Arī Griziņkalna apkaimē šogad noteiks ātruma ierobežojumu līdz 30 kilometriem stundā

Tas tiekot darīts gājēju un mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanai, kā arī transporta radītā trokšņa samazināšanai.

No rītdienas, 11.marta, Grīziņkalna apkaimē tiks ierīkota ātruma ierobežojuma 30 kilometri stundā. Ātruma ierobežojuma zona tiks ieviesta teritorijā starp Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Jāņa Asara ielu, Avotu ielu un Matīsa ielu.

Minētajās ielās, kā arī Tallinas ielā atļautais braukšanas ātrums saglabāsies nemainīgs. Jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas attieksies uz teritoriju starp minētajās ielām.

Savukārt no 16.marta šādas izmaiņas tiks veiktas divās Klusā centra teritorijās. Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojumu zonas tiks ieviestas teritorijā starp Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu. Minētajās ielās atļautais braukšanas ātrums saglabāsies nemainīgs, savukārt ātruma ierobežojums attieksies uz teritoriju starp minētajās ielām.

Ātruma ierobežojums tiks ieviests arī teritorijā starp Elizabetes ielu, Eksporta ielu, Hanzas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Minētajās ielās atļautais braukšanas ātrums saglabāsies nemainīgs, savukārt ātruma ierobežojums attieksies uz teritoriju starp minētajās ielām

LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes Satiksmes departaments apstiprinājis Rīgas Centra attīstības biedrības iniciatīvu par ātruma ierobežojumu līdz 30 kilometriem stundā ieviešanu Rīgā, Klusajā centrā.

Kā norāda Rīgas Centra attīstības biedrība, paredzams, ka tā rezultātā uzlabosies gājēju drošība un mazināsies troksnis, turklāt tiks radīta patīkamāka vide pastaigām un arī mazajam biznesam. 

Ātruma samazinājums būtisks arī tādēļ, ka šajā teritorijā ir daudz ar luksoforiem neregulētu krustojumu, tajā skaitā Antonijas ielas krustojumos ar Elizabetes ielu un Kalpaka bulvāri ar intensīvu satiksmi - vietās, kur autovadītājiem patīk ieskrieties, apdraudot gājēju drošību.

Ātruma ierobežojumi vēsturiskajos pilsētu centros esot izplatīti visā Eiropā ar mērķi palielināt gājēju drošību, mazināt troksni, pasargāt vēsturiskās ēkas no vibrācijām un veicināt mikromobilitāti.