T 12.05.2021.

Striktākas prasības klātienes darbam un mācības svaigā gaisā. Saeima pārapstiprina virkni valdības pieņemto lēmumu

FOTO: Unsplash

Saeima šodien pārapstiprināja valdības iepriekš pieņemto, jau spēkā esošo regulējumu, kas nosaka striktākas prasības klātienes darbam valsts pārvaldē, kā arī paredz, ka strādāt attālināti stingri aicināts arī privātais sektors.

Šādi valdības iepriekš pieņemtie lēmumi attiecībā uz regulējumu ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā jau atbilstoši valdībā lemtajam, savukārt parlaments vēlāk lemj, vai tos pārapstiprināt vai noraidīt. Šādai sistēmai ir parlamenta vairākuma uzraudzības funkcija pār valdības lēmumiem attiecībā uz regulējumu ārkārtējās situācijas laikā.

Striktākas prasības klātienes darbam valsts pārvaldē, arī privātais sektors stingri aicināts strādāt attālināti

Valdība iepriekš lēma, ka daļai no valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā strādājošajiem no 16.marta ir jāstrādā attālināti. Minētā prasība neattiecas uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.

Iepriekš rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija spēkā prasība, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē attālināti, tomēr tagad papildus noteikts darba devēja pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst veikt darbu klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.

Noteikts papildu regulējums attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām. Lai nodrošinātu darbu klātienē, valsts un pašvaldību institūcijas vadītājam ir jānodrošina darbiniekiem individuālie aizsardzības līdzekļi, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai, piemēram, mutes un deguna aizsegus.

Tāpat valsts iestādes vadītājam ir jānosaka pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par minētajiem pasākumiem.

Ja darbs būs valsts institūcijā uz vietas, institūcijas vadītājam būs nepieciešams nodrošināt, ka kabinetā atrodas tikai viens darbinieks, atvērtā tipa birojā vienai personai ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no pieejamās telpu platības.

Tāpat valsts iestādēs būs jāizstrādā darba grafiks, piemēram, nosakot, kuri darbinieki nāk strādāt klātienē katru otro dienu. Ja valsts institūcijā nebūs iespējams nodrošināt atsevišķu kabinetu vai 15 kvadrātmetrus no atvērtā tipa biroja vienam darbiniekam.

Valsts kancelejā skaidroja, ka 15 kvadrātmetru nodrošināšana personai ir rekomendējošs, piemēram, tiesām, prokuratūrām, Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai, amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izmeklētājiem, operatīvā darba veicējiem. Tāpat minētais regulējums netiks attiecināts uz pašnodarbinātām valsts amatpersonām un to pašpārvaldēm, kuru darbība netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Attiecībā uz privāto sektoru, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam ārkārtējās situācijas laikā ir tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.

Izmaiņas nosaka, ka situācijās, ja darbinieks un darba devējs nav savstarpēji vienojušies par darba veikšanu attālināti, tad darba devējam ir tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai iepriekš LETA apliecināja, ka, lai arī attālinātā darba regulējums attiecas arī uz privāto sektoru, tomēr nav paredzēta prasība, ka darba devējam būtu jāizdod izziņa, lai kādam darbiniekam atļautu strādāt klātienē. Pēc Citskovska teiktā, darba devējs pats nosaka, kādā veidā - elektroniski vai citā veidā - darbiniekiem tiek noteikts attālinātais darbs.

Kontroles pasākumu īstenošana ir darba devēju kompetencē.

Vienlaikus, ja darbinieks norādīs uz objektīviem apstākļiem, kas viņam liedz veikt darbu attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam būs jāizvērtē iespēja ļaut darbiniekam veikt darbu klātienē, nodrošinot atbilstošus epidemioloģiskos pasākumus.

Saeima akceptē to, ka epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās izglītības procesu var organizēt svaigā gaisā

Minētā atļauja ir spēkā pašvaldībās, kur divu nedēļu kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē var norisināties ārtelpās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas var apgūt klātienē, ārtelpās, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Izglītojamo grupai, kas piedalās izglītības programmas īstenošanā, nedrīkst būt lielākai par 20 izglītojamajiem.

IZM bija izstrādājusi trīs variantus par mācību organizēšanu svaigā gaisā. No tiem "C" variants nosaka, ka vienā mācību grupā var piedalīties 20 cilvēku, bet tikai epidemioloģiski drošajās pašvaldībās, kuru divu nedēļu saslimstību slieksnis nepārsniedz 250. Pašvaldības vērtētu pēc papildu kritērijiem, lai pārliecinātos, ka pašvaldība atbilst "drošas skolas" principam.

Pārapstiprina spēkā esošo regulējumu par klātienes mācībām 1.-4.klasēm pie saslimstības sliekšņa līdz 250, ņemot vērā papildu kritērijus

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) debatēs uzsvēra, ka, viņaprāt, valdība diemžēl nav lēmējinstitūcija. Parlamentārietis sacīja, ka visi jaunie un vecie ierobežojumi ir vērsti uz cilvēku pašizolācijas stiprināšanu, kā arī norādīja, ka vakar atvērta Latvijas robeža ar trešajām valstīm, palielinot riskus un plūsmas ar cilvēkiem, kas iebrauc Latvijā.

"Cik tas ir samērīgi, ja mēs atveram robežu un pastiprinām ierobežojumus valstī?" teica deputāts, apšaubot loģiku šajos valdības lēmumos.

Vienlaikus viņš aktualizēja jautājumu par kontroli. Pēc viņa domām, kontrole ir laba tad, ja tā ir pārdomāta un tiek precīzi pateikts, kā to organizē un kādas ir tiesības un pienākumi ir katrai kontrolējošajai institūcijai. Viņaprāt, Ministru kabinetam būtu "jāizbeidz rīkoties tā, kā tas uzskata par nepieciešamu", lai Saeimai nebūtu jāapstiprina "visas tās muļķības".

"Lēmums par ko šodien runājam izskatās kā darvas muca, kurā iepilināta viena medus karote. Nav loģikas, kas noved pie tā, ka nav nekādas uzticības ne parlamentam, ne valdībai," atzīmēja Dolgopolovs.

Ministru kabinets iepriekš lēma, ka atsevišķos gadījumos, vadoties no epidemioloģiskajiem apstākļiem, kas mazina Covid-19 izplatības riskus, mācību procesu klātienē 1.-4. klasē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220, lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. 

Savukārt, ja saslimstības rādītājs ir ne vairāk par 250, no 16.marta var lemt par klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. Situācijas izvērtējums tiks balstīts uz vairākiem epidemioloģiskajiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem, vienlaikus vērtējot tos kontekstā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konsultācijām ar reģionālās ekonomiskās ģeogrāfijas ekspertiem kā papildu kritērijs noteikts incidences un prevalences rādītāji pa vecuma grupām administratīvā teritorijā, lai noteiktu infekcijas virzītājus. Ja saslimstību virza vecāka gada gājuma cilvēki, tad pamatots esot uzskats, ka tas nav saistīts ar izglītības procesu.

Iespēju vērtēs arī pēc tā, kādi transmisijas gadījumi ir identificējami mājsaimniecībās: no vecākiem uz bērniem, vai otrādi. Ja prevalē pirmais veids, tad skolas slēgšanai nebūs nekādas pozitīvas ietekmes uz šo transmisijas ceļu. 

Paredzēts analizēt saslimšanas diagnostiku pa vietām - vai tā ir dzīves, vai darba vieta -, kā arī tiks skaidrots atklāto gadījumu saistība ar institucionālās aprūpes iestādēm. Vērtēs arī uzliesmojumus ražotnēs, kā arī sekojošo karantīnas pasākumu efektivitāti un epidemioloģisko izsekojamību. Ja veikta aptverošā testēšana, tad to ietekme uz atbilstoši organizētu izglītības procesu ir maza, ja tiek nodalītas mājsaimniecības, kurās ir inficētās personas. 

Analizēs arī absolūto pozitīvo testa gadījumu skaitu un aktīvo slimības gadījumu skaitu. Ja tas ir mazs absolūtos skaitļos, risku iespējams efektīvi kontrolēt.