas vakcināciju (lielākais sapotēto skaits pret gripu ir ap 200 000, pret Covid-19 vajag vismaz 1,3 miljonus – red.) Apzinātas potēšanas kabinetu spējas, ja vajadzēs, piesaistīs aptiekas vai organizēs izbraukumus uz darba kolektīviem. 

FOTO: Svens Henkuzens, Zāļu valsts aģentūras direktors

Henkuzena loma vakcīnu iepirkuma fiasko līdz šim nav novērtēta – ieskaitot to, ka viņš 17. novembrī valdībai sniedza maldinošu informāciju par BioNTech/Pfizer vakcīnas sarežģītību iepretim pārējām. Salīdzinot viņa teikto ar publiski pieejamo ražotājaASV regulatoru un Eiropas Medicīnas aģentūras dokumentāciju, Re:Baltica secināja, ka vismaz seši no apgalvojumiem ir nepatiesi, maldinoši vai pārspīlē vakcīnas sarežģītību.

 
VM dienesta pārbaudes ziņojums un realitāte
Infogram

Re:Baltica lūdza arī ražotāju komentēt tabulas patiesumu, kā arī saziņu ar Latvijas iestādēm, bet saņēma atteikumu. Līdz publicēšanas brīdim arī neizdevās pārbaudīt, tieši kādas instrukcijas Henkuzena prezentācijas dienā bija pieejamas Eiropas zāļu aģentūrai un Veselības ministrijai. Re:Baltica turpinās to izmeklēt, jo tas ir galvenais ierēdņa izskaidrojums – tobrīd bija daudz neskaidrību, daudz informācijas parādījās vēlāk, informācija balstīta uz ražotāja sniegto EK. Šobrīd lapās pieejamas tikai jaunākās dokumentu versijas, bet ir skaidri redzams, ka gan ASV regulators, gan ražotājs norāda iespēju glabāt transportēšanas konteinerā 30 dienas, kas atceļ jautājumus par obligātām dziļo saldētavu iegādēm – un noteikti ne vakcinācijas kabinetos, kā Henkuzens stāsta valdībai.

FOTO: Jana Feldmane, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja

Henkuzens pārmetumiem par maldināšanu nepiekrīt. Sarunai viņam aizņemtības dēļ neesot laika, bet rakstiskās atbildēs norāda, ka 17. novembrī  VM pēdējā brīdī neesot varējusi nodrošināt pārstāvi valdības sēdē un palūgusi viņu. Turklāt jau iepriekš VM esot lūgusi viņu pārstāvēt veselības resoru publiskajā telpā par vakcinācijas jautājumiem. Prezentāciju  gatavojusi ministrijas pārstāve Jana Feldmane, kas redzams metadatos (Feldmane norāda, ka tikai apkopojusi ZVA un NVD sniegto ierobežotas pieejamības informāciju, nevis to analizējusi vai meklējusi).  

Informāciju par vakcīnas īpašībām esot sniedzis Nacionālā veselības dienesta darbinieks Ainārs Lācbergs, kas pārstāv Latviju attiecīgajā Eiropas Komisijas koordinācijas vienībā (steering board) un kurai to sniedzis ražotājs. Esot normāli, ka informācija par uzglabāšanas nosacījumiem mainās vakcīnas pirmsreģistrācijas laikā. Pieredze par vakcīnas zudumiem esot no Lācberga pieredzes (Lācbergs uz Re:Baltica centieniem sazināties neatbildēja, jo arvien notiek pret viņu ierosinātā dienesta izmeklēšana). 

"Šis slaids veidots, lai ilustrētu VM organizēto plānošanu dažādajos procesa soļos vakcinācijas stratēģijas ieviešanā, ko ir nepieciešams nodrošināt. Tā mērķis nav detalizēti apskatīt Pfizer vakcīnu un saņemt viedokli par to," Henkuzens februāra beigās atbildēja uz Re:Baltica norādēm par meliem un pārspīlējumiem prezentācijā (pilnās atbildes lasiet šeit un šeit). 

FOTO: Ainārs Lācbergs, Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks

Taču valdības sēdes ierakstā dzirdams pilnīgi pretējais. "Es gribētu dažas nianses pateikt par BioNTech/Pfizer vakcīnu, ņemot vērā, ka viņi ir izvēlējušies, es nosaukšu, diezgan agresīvu komunikāciju, kas izdara zināmu spiedienu arī uz lēmumu pieņēmējiem, bet dažas lietas, kuras mēs šobrīd rūpīgi skatāmies, lai mēs spētu nodrošināt, jo šī vakcīna nedaudz, varbūt es pat teikšu, stipri atšķiras no pārējām vakcīnām," saka ZVA direktors. "Šis slaids neattiecas uz pārējām vakcīnām. Šis slaids attiecās tikai BioNTech/Pfizer vakcīnām."

Henkuzens saka, ka par vakcīnu iepirkumu vai loģistiku neesot atbildējis – viņa loma esot bijusi konsultatīva, piedalījies sanāksmēs un iekļauts vakcinācijas darba grupā (kas ir izveidota dienu pēc tam, kad Mūrmane – Umbraško viņu valdībai nosauc par atbildīgo, taču esot neformāli darbojusies jau pirms tam). 22. decembra valdības sēdes ierakstā dzirdams, ka Viņķele tieši ar viņu iepriekšējā vakarā konsultējusies par papildu vakcīnu iegādi. Bijusī ministre skaidro, ka to darījusi un aicinājusi Henkuzenu ziņot valdībai tāpēc, ka viņš bijis neformālās vakcinācijas darba grupas vadītājs. 

Šo faktu Henkuzens Re:Baltica apstiprināja tikai pēc papildus jautājumiem – sākotnējā atbilde rada iespaidu, ka viņš bijis vienkāršs tās dalībnieks. "Vakcinācijas darba grupas vai Svena Henkuzena atbildībā nav bijusi lēmuma pieņemšana par iepirkumiem, vakcīnu izvēli vai daudzumiem," teikts rakstiskajā atbildē.

Taču tieši šīs darba grupas viedokļa dēļ valdība gandrīz palaida garām iespēju nopirkt šīs vakcīnas papildu piedāvājumā decembrī, kur Henkuzens arvien pārstāvēja viedokli, ka to darīt nevajag, visa pasūtītā pietiek (lasi vairāk “Bardaka hronoloģija. 1.sērija”).

VM pēc dienesta pārbaudes par šo vakcīnu iegādes apstākļiem ierosināja disciplinārlietu pret diviem ierēdņiem – valsts sekretāri un Lācbergu. Henkuzena loma līdz šim nav bijusi ne publiski zināma, ne izvērtēta.

Lasi vairāk: Bardaka hronoloģija. 1.sērija