Lai pasargātu Pļaviņas no plūdiem, tiek apsvērta ledus spridzināšana Daugavā, aģentūrai LETA pastāstīja Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss (V).
Viņš atzina, ka dabu ir grūti prognozēt, tāpēc jebkādas prognozes par plūdu iespējamību būtu pārsteidzīgas un nepamatotas.
Šodien plkst.15 ir sasaukta Jēkabpils sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā plānots rosināt ledus spridzināšanu, attiecīgo pieprasījumu nosūtot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Lukss stāstīja, ka iepriekš komisija aicināja uz ledus kaisīt kūdru, taču no atbildīgajām institūcijām esot saņemta atbilde, ka tas neesot iespējams.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pēdējie plūdi Pļaviņās pieredzēti 2017.gada martā, kad palu ūdeņi applūdinājuši vairākas ēkas. Savukārt 2013.gadā plūdi nodarījuši lielākus postījumus.
2010.gadā Nacionālie bruņotie spēki, lai pasargātu pilsētu no paliem, veica ledus spridzināšanu.
Jau ziņots, ka trešdien plkst.13.40 izkustējās ledus sablīvējums Daugavā pie Zeļķiem, tas pārvietojas Pļaviņu virzienā, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Pļaviņās iespējama ūdens līmeņa paaugstināšanās par 1,5-2,5 metriem, pieaug plūdu risks.
Tāpat vēstīts, ka gadījumā, ja situācija ar ledus sablīvēšanos Gaujā pie Carnikavas neuzlabosies, rīt tiks spridzināts ledus.
"Civilās aizsardzības komisijas sēdē lēmām par sprāgstvielas sagatavošanu un izvietošanu uz ledus. Spridzināšana tiks uzsākta rīt no rīta, ja ledus masa vēl joprojām nebūs izkustējusies. Ja ledus būs izkustējies, spridzināšana netiks veikta," teica Ādažu mērs, Saulkrastu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA).