"Tas mums šobrīd ir īsts izaicinājums." Ne visas skolas "drošajās pašvaldībās" gatavas atsākt klātienes mācības ārtelpās

No nākamās nedēļas vecāko klašu bērni Covid-19 drošajās pašvaldībās klātienes mācības varēs aizvadīt svaigā gaisā. Skolām par šādu modeli gan domas dalās. Arī tās izglītības iestādes, kuras ideju atbalsta, atzīst, ka organizēt mācību stundas ārā būs liels izaicinājums.

Klātienes mācību modelim ārā atbilstošas būs tikai tās pašvaldības, kuru saslimstības rādītājs nepārsniedz 250 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju. Ja rādītājs ir zemāks, no pirmdienas, 22. marta, āra stundās drīkstēs piedalīties ne vairāk kā 20 skolēni vienlaikus, nedēļā atļauts aizvadīt līdz piecām šāda veida nodarbībām.

Atļauja mācīties klātienē vecāko klašu bērniem faktiski nozīmēs to, ka skolas soli un krēsli tiks izkārtoti, piemēram, kādā skolas stadionā. Un, kamēr mazākie bērni drošajās pašvaldībās turpinās mācīsies klašu telpās, 5.-12. klašu skolēniem mācības varēs notikt tikai un vienīgi svaigā gaisā.

“Ideja ir apsveicama un pozitīva, es esmu tikai par. Bet tas nav tik ļoti vienkārši, jo tā ir loģistika,” domā Pilsrundāles vidusskolas direktore Antra Žukovska.

Pilsrundāles vidusskolu satrauc, kā bērnus nogādāt skolā un sadalīt tā, lai to plūsmas nekrustojas. Visu pārējo skola gatava nodrošināt, jau no 15. marta skola sākusi plānot, kā stundas nākampirmdien, 22. martā, aizvadīt skolas pagalmā vai sporta laukumā.

“Es vienkopus varētu uzņemt, ja to loģistiku sakārto, vismaz piecas klases vienā dienā vienā laikā. Bet tur atkal jāskatās ar transportu. Mums ir ne tikai savi, bet arī Jelgavas un Bauskas novada bērni, kā tur tiks organizēta šī atvešana līdz skolai. Tā kā tas nav tā kā Rīgā, kur tu iekāp autobusā un atbrauc,” saka Pilsrundāles vidusskolas direktore.

Droši par to, ka klātienes mācības visās skolēnu grupās pirmdien, 22. martā, varēs atsākt ir arī alsungieši. Jau vairākas nedēļas novadā nav neviena saslimušā. Arī šeit skola ir gatava šādam mācību modelim. Vienlaikus joprojām arī daudz jautājumu, kas skolēnu brīvlaikā skolai jāmēģina atrisināt.

"Kā to īstenot vecāko klašu skolēniem, tas mums šobrīd ir īsts izaicinājums, jo tās tēmas ir atšķirīgas, kā pasniegt sākumskolas vecuma bērnam un jau pieaugušam, kas jau mācās 9. vai 12. klasē. Ja tajā dienā laikapstākļi ir tādi, kādi ir, visu dienu bērnus turēt ārā tas atkal ir izaicinājums. Bet galvenais uzsvars šobrīd ir jāliek uz skolēnu socializēšanos un atkal satikšanos," stāsta Alsungas vidusskolas direktore Undīne Priedoliņa.

Drošās skolas principam vismaz šobrīd vēl atbilst arī Ērgļu novads. Pašvaldības lielākās skolas direktore gan vismaz patlaban stundu aizvadīšanai svaigā gaisā saka nē. Viņasprāt, reta skolēnu satikšanās klātienē lielu pienesumu izglītošanās procesam nedos.

"40 minūtes sporta laukumā vai kaut kur pagalmā, nedomāju, ka tas ir atbilstošs risinājums, lai kaut ko vairāk iemācītos. Organizēt šādu tikšanos kā socializēšanos, jā, taisnība, labi. Un šajā sakarā varbūt lietderīgas ir klašu audzinātāju stundas reizi nedēļā, satiekoties ārpus telpām," uzskata Ērgļu vidusskolas direktore Inese Šaudiņa.

Līdz ar to Ērgļu vidusskolā uz šādu formātu nepāries, ja vien kāds no skolotājiem pats neizrādīs vēlmi mācību stundas vadīt svaigā gaisā.

Kuras tieši skolas pirmdien varēs jauno mācību modeli īstenot, būs zināms trešdien, 17. martā, kad Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) publicēs iknedēļas aktuālos saslimstības datus. Šajās pašvaldībās būs ļauts ārā aizvadīt arī interešu izglītības nodarbības. Arī to klātienes atsākšana būs atkarīga no pulciņa vadītāja gatavības nodarbības vadīt ārtelpās.

Video: "TV3 Ziņas" sižets