Covid-19 ⟩ Attālināts darbs un stingrāka ieceļošana. Viss, kas jāzina par piektdien valdības sēdē nolemto

Par izmaiņām ierobežojumos, tostarp valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā nodrošināt attālināto darbu, kā arī par izmaiņām par atļauto pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā lemt bija plānots jau ceturtdien, 11. martā, tomēr sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izsludināja 15 minūšu pārtraukumu, lai pārliecinātos, vai valdības sēdes dienaskārtībā nav "iezagusies viena nepilnība". Pēc pārtraukuma premjers apliecināja, ka valdības sēdes dienaskārtībā iekļautajos jautājumos ir "būtiski trūkumi".

Viņš atzina, ka šo otrdien valdība lēma ar 17. martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tomēr ceturtdien bija plānots lemt par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.

Tā kā nākamnedēļ lemt par šo jautājumu būtu par vēlu, Ministru prezidents ierosināja turpināt lemšanu par šiem jautājumiem piektdien plkst.15.

Valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem būs jāstrādā attālināti

Šī prasība neattieksies uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.

Līdz šim rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija spēkā prasība, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē attālināti, tomēr ar piektdien pieņemtajiem grozījumiem rīkojumā papildus noteikts darba devēja pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst veikt darbu klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.

Attiecībā uz privāto sektoru, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam ārkārtējās situācijas laikā būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.

Izmaiņas paredz, ka situācijās, ja darbinieks un darba devējs nav savstarpēji vienojušies par darba veikšanu attālināti, tad darba devējam būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.

Kontroles pasākumu īstenošana būs darba devēju kompetencē.

Vienlaikus, ja darbinieks norādīs uz objektīviem apstākļiem, kas viņam liedz veikt darbu attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam būs jāizvērtē iespēja ļaut darbiniekam veikt darbu klātienē, nodrošinot atbilstošus epidemioloģiskos pasākumus.

Grozījumi rīkojumā arī paredz papildu regulējumu attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām. Lai nodrošinātu darbu klātienē valsts un pašvaldību institūcijas vadītājam būs jānodrošina darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai, piemēram, mutes un deguna aizsegus.

Tāpat valsts iestādes vadītājam būs jānosaka pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par minētajiem pasākumiem.

Ja darbs būs valsts institūcijā uz vietas, institūcijas vadītājam būs nepieciešams nodrošināt, ka kabinetā atrodas tikai viens darbinieks, atvērtā tipa birojā vienai personai ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no pieejamās telpu platības. 

Tāpat valsts iestādēs būs jāizstrādā darba grafiks, piemēram, nosakot, kuri darbinieki nāk strādāt klātienē katru otro dienu. Ja valsts institūcijā nebūs iespējams nodrošināt atsevišķu kabinetu vai 15 kvadrātmetrus no atvērtā tipa biroja vienam darbiniekam.

Valsts kancelejā skaidroja, ka 15 kvadrātmetru nodrošināšana personai būs rekomendējoša, piemēram, tiesām, prokuratūrām, Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai, amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izmeklētājiem, operatīvā darba veicējiem. Tāpat minētais regulējums netiks attiecināts uz pašnodarbinātām valsts amatpersonām un to pašpārvaldēm, kuru darbība netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās izglītības procesu varēs organizēt svaigā gaisā

No nākamās nedēļas formālās un neformālās izglītības procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās varēs īstenot ārtelpās, ļaujot pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.

Minētā atļauja būs spēkā divas nedēļas pašvaldībās, kur kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē varēs norisināties ārtelpās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas var apgūt klātienē, ārtelpās, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Izglītojamo grupai, kas piedalās izglītības programmas īstenošanā, nedrīkst būt lielākai par 20 izglītojamajiem.

Bērnudārzus rekomendē apmeklēt tikai tiem bērniem, kuru vecāki nevar strādāt attālināti

No nākamās nedēļas uz bērnudārziem rekomendēts vest tikai tos bērnus, kuru vecāki nevar strādāt attālināti, piektdien lēma Ministru kabinets.

Līdztekus bērnudārzs būs pieejams vecākiem, kuri strādā attālināti, bet nevar apvienot bērna uzraudzību paralēli darba pienākumiem. 

Regulējuma mērķis ir nodrošināt mazāku bērnu skaitu bērnudārzu grupiņās, lai nodrošinātu efektīvāku epidemioloģisko drošību Covid-19 pandēmijas laikā. 

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis uzsvēra, ka šo nevajag jaukt ar bērnudārza dežūrgrupiņām, jo bērnudārzos dažāda vecuma bērnu grupiņas savstarpēji netiks jauktas kopā.

Pirmsskolas izglītības iestāžu nodarbinātajiem būs iknedēļas testēšana

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu skaidroja, ka testu veikšana pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem ļaus ātrāk noteikt riska personas, kuras, iespējams, ir inficētas ar Covid-19.

Iknedēļas testēšana pirmsskolas izglītības nodarbinātajiem finansēs no valsts budžeta līdzekļiem.

Policijai būs jānodrošina sabiedriskā transporta epidemioloģisko prasību izpildes kontrole

Valsts policijai un pašvaldības policijai uzdots nodrošināt epidemioloģisko prasību izpildes kontroli sabiedriskajā transportā, lēmusi valdība.

Vienlaikus Ministru kabinetā (MK) netika lemts apstiprināt Operatīvās vadības grupas iepriekš virzīto priekšlikumu nodrošināt, ka pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 30% no tā ietilpības. Valdība šo jautājumu atstājusi katras pašvaldības ziņā, uzdodot nepieciešamības gadījumā reorganizēt reisus vai sabiedriskā transporta sastāvus.

Grozījumi Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz policistiem nodrošināt jau no pagājušā gada 7.decembra Latvijā ieviesto prasību kontroli, kas paredz uzmanīt, lai sabiedriskā transporta pārvadātāji organizē iekāpšanu un izkāpšanu tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50% no tā ietilpības, kā arī, ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tajā tiek marķētas sēdvietas, nodrošinot distancēšanās prasību ievērošanu.

Pieņemtās izmaiņas pieprasa arī sabiedriskā transporta pārvadātājiem nozīmēt par epidemioloģiskās drošības protokolu izstrādi, saskaņošanu un izpildi atbildīgo personu.

Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanas viesnīcās programmu pagarina līdz maija beigām

Ministru kabinets piektdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu līdz 31.maijam pagarināt Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanu viesnīcās.

Ja valdība nelemtu par programmas pagarināšanu, tā beigtos 31.martā.

Vienlaikus valdība atbalstīja EM priekšlikumu sniegts atbalstu arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai trīs reizes dienā 80% apmērā, bet ne vairāk kā desmit eiro par personu par vienu nakti.

Minētajā atbalsta programmā valsts novirzījusi 2 173 500 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka pašizolācijai iedzīvotāji var pieteikties vairākās Rīgas viesnīcās un tūristu mītnēs ārpus galvaspilsētas, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Atbalstu pašizolācijai šajās viesnīcās var saņemt Covid-19 kontaktpersonas, Covid-19 pacienti ar viegliem simptomiem, Covid-19 pacienti pēc ārstēšanās stacionārā, kuriem vēl saglabājušies simptomi, kā arī personas, kuras atgriezušās Latvijā ar repatriācijas reisiem.

Noteikts, ka valsts sedz izdevumus 80% apmērā no izmitināšanas izmaksām, bet ne vairāk kā 35 eiro diennaktī par personu. Cilvēka līdzmaksājums veido 20%. Personām, kuras Latvijā 28. un 29.decembrī atgriezās ar repatriācijas reisiem, izmitināšanas izmaksas viesnīcā valsts sedza 100% apmērā.

Izmitināšanas ilgums viesnīcā ir 14 dienas, bet atsevišķos gadījumos to iespējams pagarināt par vēl 14 dienām. Ēdināšanas pakalpojumi pašizolācijas laikā tiek apmaksāti tikai tiem, kas Latvijā atgriežas ar repatriācijas reisiem.

Lai pieteiktos pakalpojuma saņemšanai, Covid-19 kontaktpersonas vai pacienti var izvēlēties piemērotāko vietu pašizolācijai no LIAA mājaslapā publicētajā sarakstā minētajām tūristu mītnēm. Rezervācija tiks veikta, pamatojoties uz medicīnisko izziņu, kuru izsniegusi ārstniecības persona (ģimenes ārsts), proti, personai būs tūristu mītnei jāuzrāda medicīniskā izziņa - izdruka no e-veselības portāla.

Atbalsta programmu īsteno LIAA sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru, Veselības inspekciju, Ekonomikas ministriju un Ārlietu ministriju. Plānots, ka atbalsts būs pieejams līdz 2021.gada martam. Atbalsta finansēšanai paredzēts novirzīt valsts budžeta finansējumu līdz 2 173 500 eiro.

Atgriežoties no trešajām valstīm, ieceļotājiem būs jāveic Covid-19 tests un jādodas pašizolācijā

Sākot ar 17. martu, atgriežoties no ceļojuma trešajā valstī, personai par saviem līdzekļiem būs jāveic Covid-19 tests un jādodas pašizolācijā, piektdien lēma Ministru kabinets.

Otrdien valdība lēma ar 17. martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tāpēc piektdien valdība lēma par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.

Valdības lēmums paredz, ka personai atgriežoties no nebūtiska ceļojuma no trešajām valstīm būs jāveic Covid-19 tests. Ja tests būs negatīvs, tad persona dosies uz savu dzīvesvietu ievērot desmit dienu pašizolāciju.

Ja Covid-19 tests būs pozitīvs vai persona testu neveiks, tad persona nekavējoties dosies obligātajā izolācijā uz tūristu mītni no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā tūristu mītņu saraksta.

Tāpat valdības lēmums paredz, ka tūristu mītnei būs pienākums informēt Valsts policiju par personas nenakšņošanu vai ilgstošu neatrašanos tūristu mītnē izolācijas perioda laikā.

Visus izdevumus par Covid-19 testa veikšanu un uzturēšanos viesnīcā segs no trešajām valstīm atgriezusies persona.

Valdība arī pieņēma lēmumu, ka tūrisma pakalpojumu sniedzējam būs pienākums informēt Valsts policiju par visām personām, kas ir iegādājušās tūrisma pakalpojumu uz trešajām valstīm, neatkarīgi caur Rīgas vai citu valstu lidostām, un ievadīt visu ceļotāju datus informācijas sistēmā tīmekļvietnē "covidpass.lv".

Klātienes mācību atsākšanai jaunākajām klasēm pašvaldībās ar saslimstības slieksni līdz 250 ņems vērā papildu kritērijus

Pašvaldības, kuru 14 dienu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs ir līdz 250 uz 100 000 iedzīvotājiem, tiks vērtētas pēc papildu kritērijiem klātienes mācību rīkošanai sākumskolas klasēm, piektdien lēma Ministru kabinetā.

Ministri vienojās, ka atsevišķos gadījumos, vadoties no epidemioloģiskajiem apstākļiem, kas mazina Covid-19 izplatības riskus, mācību procesu klātienē 1.-4. klasē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220, lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. 

Savukārt, ja saslimstības rādītājs ir ne vairāk par 250, var lemt par klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. Situācijas izvērtējums tiks balstīts uz vairākiem epidemioloģiskajiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem, vienlaikus vērtējot tos kontekstā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konsultācijām ar reģionālās ekonomiskās ģeogrāfijas ekspertiem kā papildu kritērijs noteikts incidences un prevalences rādītāji pa vecuma grupām administratīvā teritorijā, lai noteiktu infekcijas virzītājus. Ja saslimstību virza vecāka gada gājuma cilvēki, tad pamatots esot uzskats, ka tas nav saistīts ar izglītības procesu.

Iespēju vērtēs arī pēc tā, kādi transmisijas gadījumi ir identificējami mājsaimniecībās: no vecākiem uz bērniem, vai otrādi. Ja prevalē pirmais veids, tad skolas slēgšanai nebūs nekādas pozitīvas ietekmes uz šo transmisijas ceļu. 

Paredzēts analizēt saslimšanas diagnostiku pa vietām - vai tā ir dzīves, vai darba vieta -, kā arī tiks skaidrots atklāto gadījumu saistība ar institucionālās aprūpes iestādēm. 

Vērtēs arī uzliesmojumus ražotnēs, kā arī sekojošo karantīnas pasākumu efektivitāti un epidemioloģisko izsekojamību. Ja veikta aptverošā testēšana, tad to ietekme uz atbilstoši organizētu izglītības procesu ir maza, ja tiek nodalītas mājsaimniecības, kurās ir inficētās personas. 

Analizēs arī absolūto pozitīvo testa gadījumu skaitu un aktīvo slimības gadījumu skaitu. Ja tas ir mazs absolūtos skaitļos, risku iespējams efektīvi kontrolēt.

IZM noteikusi, ka turpmāk pašvaldību atbilstību "drošas skolas" principam vērtēs arī pēc veikto testu skaitu un pozitīvo testu īpatsvaru administratīvajās teritorijās, īpaši rutīnas testu skaits. Ja tas ir liels, tad epidemioloģiskā drošība paaugstinās, pat ja tiek atklāts vairāk pozitīvo testu gadījumu - tas samazina bīstamo asimptomātisko inficēto personu skaitu.

Tāpat tiks ņemts vērā novada ģeogrāfiskie faktori, izglītības iestāžu novietojums relatīvi pret atklāto gadījumu ģeogrāfisko izvietojumu, kā arī atklātie gadījumi speciāla veida iestādēs un organizācijās, kuras nevar radīt tiešu saslimstības risku izglītības iestādēs.