Kāda ir Latvijas gatavība palīdzēt Igaunijai Covid-19 krīzē? Atbild Veselības ministrija (6)

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Latvijas Valsts prezidents Egils Levits piedalās preses konferencē Rīgas pilī. Foto: Ieva Leiniša/LETA
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Kaimiņzeme Igaunija salīdzinoši īsā laikā zaudēja kontroli pār Covid-19 izplatību. No ceturtdienas, 11. marta, valstī ieviesti stingrāki ierobežojumi, taču noslodze slimnīcās ir tik liela, ka, iespējams, būs nepieciešama kaimiņu palīdzība krīzes brīdī. Kāda ir mūsu gatavība sniegt palīdzīgu roku kaimiņiem, portāls "Apollo.lv" skaidroja Veselības ministrijā (VM).

Pirms mēneša saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Igaunijā un Latvijā bija aptuveni vienāda, bet tagad Igaunijā ir otrā straujākā vīrusa izplatība Eiropā aiz Čehijas. Un, ja Latvijā izplatība pēdējo pāris nedēļu laikā samazinājusies par 10%, tad Igaunijā tā ir pieaugusi par aptuveni 70%.

Premjers Krišjānis Kariņš valdības un Krīzes vadības padomes sēdē otrdien, 9. martā, izteicās, ka Latvija nepieciešamības gadījumā būs gatava palīdzēt. "Ja Igaunija netiek ar visu galā, mēs varētu palīdzēt. Mums Covid-19 gultu skaits ir lielāks, nekā pacientu skaits," pauda Kariņš.

"Gatavību sniegt palīdzību Igaunijai, ja tāda nepieciešamība radīsies, Igaunijas pusei ir pauduši Ministru prezidents, ārlietu un veselības ministrs. Abu valstu Veselības ministrijas ir saziņā," aģentūrai LETA norādīja premjera birojā.

To, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts ir paudis atbalstu Igaunijas veselības ministram, portālam "Apollo.lv" apstiprināja VM. "Ja palīdzība būs nepieciešama, tad Igaunija un Latvija vienosies par formu, kā tā noritēs, vienlaikus saglabājot piesardzību un neradot draudus Latvijas epidemioloģiskajai situācijai," norādīja VM.

VM un ekspertu aicinājumiem uz "apsteidzošu rīcību" un gatavošanos "trešajam vīrusa uzliesmojuma vilnim" pamatā ir ārvalstu pieredze. "Gatavojušies [trešajam vilnim] mēs esam jau labi sen, šobrīd šie trauksmes zvani ir skaļāk dzirdami, jo mēs redzam, kāds ārprāts notiek Igaunijā. Ap gadumiju, kad mums bija pats augstākais saslimstības punkts, Igaunijā situācija bija nedaudz labāka," nesenā sarunā ar portālu "Apollo.lv" norādīja Pavļuts. 

"Un līdzīgi kā mums, arī Igaunijai [saslimstības] līkne kritās, un tad vienā mirklī šī līkne aizgāja griestos."

Ministrs uzskata, ka šim uzliesmojumam ir divi iemesli: "Igaunijā bija daudz maigākas drošības prasības. [..] Te nu mēs redzam rezultātu, ka tur cilvēki ir kontaktējušies daudz aktīvāk nekā Latvijā, kā rezultātā šis vīruss ir straujāk izplatījies. Un otrs lielais iemesls Igaunijas Covid-19 sprādzienam ir britu vīrusa paveida izplatība, jo tas ir ātrāks, lipīgāks, vieglāk pārlec no viena cilvēka uz otru."

Ministrijā uzsver, ka, neskatoties uz to, ka Latvijā pēdējo nedēļu laikā ir vērojama saslimstības mazināšanās, process joprojām ir pārāk lēns, lai varētu runāt par straujiem uzlabojumiem.

"Latvijā joprojām ir jāsaglabā piesardzība, lai nepieļautu jauna saslimstības viļņa parādīšanos, ko varētu izraisīt jaunais Covid-19 vīrusa paveids,

kas ir līdz pat 70% lipīgāks," pauž VM.

Lai varētu runāt par ievērojamu situācijas uzlabošanos un iespējami plašāku ierobežojumu atcelšanu, saslimstībai, saskaņā ar luksofora principu, ir jānokrītas zem 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Pašlaik šis rādītājs joprojām ir augsts – 429,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, portālam "Apollo.lv" norādīja ministrijā.

Situācija slimnīcās

Koronavīrusa izplatīšanās rādītajiem Igaunijā strauji augot, tika ziņots par neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārslodzi un ambulances auto rindām pie slimnīcām. Igaunijas slimnīcās patlaban ārstējas 639 Covid-19 pacienti. Veselības aprūpes amatpersonas brīdina – 10 dienu laikā hospitalizēto skaits var pārsniegt 1000 pacientu.

Bet, ja tiks sasniegts 1500 pacientu slieksnis, pirmo reizi Igaunijas vēsturē var nākties izsludināt trešā līmeņa ārkārtas situāciju, kas nozīmētu visu plānveida aprūpes pakalpojumu apturēšanu, slimnīcām nodrošinot tikai neatliekamo palīdzību.

Par to, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir vērojami uzlabojumi, portālam "Apollo.lv" atzīst arī VM, taču uzsver, ka noslodze tāpat vēl ir. "Šobrīd no visām Covid-19 pacientiem paredzētājām gultām ir aizņemtas ap 60%, kas ir vidējais rādītājs," atklāj VM, piebilstot, ka Latvijas slimnīcās pastāv gultu noslodzes atšķirības - ir, kur noslodze ir mazāka, un ir, kur tā sasniedz 75% un pat 100%.

Inficēto antirekords un stingrāki ierobežojumi Igaunijā

Foto: Maria Vonotna/Shutterstock

Ceturtdien, 11. martā, Igaunijas mediji, atsaucoties uz Veselības departamentu, ziņoja, ka trešdien inficēšanās ar jauno koronavīrusu atklāta vēl 1957 cilvēkiem, bet miruši deviņi cilvēki. Kopš Covid-19 epidēmijas sākuma tas Igaunijā ir lielākais vienas diennakts laikā atklāto inficēšanās gadījumu skaits. Iepriekšējais maksimums - 1570 inficētie - reģistrēts 27. februārī.

No ceturtdienas arī valstī stājās spēkā stingrāki ierobežojumi, kas būs spēkā vismaz mēnesi - līdz 11. aprīlim.

Šai laikā arī brīvā dabā - parkos, autostāvvietās, bērnu rotaļlaukumos un dabas takās - starp cilvēkiem būs jāievēro vismaz divu metru atstatums un vienkopus nedrīkstēs uzturēties vairāk par diviem cilvēkiem, izņemot vienas ģimenes locekļus. Iepriekš šie noteikumi tika attiecināti tikai uz iekštelpām.

Skolās no 1. līdz 12. klasei mācības notiks tikai attālināti, bet sākumskolas skolēniem izņēmuma kārtā būs atļauts uzturēties skolas telpās un piedalīties nodarbībās, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu par nepieciešamajiem profilakses pasākumiem. Skolās drīkstēs ierasties arī skolēni, kam vajadzīgas papildu konsultācijas vai praktiskās nodarbības. Vecākiem arī stingri ieteikts nevest savus bērnus uz bērnudārziem.

Aizliegtas visas telpās notiekošās interešu izglītības un sporta nodarbības. Nodarbības brīvā dabā atļautas, ievērojot iepriekš minētās distancēšanās prasības, proti, ar fiziskajām aktivitātēm drīkstēs nodarboties kopā ne vairāk par diviem cilvēkiem, ieskaitot treneri, un no citām grupām būs jāietur vismaz divu metru atstatums.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādes drīkstēs pārdot ēdienu tikai līdzņemšanai, raugoties, lai klientu apkalpošanas laikā zāles nav aizpildītas vairāk kā par 25%, nodrošinot masku valkāšanu un distancēšanos. Apkalpot apmeklētājus uz terasēm nebūs atļauts. Viesnīcās ēdienu drīkstēs piedāvāt līdzņemšanai vai piegādāt numurā.

No 11. marta drīkstēs būt atvērti vienīgi veikali, kas piedāvā pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, aptiekas un medicīnisko palīglīdzekļu tirgotavas, telekomunikāciju uzņēmumu pārstāvniecības, zooveikali un degvielas uzpildes stacijas, telpas neaizpildot vairāk kā par 25% un ievērojot drošības prasības.

Citiem veikaliem jāpaliek slēgtiem vai arī jānodrošina iespēja izsniegt preces ārpus telpām, bet ieteicams nodrošināt tirdzniecību internetā vai izmantot kurjeru pakalpojumus.

Ar minētajiem noteikumiem varēs turpināt darbu arī pakalpojumu uzņēmumi - pasts, bankas, frizētavas un skaistumkopšanas saloni, remontdarbnīcas, kā arī bibliotēkas.

Baseini, SPA un ūdens atrakciju centri, kā arī publiskās pirtis būs slēgtas līdz 11.aprīlim, bet pašvaldības varēs nodrošināt pirts pakalpojumus cilvēkiem, kuriem mājās nav iespēju pienācīgi nomazgāties.

Slēgti būs arī teātri, kinoteātri, muzeji, izstāžu un konferenču zāles, bērnu rotaļu istabas, naktsklubi un kazino, pilnībā aizliegti pasākumi pēc privāta pasūtījuma, bet teātros drīkstēs notikt mēģinājumi, ievērojot visas piesardzības prasības. Ierobežojumi neattieksies uz izrādēm un koncertiem, kas skatāmi tikai tiešraidē.

Baznīcas varēs palikt atvērtas tikai individuāliem dievlūdzējiem, bet dievkalpojumi un reliģiski rituāli baznīcu iekštelpās nebūs atļauti. Bēres ieteikts rīkot tikai tuvinieku lokā.

Brīvā dabā no plkst.6 līdz 21 varēs notikt sapulces, dievkalpojumi vai reliģiskie rituāli, bet tajos nevarēs piedalīties vairāk par desmit cilvēkiem, savukārt muzeju brīvdabas teritorija nedrīkstēs būt aizpildīta vairāk kā par 25%, ievērojot distancēšanos un drošības prasības.

Līdztekus minētajiem ierobežojumiem valdība arī ļoti iesaka nerīkot privātas svinības un pēc iespējas ierobežot savstarpējos kontaktus, izņemot galējas nepieciešamības gadījumus, bet arī tad vienkopus nepulcēties vairāk par sešiem cilvēkiem.

Komentāri (6)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu