Pēdējo mēnešu laikā naftas cenas kļuvušas divas reizes dārgākas (3)

Tomēr cenas pamazām atguvušās un šogad jau sasniedza pirmspandēmijas līmeni, bet nesen – pat pārsniedza to. Pieprasījums joprojām ir mazāks nekā pirms pandēmijas, bet arī ražošana ir samazināta, ko būtu iespējams palielināt, ja vien šāda vēlme būtu.

Covid-19 pandēmija pasaulei sagādājusi dažādus pozitīvus un negatīvus pārsteigumus. Viens no tiem arī saistībā ar naftas cenām.

"Melnā zelta" cena pandēmijas ietekmē pērn pirmo reizi bija negatīva. Par pērn piedzīvoto zemāko punktu atgādināja arī "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Raksturojot aizvadīto gadu, ekonomists gan neminēja, ka naftas cenu svārstības varētu salīdzināt ar "amerikāņu kalniņiem".

"Būtībā bija divas lielas kustības – [2020.] gada sākumā nafta bija diezgan dārga, un tās cena bija diezgan stabila, pie 70 ASV dolāriem par barelu. Tad nāca pandēmija, kas izraisīja strauju pieprasījuma samazināšanos, un cena strauji samazinājās. "Brent" cena nokrita zem 20 ASV dolāriem par barelu. Droši vien visiem zināms slavenais notikums ASV, kad "WTI" naftas cena vienu brīdi kļuva negatīva, jo nebija, kur to noglabāt," stāstīja ekonomists.

Kopš naftas cena pasaulē sasniedza zemāko punktu, pērn vasaras sākumā tā bija atguvusies un divkāršojusies, svārstoties ap 40 ASV dolāriem par barelu. Arī Strautiņš atminējās, ka pēc pavasara tā ar svārstībām uz vienu vai otru pusi kāpa.

Šogad naftas cena atguvusies līdz pirmspandēmijas līmenim, un februārī tā sasniedza jau 60 ASV dolārus par barelu.

Ekonomists norādīja, ka tieši pēdējo trīs mēnešu laikā kāpums bijis straujš un cena ir aptuveni divkāršojusies.

"Un kāpēc tas tā notiek? Pieprasījums joprojām ir mazāks nekā pirms pandēmijas, bet arī ražošana ir samazināta. Protams, varētu to strauji atjaunot, bet acīmredzot naftas ražotāji ir nosprieduši, ka viņiem izdevīgāk būtu apjomu piebremzēt un labāk nopelnīt ar augstākām cenām," vērtēja ekonomists.

Marta sākumā naftas eksportētājvalstu organizācijas valstis un to sabiedrotās jeb OPEC+ vienošanās par jēlnaftas ieguves apjomu iegrožošanu sekmēja naftas cenu kāpumu līdz divu gadu augstākajam līmenim.

OPEC+ nolēma pagarināt līdz aprīlim ieguves apjoma samazinājumus, kas tika īstenoti jaunā koronavīrusa pandēmijas sākumā, un pieļāva ieguves apjoma pieaugumu tikai par trešdaļu no prognozētā.

Kā norādīja Strautiņš, OPEC nereti tiek uztverta kā varens kartelis, bet patiesībā tā ir diezgan pretrunu plosīta organizācija, kurā notiek strīdi un dalībvalstis cenšas ieriebt viena otrai.

Organizācijas spēja ietekmēt cenu gan neesot ļoti liela, tomēr tagad tai izdodas cenu kāpināt.

"Tur gan noteikti būs vairākas pretreakcijas. Viena no tām – var pieaugt slānekļa naftas ražošana. Tas ir iemesls, kāpēc Saūda Arābija, kas ir galvenā OPEC dalībniece, parasti ir centusies izvairīties no krasiem cenu kāpumiem. Bet, iespējams, kaut kas ir mainījies, – varbūt lielie naftas eksportētāji ir nosprieduši, ka naftas laikmets jebkurā gadījumā tuvojas beigām, (…) un varbūt tagad ir jāņem viss, ko var paņemt, kamēr vēl ir," sprieda ekonomists.

Īsā laikā gan pieprasījums pēc naftas nekur nepazudīs, paredzēja "Luminor" eksperts, piebilstot, ka naftu tik viegli aizstāt nevar. Tomēr ilgākā laikā tas notiks un lielākā daļa naftas ražotāju domā par to, kā diversificēt savas ekonomikas.

Naftas cenas bieži tiek uzskatītas par ekonomiskās aktivitātes barometru.

Kāda varētu būt dinamika nākotnē? "Luminor" ekonomists Strautiņš norādīja, ka naftas cenu prognozēšana ir riskanta.

"Viens no bijušajiem "Exxon Mobil" vadītājiem esot teicis, ka "esam gadu desmitiem mēģinājuši paredzēt naftas cenas, un mums tas nav izdevies". Ir skaidrs tas, ka šobrīd finanšu tirgi prognozē, ka naftas cena nākotnē pakāpeniski varētu samazināties. Vai tas tā būs, to mēs nezinām, bet nākotnes darījumu cenas ir acīmredzams fakts, un tie paredz, ka dažu gadu laikā cena atkal tieksies pretī 50 ASV dolāriem par barelu," stāstīja Strautiņš.

Tieši šī cena tirgū bijusi kā ilglaicīgā līdzsvara cena, jo, ja naftas cena bijusi stipri virs 50 ASV dolāriem, tad slānekļa naftas ražotāji sasparojas, jo tiem izdevīgāk ražot vairāk. Tādēļ šobrīd tas, kas nosaka naftas cenu tirgū vidējā termiņā, pēc Strautiņa domām, drīzāk ir slānekļa naftas ražošanas izmaksas, nevis tas, ko lemj OPEC.