"Kā minimums būtu izsludināt moratoriju jebkādiem atvieglojumiem." Pavļuts atbild, kāda ir Latvijas gatavība Covid-19 trešajam vilnim (38)

Ilustratīvs attēls. Foto: Shutterstock/Lightspring
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Jaunie Lielbritānijas vīrusa paveidi ir sasnieguši Latviju un tie izplatās valsts robežās. Marta sākumā Veselības ministrija un eksperti uzsvēra, ka valdībai ir jāskandina "trauksmes zvani" par trešā Covid-19 viļņa tuvošanos un jācenšas to apsteigt. Kādus mehānismus trešā viļņa apsteigšanai piedāvās Veselības ministrija un vai Latvija tam ir gatava, portālam "Apollo.lv" skaidro Veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Ministrs sarunā ar portālu "Apollo.lv" uzsver, ka "trauksmes zvanus [trešā Covid-19 uzliesmojuma viļņa sakarā] viņš personīgi skandinot jau no stāšanās amatā".

"Zinot, ka gan Čehijā, gan Īrijā, gan citur jau rudens pusē un ziemā bija novērota strauja šo britu vīrusa paveidu izplatība, un saslimstības kāpumi tur bija milzīgi, tika lūgts veselības nozarei sagatavot plānu, kā palielināt slimnīcu jaudu un aprēķināt nepieciešamību pēc papildaprīkojuma," norāda Pavļuts, piebilstot, ka valdība šim nolūkam piešķīra 66 miljonus eiro. 

"Gatavojušies [trešajam vilnim] mēs esam jau labi sen, šobrīd šie trauksmes zvani ir skaļāk dzirdami, jo mēs redzam, kāds ārprāts notiek Igaunijā.

Ap gadumiju, kad mums bija pats augstākais saslimstības punkts, Igaunijā situācija bija nedaudz labāka," turpina Pavļuts. "Un līdzīgi kā mums, arī Igaunijai [saslimstības] līkne kritās, un tad vienā mirklī šī līkne aizgāja griestos."

Ministrs norāda, ka tam ir divi iemesli: "Igaunijā bija daudz maigākas drošības prasības. [..] Te nu mēs redzam rezultātu, ka tur cilvēki ir kontaktējušies daudz aktīvāk nekā Latvijā, kā rezultātā šis vīruss ir straujāk izplatījies. Un otrs lielais iemesls Igaunijas Covid-19 sprādzienam ir britu vīrusa paveida izplatība, jo tas ir ātrāks, lipīgāks, vieglāk pārlec no viena cilvēka uz otru."

Kā varētu stabilizēt situāciju?

Pavļuts norāda, ka valdībai ir jādemonstrē spēja kopīgi pieņemt racionālus lēmumus. "Veselības ministrijas viedoklis ir tāds, ka vislabāk būtu apsteigt saslimstības pieaugumu," pauž ministrs, uzsverot, ka "līdz šim valdībai ir bijusi vairāk reaģējoša rīcība".

"Kā minimums būtu izsludināt moratoriju jebkādiem atvieglojumiem,

mēs nevaram iet tālāk un atvērt vēl nozares, kas veicinātu lielāku cilvēku kontaktēšanos. Tas ir jānovērš," uzsver ministrs.

"Otrkārt, mēs piedāvāsim veidus, kā cilvēku kontaktēšanos samazināt. Piemēram, darbavietās - visiem, kuri var strādāt attālināti, obligāti ir jāstrādā attālināti," lūdz ministrs, piebilstot, kas tas ir visu mūsu kopējās interesēs. Viņš uzsver, ka vietās, kur nav iespējams strādāt attālināti, ir jābūt pēc iespējas uzmanīgākiem - jāstrādā maiņās un nopietni jāievēro prasība valkāt sejas maskas.

"Bet tad arī ir nopietnāki pasākumi - ko mēs darīsim ar bērnudārziem?"

izceļ Pavļuts. "Šobrīd mēs redzam, ka gan pedagogi, gan bērni slimo vairāk. Tas ir raksturīgi šim jaunajam vīrusa paveidam, ka bērni saslimst biežāk un ātrāk, līdz ar ko būs jāvērtē arī šis aspekts."

Veselības ministrs uzskata, ka nevienam nevajadzētu būt pārsteigtam par trešā viļņa tuvošanos un valdības izsludinātajiem mēriem, ja ņem vērā citu valstu piemērus: "Ārvalstīs tikušas izsludinātas "mājsēdes" dažādos variantos - piemēram, vakaros vai reģionālos ietvaros."

Kā piemēru ministrs min Lietuvu, kurai šobrīd ir daudz zemāka saslimstība nekā Latvijā. "Galvenais iemesls tam ir - no decembra līdz februārim Lietuva faktiski bija reģionālā "mājsēdē".

No epidemioloģiskā viedokļa vislabākās metodes ir tās, kas ar garantiju novērš cilvēku nevajadzīgu kontaktēšanos, un tad arī vīruss nevar izplatīties!"

Jau ziņots, ka pēdējās dienās tīmeklī izplatījusies informācija, ka no "drošticamiem avotiem" it kā esot zināms, ka Latvijā drīzumā tikšot izsludināts "lokdauns". 

Veselības ministrs norāda, ka valdībā par šo pašlaik netiek diskutēts. "Speciālisti gatavo vairākus scenārijus, no kuriem valdībai būs jāizvēlas," norāda Pavļuts, piebilstot, ka viņš ļoti šaubās, ka kāds esošajā situācijā piedāvās "nopietni ieviest visaptverošu mājsēdi".

"Tas ir galējs solis. Nav galējāka soļa no vīrusa izplatības apkarošanas viedokļa puses, kā "pilna mājsēde". Par to šobrīd nopietni netiek diskutēts," pauž ministrs.

Operatīvajai vadības grupai līdz nākamajai nedēļai būs jāizstrādā vismaz divi rīcības varianti Covid-19 krīzē - pastiprināt vai mīkstināt ierobežojumus, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Veselības ministrs valdības sēdē pauda nostāju, ka lipīgāka Covid-19 paveida izplatīšanās liek domāt par jauniem pasākumiem infekcijas ierobežošanai. "Epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas apsteidzoši, lai nepazaudētu saslimstības pieauguma mirkli," teica Pavļuts.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs sēdē sacīja, ka, lai adresētu prognozēto trešo Covid-19 izplatības vilni Latvijā, būtu jāpastiprina nosacījums iespēju robežās strādāt attālināti.

Komentāri (38)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu