P 12.04.2021.

Aptauja: Puse Latvijas iedzīvotāju Covid-19 pandēmijas ietekmē izjūt bailes par nākotni

Cilvēki sabiedriskā transporta pieturā.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Kopumā 51% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē izjutuši bailes par savu nākotni, liecina "Apotheka" un tirgus pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja.

Visbiežāk - 57% gadījumu - bailes par nākotni izjutušas sievietes, bet vīrieši tās izjutuši retāk - 45% gadījumu. Bailes biežāk izjutuši arī jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri šādu atbildi pauduši 61% gadījumu, bet salīdzinoši retāk - 49% - seniori vecumā no 60 līdz 74 gadu vecumam.

Tāpat arī biežāk - 62% gadījumu - bailes par nākotni izjutuši bezdarbnieki, kas šobrīd ir darba meklējumos, arī 64% mājsaimnieču un sieviešu, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā sniedz šādu atbildi. Tāpat relatīvi biežāk bailes izjūt studenti - kopumā 63% gadījumu.

Sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga skaidro, ka cilvēkiem, kuri cieš no trauksmes, visbiežāk ir arī bailes. Turklāt šobrīd tās iespējams ir bailes no saslimšanas, darba zaudēšanas vai kādas citas nelaimes.

"Pēdējo divu desmitgažu laikā pētnieki ir pārbaudījuši hormonālās svārstības, ģenētiku, vides stresa faktorus un kultūras faktorus un secinājuši, ka nav viena iemesla, kāpēc sievietes ir vairāk pakļautas trauksmei nekā vīrieši," atzīmē eksperte, piebilstot, ka tā drīzāk ir visu šo faktoru mijiedarbība.

Tāpat viņa vērš uzmanību, ka sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgs hormonu līmenis ķermenī un sieviešu trauksmes risks palielinās pēc pubertātes, kad estrogēna ražošanas temps sāk pieaugt.

Savukārt dažāda nākotnes notikumu uztveres atšķirība, iespējams, ir attīstījusies evolūcijas gaitā, pieļauj speciālisti. Gan pieaugušas sievietes, gan jaunas meitenes, salīdzinot ar vīriešiem un zēniem, biežāk izveido saikni starp sliktiem pagātnes notikumiem un iespējamiem negatīviem scenārijiem nākotnē, kas arī varētu palielināt satraukumu par to, kas gaidāms.

Savukārt vīrieši, pēc Vanagas paustā, ir vairāk tendēti uz risku un mazāk izjūt bailes. Sieviešu vidū, piemēram, retāk sastopama agresīva braukšana vai nodarbošanās ar riskantiem sporta veidiem. Vīrieši tāpat ir arī tendēti noliegt emocijas, jo, izjūtot sāpīgas emocijas, ir pret tām mazāk izturīgi, kas diemžēl izraisa arī lielāku noslieci uz pašnāvības risku, atklāj speciāliste.

Aptaujā noskaidrots, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk izjūt bailes nekā citas vecuma grupas. Jaunieši vēl nav gluži pieaugušie, bet vairs nav arī bērni. Proti, kā atzīmē Vanaga, viņi daudz domā par savu nākotni, ir cerību pilni, taču šajā situācijā redz, ka, iespējams, nepiepildīsies tas, kas bija ieplānots.

Tāpat ekspertes ieskatā būtu jāņem vērā, ka daļa šī vecuma cilvēku joprojām dzīvo pie vecākiem un tas, kā jūtas vecāki, ietekmē arī viņus pašus. Šajā vecuma posmā ir daudz šķēršļu, un cilvēks vēl mācās pārvarēt zaudējumus, ir jātiek galā gan ar mācībām, gan jāiekārtojas profesionālajā sfērā. Turklāt tas ir reproduktīvais vecums, kad tiek veidotas jaunas ģimenes, un raizes radot arī tas, vai būs iespējams nodrošināt bērniem visu nepieciešamo.

Trauksmainību var ietekmēt arī sociālie un vides faktori. Ja uz sievietes pleciem ir vairāk pienākumu, tai skaitā finansiālā puse, tad tas ietekmējot raizes par nākotni. Neatkarīgi no cēloņa trauksme un pastāvīgas raizes ir nopietna problēma, atzīmē Vanaga, skaidrojot, ka hronisks stress var vājināt imūnsistēmu, un tas saistīts arī ar sirds slimībām, otrā tipa cukura diabētu un dažiem vēža veidiem. Līdz ar to speciāliste iesaka meklēt piemērotākās stresa pārvaldības metodes un, iespējams, arī profesionālu palīdzību.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Norstat", laika posmā no 2. līdz 10.februārim, aptaujājot 1010 respondentus.