Skultes pievienošanu Saulkrastu novadam atzīst par neatbilstošu Satversmei, bet Ikšķiles pievienošanu Ogres novadam - par atbilstošu

Ikšķile

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Satversmes tiesa (ST) piektdien Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam atzina par neatbilstošu pamatlikumam, bet Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam - par atbilstošu Satversmei.

Šīs bija pirmās divas sūdzības par jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kuras vērtēja ST.

Lēmums par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam savulaik tika pieņemts, par reformu lemjot jau Ministru kabinetā, savukārt Saulkrastu novadu, tajā iekļaujot daļu Limbažu novada pagastu, tika nolemts izveidot salīdzinoši pēdējā brīdī - pēc politiskām debatēm parlamentā.

Tiesa vērtēja reformas atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5.pantam. Minētie pamatlikuma panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Ikšķiles domes pārstāvis, advokāts Matīss Šķiņķis tiesā uzsvēra, ka ATR, to vērtējot ST, ir jāskata no iedzīvotāju skatu punkta, un tas nav politisks, bet tiesību jautājums.

Šķiņķa vērtējumā, uz jebkuru pašvaldības viedokli jāskatās caur iedzīvotāju skatu punktu, jo pašvaldību pastāvēšanas mērķis ir vietējās kopienas cilvēki. Viņš argumentēja, ka Ikšķiles pašvaldība ir tikai viena no 11 pašvaldībām Latvijā, kuras palīdz uzturēt jeb dotēt pārējās 106 pašvaldības, tāpēc neesot skaidra pamatojuma, kāpēc šī pašvaldība būtu jāreformē, ja tā ir ilgtspējīgi attīstījusies.

Pašvaldības pārstāvim bija iebildumi arī pret Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izskatīšanas gaitu Saeimā. Viņa skatījumā, bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs, tagadējais ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) par Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāju esot ticis ievēlēts pretēji varas dalīšanas principiem, bet komisijas sastāvs ticis izveidots, pārkāpjot publisko tiesību normas, kas prasot ievērot proporcionālo tiesību principu.

Pats Plešs sacīja, ka veicot visaptverošu reformu, kas ietekmēs Latvijas tālāko attīstību un nākotni, nav iespējams nodrošināt, ka katras pašvaldības vēlmes un intereses tiks izpildītas.

Saeimas pārstāvis, advokāts Lauris Liepa nepiekrita Šķiņķa apgalvojumam, ka izskatot ATR attālinātā režīmā, būtu pārkāpts kāds no Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa pantiem. "Saeima bija tiesīga sasaukt Saeimas sēdēs ar platformas "e-Saeima" palīdzību, jo sasaukt sēdi klātienes režīmā neļāva epidemioloģiskā situācija," viņš uzsvēra.

Arī Limbažu pašvaldības pārstāvis, advokāts Artis Stucka piekrita, ka ATR plānošanas laikā Limbažu novada pašvaldība netika pienācīgi uzklausīta, bet Skultes pagasts ir ļoti svarīgs Limbažu novada ilgtspējīgai attīstībai un Limbažu novads finansiāli un pakalpojumu deleģējumā ir cieši saistīs ar Skultes pagastu. "Rīcība, kad novadam tiek atņemts Skultes pagasts, ir slikta prakse, jo pašvaldības attīstībai ir vajadzīgi iedzīvotāji, bet ar šo reformu, iedzīvotāju skaits pašvaldībā tikai samazināsies," sacīja Stucka.

Advokāts uzsvēra, ka Skultes pagasta nošķiršana no Limbažu novada var samazināt iespējas pieteikties Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajiem projektiem, jo viens no būtiskākajiem nosacījumiem, kad pašvaldība var pretendēt uz struktūrfondu līdzekļiem, ir iedzīvotāju skaits noteiktajā pašvaldībā.