Kaimiņzeme Igaunija salīdzinoši īsā laikā zaudēja kontroli pār Covid-19 izplatību. No ceturtdienas, 11. marta, valstī ieviesti stingrāki ierobežojumi, taču noslodze slimnīcās ir tik liela, ka, iespējams, būs nepieciešama kaimiņu palīdzība krīzes brīdī. Kāda ir mūsu gatavība sniegt palīdzīgu roku kaimiņiem, portāls "Apollo.lv" skaidroja Veselības ministrijā (VM).
Pirms mēneša saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Igaunijā un Latvijā bija aptuveni vienāda, bet tagad Igaunijā ir otrā straujākā vīrusa izplatība Eiropā aiz Čehijas. Un, ja Latvijā izplatība pēdējo pāris nedēļu laikā samazinājusies par 10%, tad Igaunijā tā ir pieaugusi par aptuveni 70%.
Premjers Krišjānis Kariņš valdības un Krīzes vadības padomes sēdē otrdien, 9. martā, izteicās, ka Latvija nepieciešamības gadījumā būs gatava palīdzēt. "Ja Igaunija netiek ar visu galā, mēs varētu palīdzēt. Mums Covid-19 gultu skaits ir lielāks, nekā pacientu skaits," pauda Kariņš.
"Gatavību sniegt palīdzību Igaunijai, ja tāda nepieciešamība radīsies, Igaunijas pusei ir pauduši Ministru prezidents, ārlietu un veselības ministrs. Abu valstu Veselības ministrijas ir saziņā," aģentūrai LETA norādīja premjera birojā.
To, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts ir paudis atbalstu Igaunijas veselības ministram, portālam "Apollo.lv" apstiprināja VM. "Ja palīdzība būs nepieciešama, tad Igaunija un Latvija vienosies par formu, kā tā noritēs, vienlaikus saglabājot piesardzību un neradot draudus Latvijas epidemioloģiskajai situācijai," norādīja VM.
VM un ekspertu aicinājumiem uz "apsteidzošu rīcību" un gatavošanos "trešajam vīrusa uzliesmojuma vilnim" pamatā ir ārvalstu pieredze. "Gatavojušies [trešajam vilnim] mēs esam jau labi sen, šobrīd šie trauksmes zvani ir skaļāk dzirdami, jo mēs redzam, kāds ārprāts notiek Igaunijā. Ap gadumiju, kad mums bija pats augstākais saslimstības punkts, Igaunijā situācija bija nedaudz labāka," nesenā sarunā ar portālu "Apollo.lv" norādīja Pavļuts.