Rīgas domes ierēdņi piepelnījušies Rīgas satiksmē (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
"Rīgas satiksmes" autobusi. Ilustratīvs foto.
"Rīgas satiksmes" autobusi. Ilustratīvs foto. Foto: Austra Helēna Žaggere/LETA

2018.gada beigās pēc 15 gadu izšķērdīgas saimniekošanas uzņēmums Rīgas Satiksme bija nonācis finanšu grūtībās, bija zaudēta banku uzticība. ​Samazinot izdevumus, tobrīd tika pielikts punkts Saskaņas un GKR konsultantu algošanai. Tomēr pavisam bez konsultantiem neiztika, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Uzņēmumam bija nepieciešamas dotācijas no pašvaldības, kurai jau arī sāka trūkt naudas. Lai veiksmīgi veidotos sadarbība, Rīgas Satiksme noalgoja ietekmīgu palīgu. Rīgas domes Finanšu departamenta darbinieku Andri Konošonoku.

Pirms diviem gadiem Rīgas satiksmē sākās pārmaiņas. Pēc ilggadējā uzņēmuma vadītāja Leona Bemhena apcietināšanas tramvaju iegādes korupcijas krimināllietā, uzņēmumam bija jauna valde. Tā brīža Rīgas mērs Nils Ušakovs uzņēmumu uzticēja Anrijam Matīsam.

Matīsa uzdevums bija samazināt izdevumus, stabilizēt uzņēmumu, lai pasažieru pārvadājumi pilsētā neapstātos. Viņam bija jātiek galā arī ar Saskaņas konsultantiem. Tādi bija gandrīz katrā pašvaldības kapitālsabiedrībā, arī Rīgas satiksmē.

Bijušais Rīgas Satiksmes valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss norādīja: "Kā jau es teicu, tajā brīdī atmosfēra bija diezgan slikta, jo finanšu līdzekļi Rīgas satiksmei bija ļoti ierobežoti, bankas atteica kredītlīnijas apgrozāmajiem līdzekļiem, bija jāsamazina izdevumi, kā jau es teicu, mēs viņus samazinājām par 20 miljoniem, un viena pozīcija no šiem izdevumiem bija arī konsultanti, kurus tajā brīdī izšķīrāmies, ka viņi nav nepieciešami, vienkārši lai taupītu naudu, rīdzinieku naudu."

NP: "Tur bija vairāk tādas politiski pietuvinātas personas. Vai no Rīgas domes vadības nenāca brīdinājumi, ka tā darīt nevajag?"

Matīss: "Nē, tādi brīdinājumi nebija. Jo viennozīmīgi uzņēmumam bija diezgan liela krīzes situācija, nevarēja atļauties nekādus papildus izdevumus."

Rīgas satiksme 2018.gadā bija saņēmusi 122 miljonu dotāciju. Taču gads beidzās ar 6 miljonu zaudējumiem. Tāpēc 2019.gadā uzņēmumam no pašvaldības bija jāprasa vairāk. 130 miljonus. Arī pilsētai sāka trūkt naudas.

Lai sadarbība ar domi noritētu bez aizķeršanās, pašvaldības uzņēmums nolīga konsultantu. Pašvaldības darbinieku - Rīgas domes Finanšu departamenta direktora biroja vadītāju Andri Konošonoku.

Matīss teica: "Jā, mēs valdē pieņēmām tādu lēmumu, tāpēc ka finanšu direktore uzrakstīja atlūgumu, mums bija nepieciešams steidzami sagatavot jauno budžetu, tai skaitā samazinājumus visus par 20 miljoniem, tajā laikā bija nepieciešams piesaistīt kādu cilvēku, kas zinātu Rīgas domes struktūras un kas zinātu Rīgas domes budžeta veidošanas principus un valdē mēs nolēmām piesaistīt šo speciālistu."

NP: "Viņš darbojās tā kā tāds lobijs?"

Matīss: "Nu ne tikai lobijs, bet arī vairāk kā padomdevējs, gan kā cilvēks kas pazīst visu, kur kas, kādā veidā ir jāiet, kas ir jāiesniedz, kādā formā jāiesniedz, kādi dokumenti jāiesniedz. Tā lai budžets tiktu apstiprināts."

Konošonoks piedalījies Rīgas Satiksmes darba grupās, valdes sēdēs un sanāksmēs ar Rīgas domes vadību. Par to viņam katru mēnesi maksāti 2500 eiro. Viņš darbu turpinājis arī pēc tam, kad Rīgas Satiksmes budžetu apstiprināja un no vadības aizgāja Matīss. Pavisam Konošonokam samaksāti 30 tūkstoši eiro.

"Uzņemoties pienākumus jau iepriekš izvērtēju iespēju savienot un kvalitatīvi pildīt amata pienākumus. Ņemot vērā, ka pilnvarojuma un uzņēmuma līgums nav pilna laika darbs, tas ir tiesiski un pilnvērtīgi savienojams ar Rīgas domes Finanšu departamenta darba pienākumu pildīšanu, par ko ir arī saņemti atbilstoši saskaņojumi," atbildēja Konošonoks.

Konsultanta darbu viņš savienoja ar amatu Finanšu departamentā un nu jau likvidētajā nodibinājumā Riga.lv, kur viņš bija valdes priekšsēdētājs. Tas bija pirmais Saskaņas radītais pašvaldības nodibinājums, kuru dome slēdza kā nevajadzīgu.

Konošonoks Finanšu departamentā atbildēja par jaunas grāmatvedības datorprogrammas ieviešanu visās pašvaldības iestādēs. Process nevedās gludi. Izrādījās, ka Ērika Zēģela vadītais Rīgas Informāciju tehnoloģiju centrs 11 miljonus vērto programmu nopircis bez konkursa.

Konošonoks atbildēja: "Es neesmu iepirkumu speciālists, tā nav Finanšu departamenta atbildība. Es jau minēju, ka iepirkums ir noticis atbilstoši visām likuma prasībām, bet ja jums interesē šie detalizētie jautājumi, es nevarēšu uz tiem atbildēt."

Viņš nav vienīgais pašvaldības darbinieks, kas piepelnījies Rīgas Satiksmē. No 2017.gada vairāki līgumi ir arī Datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības centra vadītājai Signei Plūmiņai.

Viņa sacīja: "Tā kā es esmu juriste ar lielu pieredzi datu aizsardzībā, mana pieredze ir aptuveni 24 gadi, līdz ar to atsevišķos gadījumos, kā jebkurš jurists sniedzu arī kaut kādas konsultācijas, ja tas ir kādam nepieciešams, protams, ārpus dara laika, sestdienas svētdienas. Tās nav ilgstošas konsultācijas, runa ir par stundām."

2017.gadā viņa par 1650 eiro gatavojusi atzinumu par koplīgumu ar arodbiedrību. 2018.gadā 4000 saņēmusi par sūdzības gatavošanu Rīgas Satiksmes strīdā ar Datu valsts inspekciju. Plūmiņa pirms darba Rīgas pašvaldībā, ilgus gadus bija inspekcijas direktore.

2020.gada 31.janvārī Plūmiņa nolīgta, lai palīdzētu nogludināt domstarpības par datu noplūdi konkursā uz valdes locekļu amatiem. Žurnālistu rīcībā bija nonākusi konfidenciāla informācija, ka konkursa pēdējā kārtā dalību turpina bijušie valdes locekļi Emīls Jakrins un Elīna Epalte Drulle, kuri reputācijas dēļ no konkursa iepriekšējās kārtas jau bijuši atsijāti. Datu valsts inspekcija pārkāpumus konkursa datu glabāšanā neatrada. Šis notikums Plūmiņai ļāva nopelnīt 3360 eiro.

SIA "Rīgas Satiksme" valdes loceklis Jānis Golubevs sacīja: "Uzņēmums nepraktizē vairāk tiešām šādu praksi. Jāsaka, darām visu saviem spēkiem, personāls ir zinošs."

Konošonoka un Plūmiņas konsultāciju lietderību Rīgas Satiksmes valde neapšauba. Savukārt par citiem konsultāciju līgumiem, kas slēgti no 2010 līdz 2019.gadam, iesniegta prasība tiesā. Atbildētāji ir bijušie valdes locekļi Leons Bemhens, Jānis Geduševs, Edmunds Zivtiņš, Andrejs Požarnovs un Irina Feļdmane. Viņiem prasa atmaksāt naudu, ko uzņēmums samaksājis partijas Saskaņa cilvēkiem – bijušajiem deputātiem, žurnālistiem un citiem partijai noderīgiem cilvēkiem. Daļu no šiem ienākumiem viņi ziedoja Saskaņai.

Golubevs norādīja: "Tur patiešām šis aprēķins ir, ka zaudējumi nodarīti 1,3 milonu apmērā. Šie aprēķini uz šo brīdi ir 1,3 miljoni, bet tie var pieaugt tāpēc mēs runājam par apmēram 1,5 miljoniem. Tā ir tā sadaļa, kas patiešām tagad ir tiesvedības procesā."

Par, iespējams, fiktīvi nodarbinātajiem Rīgas Satiksmes konsultantiem policija 2019.gadā uzsāka kriminālprocesu. Izmeklēšana joprojām turpinās. Patlaban to kavējot Covid epidēmija.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļa: "Kriminālprocesā ir viena persona, kurai piemērots statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Līdz šim apjomīgās pratināšanās jau ir nopratinātas vairāk nekā 40 personas. Iegūstot pietiekamu pierādījumu kopumu, to pārbaudot un nostiprinot, tiks lemts par personām, kurām būs tiesības uz aizstāvību."

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu