Vai zinātne var pierādīt dieva eksistenci? Uz šo jautājumu atbildi meklēja britu raidsabiedrība BBC, vaicājot "The Open" universitātes Planetārija un kosmosa zinātņu profesorei Monikai Greidijai.  

"Es tobrīd joprojām ticēju Dievam (tagad esmu ateists), kad kādā seminārā dzirdēju jautājumu, kuru savulaik ir uzdevis Einšteins. Šis jautājums mani satrieca ar savu eleganci un dziļumu:" Ja pastāv Dievs, kas ir radījis Visumu, visus fizikas likumus, vai tas nozīmē, ka Dievs seko pats saviem likumiem? Vai arī Dievam ir citi likumi un viņš var pārvietoties ātrāk par gaismu, tādejādi spējot atrasties divās vietās vienlaicīgi?" Vai atbilde uz šo jautājumu mums varētu pierādīt Dieva eksistenci vai arī šeit krustojas zinātniskais empīrisms un reliģiskā ticība bez patiesas atbildes?" raksta 67 gadus vecais Deivids Frosts no Losandželosas. 

Kad profesore Monika Greidija saņēma šo jautājumu - tas viņu momentā ieintriģēja. Šajos pandēmijas laikos, kad notiek traģiskas nelaimes, cilvēki biežāk sāk apšaubīt dieva eksistenci: ja dievs ir žēlīgs, kāpēc pasaulē notiek šāda katastrofa? Ideja, ka dievs varētu būt "saistīts" ar fizikas likumiem profesorei Greidijai kļuva par iedvesmu sīkākai izpētei.

"Ja Dievs nespētu pārkāpt fizikas likumus, tad viņš neapšaubāmi nebūtu tik varens, kā to varētu gaidīt no augstākās būtnes. Ja Dievs varētu tos pārkāpt, kāpēc mēs neesam redzējuši nevienu pierādījumu tam, ka Visumā kādreiz būtu pārkāpti fizikas likumi?" retoriski jautā Monika.

106

Lai risinātu šo jautājumu, vispirms vajadzētu to sadalīt. Pirmkārt, vai dievs var pārvietoties ātrāk nekā gaisma? Uz šo jautājumu jāskatās tikai pēc nominālvērtības. Gaisma pārvietojas ar aptuvenu ātrumu - 299 500 kilometri sekundē. Skolā tika mācīts, ka nekas nevar būt ātrāks par gaismu. Bet vai tā ir taisnība?

Pirms dažiem gadiem fiziķu grupai radās teorija, ka tahijonu daļiņas pārvietojas ātrāk par gaismu. Tās ir hipotētiskas vienības, kuru esamība tiek ļoti apšaubīta, jo - ja tahijoni patiešām pastāvētu, tie pārkāptu jebkādas cēloņsakarības (un, iespējams, radītu galvassāpes dievam).

Pašlaik zinātnē nav novērots neviens objekts, kas varētu pārvietoties ātrāk par gaismu. Tas vēl neko neliecina par dieva esamību vai neesamību, tikai apstiprina faktu, ka gaismas ātrums ir milzīgs.

Profesore norāda, ka lietas kļūst interesantas brīdī, ja pētī, cik tālu gaisma ir aizceļojusi kopš "lielā sprādziena". Balstoties uz teoriju, ka visa sākumā ir "lielais sprādziens" un to, ka gaismas ātrums ir aptuveni 300 000 km/s, var izrēķināt, ka 13,8 miljardu gadu laikā gaisma ir aizceļojusi aptuveni 1,3 x 10^23 kilometrus. 

Pašreizējie aprēķini liecina, ka attālums līdz Visuma "malai" ir aptuveni 46 miljardi gaismas gadu. Laikam ejot, kosmoss palielinās un gaismai ir jāmēro ilgāks ceļš, lai mūs sasniegtu.

Visumā ir daudz vairāk objektu nekā cilvēki var redzēt, taču vistālākais objekts, ko var saskatīt ar Habla kosmisko teleskopu ir galaktika ar nosaukumu GN-z11. Tā atrodas aptuveni 13,4 miljardu gaismas gadu attālumā, kas nozīmē, ka ir vajadzīgi 13,4 miljardi gadu, lai gaisma no šīs galaktikas nonāktu pie mums.

Profesore atklāj, ka cilvēki nevar redzēt vai novērot pilnīgi visu Visumu, kas ir "pieaudzis" kopš Lielā sprādziena. Daži apgalvo, ka tas ir iemesls, kāpēc cilvēki nevar būt droši, vai fizikas likumi varētu tikt pārkāpti citos kosmiskos reģionos.

"Iespējams, tie ir tikai vietējie likumi, kas mūs ved uz kaut ko vēl lielāku par Visumu," norāda Greidija.

106

FOTO: Pemaphoto/shutterstock.com

Multiverss

Daudzi kosmologi uzskata, ka Visums varētu būt daļa no krietni plašāka kosmosa jeb multiversa, kur pastāv vairāki atsevišķi Visumi, taču tie savā starpā "nemijiedarbojas". Multiversa ideju balsta inflācijas teorija - Visums ievērojami paplašinājās pirms tas kļuva 10^-32 sekundes vecs.

"Inflācijas teorija ir svarīga, jo tā var izskaidrot, kāpēc Visumam ir tāda forma un struktūra, kādu mēs to redzam sev apkārt," norāda profesore.

Greidīja jautā - ja inflācija vienreiz jau notika, kāpēc tā nevarētu notikt vairākas reizes? Pēc eksperimentiem ir zināms, ka kvantu svārstības var izraisīt daļiņu pāru pēkšņu parādīšos, lai pēc brīža pazustu. Ja šādas svārstības var radīt daļiņas, kāpēc lai nevarētu radīt arī veselus atomus un Visumus?

Zinātnieki skaidro, ka haotiskas inflācijas periodā ne viss notika vienmērīgā ātrumā - kvantālās paplašināšanas svārstības varēja radīt burbuļus, kas uzsprāga, lai kļūtu par patstāvīgiem Visumiem. 

"Kā Dievs iekļaujas multiversā? Kosmologiem galvassāpes rada fakts, ka mūsu Visums, šķiet, ir precīzi "noregulēts" dzīvības eksistēšanai.

106

"Lielā sprādziena" radītājam bija pareizās īpašības, lai varētu veidot ūdeņradi un vielas, kas radīja pirmās zvaigznes," skaidro profesore.

Fizikas likumi, kas šajās zvaigznēs regulē kodolreakcijas, radīja dzīvībai nepieciešamos materiālus - oglekli, slāpekli un skābekli. Kā tas gadījies, ka visiem fizikas likumiem un parametriem ir vērtības, kas ļāva attīstīties zvaigznēm, planētām un galu galā dzīvībai? 

"Daži apgalvo, ka tā ir laimīga sagadīšanās.

106

Citi saka, ka mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ieraugot bioloģiski draudzīgus fizikas likumus, jo galu galā tie mūs ir radījuši. Daži ticīgie tomēr apgalvo, ka tas norāda uz to, ka Dievs pastāv," stāsta profesore.

Bet dievam nav zinātnisks skaidrojums, toties multiversa teorija atrisina noslēpumu, jo tā ļauj dažādiem Visumiem būt ar atšķirīgiem fizikas likumiem.

"Protams, nevar apstrīdēt ideju, ka Dievs, iespējams, ir radījis multiversu," turpina profesore.

106

Tas viss ir ļoti hipotētisks un viena no lielākajām kritikām multiversa teorijai ir tāda, ka mūsu Visuma un citu Visumu starpā šķietami nav bijusi mijiedarbība, līdz ar to multiversa jēdzienu nevar nekādi pārbaudīt.

Kvantu dīvainības

"Tagad apsvērsim ideju, vai Dievs vienlaikus var atrasties vairākās vietās vienlaicīgi. Lielākā daļa zinātnes un tehnoloģijas, ko mēs izmantojam kosmosa zinātnē, balstās uz teoriju par sīko atomu un daļiņu pasauli, kas pazīstama kā kvantu mehānika, " saka profesore.

Teorija izveidojusi jēdzienu, ko sauc par "kvantu sapīšanos": spocīgi savienotas daļiņas. Ja ir sapinušās divas daļiņas, jūs automātiski manipulējat ar tās partneri, pat ja tās atrodas ļoti tālu viena no otras un bez abu mijiedarbības. 

Iedomājieties daļiņu, kas sadalās divās apakšdaļiņās - A un B. Apakšdaļiņu īpašībām jāpapildina sākotnējās daļiņas īpašības - tas ir saglabāšanas princips. Piemēram, visām daļiņām piemīt kvantu īpašība, ko sauc par "griezienu" - tās kustās it kā tās būtu mazas kompasa adatas. Ja sākotnējai daļiņai "grieziens" ir nulle, vienai no abām apakšdaļām jābūt pozitīviem griezieniem, bet otrai jābūt negatīviem griezieniem. Tas nozīmē, ka katrai no A un B ir 50% iespēja iegūt pozitīvu vai negatīvu griezienu. 

"A un B īpašības ir neatkarīgas viena no otras - tās ir sapinušās pat tad, ja tās atrodas atsevišķās laboratorijās uz atsevišķām planētām," norāda profesore.

106

Tomēr šeit lietas kļūst vēl neskaidrākas - līdzīgi kā A un B daļiņai ir 50:50 iespēja būt pozitīvai, B griešanās stāvoklis "kļuva" negatīvs brīdī, kad A griešanās stāvoklis tika mērīts kā pozitīvs. Citiem vārdiem sakot, informācija par griešanās stāvokli uzreiz tika nodota starp abām daļiņām. Šāda kvantu informācijas pārsūtīšana ir ātrāka par gaismu.

"Ņemot vērā to, ka pats Einšteins kvantu sapīšanos raksturojis kā "spocīgu darbību attālumā", ir piedodami, ka mēs to uzskatām par diezgan dīvainu efektu," saka profesore.

Greidīja secina, ka ir kaut kas ātrāks par gaismas ātrumu, un tā ir - kvantu informācija. Tas nav pierādījums, vai noliegums par dieva esamību, taču tas var mums palīdzēt domāt par dievu fizikas jēdzienos - varbūt sapinušās daļiņas, kas kvantu informāciju nodod šurpu turpu un tādejādi vienā laikā aizņem daudzas vietas? Varbūt pat daudzus Visumus vienlaicīgi? 

FOTO: sripfot/oshutterstock.com

"Es iztēlojos, ka Dievs uzrauga galaktikas lieluma plāksnes, kamēr žonglē ar planētām - "mētājoties" ar informāciju no viena Visuma uz citu, lai viss būtu kustībā. Dievs var veikt daudzus uzdevumus vienlaicīgi, uzturot kustībā telpu un laiku. Nepieciešama tikai neliela ticība," stāsta profesore.

"Vai šī eseja tuvojas atbildei uz uzdoto jautājumu? Man ir aizdomas, ka nē:

ja jūs ticat Dievam (tāpat kā es), tad ideja, ka Dievu saista fizikas likumi, ir nejēdzīga, jo Dievs var darīt visu, pat ceļot ātrāk par gaismu. Ja jūs neticat Dievam, tad jautājums ir vienlīdz bezjēdzīgs, jo Dieva nav un nekas nevar ceļot ātrāk par gaismu. Varbūt jautājums vairāk attiecas uz agnostiķiem, kuri nezina, vai Dievs pastāv," turpina profesore.

106

Šī ir tā vieta, kur zinātne un reliģija atšķiras. Zinātne prasa pierādījumus, bet reliģiskā pārliecība prasa ticību. Zinātnieki nemēģina pierādīt vai atspēkot dieva esamību, jo zina, ka nav tāda eksperimenta, kas jebkad varētu atklāt dievu. Un, ja jūs ticat dievam, nav svarīgi, ko zinātnieki atklāj par Visumu - jebkuru kosmosu var uzskatīt par tādu, kas atbilst kaut kam varenākam. 

Cilvēku uzskati par dievu, fiziku vai jebko citu galu galā ir atkarīgi no perspektīvas. Profesore noslēgumā citē britu rakstnieka Terija Prečeta grāmatu "Pļāvējs":

"Gaisma domā, ka tā pārvietojas ātrāk par visu, taču tā nav patiesība. Lai cik ātri gaisma pārvietotos - tumsa vienmēr ir pirmā un to jau gaida."

106

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!