Pārslodze, izdegšana, emocionāla spriedze, pat vardarbība, tūlītēja atbalsta trūkums, kad stundās notiekošais iziet no rāmjiem – par šādām attālināto mācību blaknēm trauksmi ceļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), ziņo raidījums "Bez Tabu".
Marta sākumā tika ziņots, ka Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas (JTV) vadība vērsīsies Valsts policijā, lai tā izvērtētu publiskajā telpā nonākušo video, kurā skolas audzēkņi pazemo un necenzēties vārdiem apsaukā ilggadējo mācību iestādes matemātikas skolotāju.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka šādas skolēnu izpausmes nav nekas jauns, bet tās nereti paliek noklusētas, risinātas skolas iekšienē.
Video publicēšana sociālajā tīklā, lai cik savādi tas nebūtu, šoreiz ir nostrādājusi ar pozitīvu efektu, jo "atver acis" uz nereti notiekošo skolās, pierāda, ka attālinātais mācību process saasina emocionālo spriedzi, uzsvēra Vanaga.
"Šāda uzvedība nav nekas nedzirdēts un nepieredzēts, bet par to visbiežāk klusē, tāpat kā par citiem vardarbības veidiem. Tās ir Covid-19 pandēmijas laika sekas, jo šis laiks ietekmē arī pusaudžu emocionālo veselību," stāstīja Vanaga.
Vanaga uzsvēra, ka šāda komunikācija izgaismo problēmu ar nepietiekošu atbalsta personālu, kas var palīdzēt laikus redzēt signālus, lai nenonāktu līdz kam šādam.
LIZDA priekšsēdētāja Vanaga informēja, ka vairāku tūkstošu pedagogu aptaujā arodbiedrība atklājusi vairākas problēmas, kas raksturīgas attālinātajam darbam - pārslodzi, izdegšanu, tehnoloģiju nepietiekamību un citas.
Vanaga sašutusi sacīja: "Noguruši ir gan skolēni, gan vecāki, gan pedagogi. Skolotāji strādā pa 12-15 stundām. Palīdzība vajadzīga ļoti akūti, jau aizvakar! Esam vērsušies pie nozaru ministrijām, norādot, ka pedagogus nepieciešams iekļaut to pulkā, kuriem pienākas psiholoģiskais atbalsts. Viņi tur nebija iekļauti."
Valsts izglītības un kvalitātes dienestā (IKVD) norādīja, ka, spriežot pēc sūdzībām, ko saņem izglītības kvalitātes uzraugi, novērojams, ka skolēni, esot otrpus ekrānam, savā komforta zonā, jūtas neaizskaramāki, tāpēc dažkārt atļaujas vairāk.
IKVD pārstāvis Juris Zīvarts norādīja, ka par attālināto mācību procesu vairāk sūdzas bērnu vecāki. IKVD saņem sūdzības, piemēram, par neapmierinātību, kas saistīta ar ierīču, kameru lietošanas nepieciešamību.
Valsts izglītības satura centrā (VISC) informēja, ka, lai attālinātās mācības ritētu raitāk un iespējami kvalitatīvi, skolas pašas, katra ņemot vērā savu specifiku, izstrādā kārtību, kas jāievēro, mācot un mācoties attālināti. Tiek pilnveidoti arī skolu iekšējās kārtības noteikumi.
VISC pārstāve Liene Bērziņa informēja, ka būtisku atbalstu pedagogiem piedāvā IKVD īstenotais projekts "PuMPuRS". Bērziņa norādīja, ka vairāki skolu direktori atzinuši, ka ir nobažījušies, jo paredz izdegšanas krīzi profesijā.
Daloties ar savām šī brīža sajūtām, pedagogi min tādas emocijas kā izsīkumu, apātiju, vientulību, nogurumu, bezspēcības sajūtu no neziņas un bažas par skolēniem un situācijas attīstību.
Video: raidījuma "Bez Tabu" sižets
